Augstas tikumības doktrīna
Šī doktrīna sniedz priekšstatu par pašreizējā sabiedrības stāvokļa cēloņiem, norāda, kādi ir galvenie vērtību orientieri, definē pamatjēdzienus, piedāvā ceļu, kā izkļūt no ideoloģiskās krīzes.
Doktrīnā dota augsti tikumīgas sabiedrības ideoloģijas koncepcija, kas var būt pamats
– valsts politikas veidošanai;
– tiesību jomas pilnveidošanai;
– mērķprogrammu izstrādāšanai tikumības paaugstināšanas jomā.
Sabiedrības pašreizējā stāvokļa cēloņi
Mūsdienu sabiedrībā ir globāla krīze. Tas redzams jebkurā dzīves jomā: politikā, ekonomikā, lauksaimniecībā, veselības aizsardzībā, ģimenē, cilvēku savstarpējās attiecībās un citur. Jebkuras krīzes galvenais cēlonis ir tikumības pazemināšanās vai tās trūkums gan atsevišķiem indivīdiem, gan visai sabiedrībai kopumā.
Turklāt tikumiskais aspekts ir iestrādāts gandrīz visu valstu konstitūcijās, tikumiskie pamati ir katrā filozofijas mācībā, katrā pasaules reliģijā. Tomēr teoriju no prakses šķir milzīgs bezdibenis.
Kur ir cēlonis? Mēs domājam, ka elementāru zināšanu trūkumā par pasaules uzbūves likumiem, un katras evolucionējošas sabiedrības pamatos liekamo pamatjēdzienu samainīšanā, kas ir gara tumsības sekas.
Mūsdienu sabiedrība ne tik daudz evolucionē (dažās jomās), kā degradējas kopumā. Tā ir patērētāju sabiedrība, kurā tiek uzkurinātas nesamērīgas vēlmes pārsvarā materiālo labumu gūšanā un kārē pēc izpriecām. Cilvēku galvenā prioritāte kļūst ienākumi, bet elementārie jēdzieni tiek traktēti ar pretēju nozīmi.
Pamatjēdzienu izpratnes salīdzinājums patērētāju sabiedrībā un augsti tikumīgā sabiedrībā palīdzēs saskatīt izeju no globālās krīzes, kas aptvērusi visas pasaules valstis.
Patērētāju sabiedrības un augsti tikumīgas sabiedrības pamatjēdzieni
Jēdziens “Dievs”. Patērētāju sabiedrībā šis jēdziens tiek izmantots, lai vadītu un manipulētu ar tautas masām, izmantojot reliģijas institūtu. Dieva godāšanai bieži ir formāls raksturs, kas saistīts tikai ar rituālu ievērošanu.
Objektīvi Dievs ir Augstākais Likums, kas vada Visumu. Viss ir pakļauts šim Likumam. Šī Likuma ievērošana indivīdam ļauj attīstīties garīgi un tikumiski.
Jautājums par Dieva eksistenci pamazām pāriet no reliģiski filozofisku pārdomu sfēras uz zinātnisko pētījumu sfēru.
Piemēram, pasaulē lielā skaitā pastāv fundamentālās fizikālās konstantes (gravitācijas konstante, elektromagnētiskās, atomu un elementārdaļiņu, fizikāli ķīmiskās konstantes, Zemes rādiusa attiecība pret attālumu līdz Saulei un citas). Dažādu pasaules valstu matemātiķu, fiziķu un astrofiziķu – V. Ņikitina, S. Veinberga, R. Breiera, F. Daisona, D. Polkinhorna, D. Džina un citu pētījumi liecina: ja kaut vai mazliet pamainītos jebkura no šīm konstantēm, tad tas izraisītu Visuma sabrukumu. Pētījumi ļāva zinātniekiem izdarīt secinājumu par Supersaprāta eksistenci, kas vada Visumu.
XX gadsimta izcilais fiziķis, Nobela prēmijas laureāts Artūrs Komptons ir teicis: “Ticība sākas ar zināšanu par to, ka Augstākais Saprāts radīja Visumu un cilvēku. Man nav grūti tam ticēt, jo fakts, ka ir plāns un tātad arī Saprāts, ir neapšaubāms. Kārtība Visumā, kas paveras mūsu skatienam, pati liecina par visdiženākā un viscildenākā apgalvojuma patiesīgumu: “Iesākumā bija Dievs”.
Tamlīdzīgus apgalvojumus dažādos laikos ir apstiprinājuši: Alberts Einšteins, Čārlzs Darvins, Džeimss Vatsons, Francis Krīks, krievu profesors Pjotrs Garjajevs un daudzi citi pasaules zinātnieki.
Jēdziens “fiziskā pasaule”. Mūsdienu sabiedrībā pastāv priekšstats, ka ir tikai fiziskā pasaule, kuru var redzēt, aptaustīt, izpētīt, sadalot to sastāvdaļās, tāpēc visa darbošanās aprobežojas ar šo pasauli.
Tomēr zinātnieki ir pierādījuši, ka fiziskā pasaule ir tikai “aisberga virsūdens daļa”. Itāļu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts Karlo Rubia apgalvo, ka redzamā matērija ir tikai viena miljardā daļa no visa Visuma. Visums ir daudz plašāks, un zinātniekiem ir pierādījumi par jauniem dzīvības pastāvēšanas līmeņiem tajā. Krievu zinātnieka Staņislava Zeņina atklātais matērijas informatīvais fāžu stāvoklis, angļu zinātnieka Deivida Boma Visuma hologrāfiskuma teorija, krievu zinātnieku Genādija Šipova un Anatolija Akimova atklājumi fizikālā vakuuma un torsionu lauku teorijā liecina par Visuma daudzajiem līmeņiem un tā saprātīgas vadības eksistenci.
Jēdziens “cilvēks”. Patērētāju sabiedrībā cilvēks tiek uzskatīts par materiālās pasaules daļu. Viņam ir “sākums” (piedzimšana) un “beigas” (nāve) – tieši tāpat kā jebkuram fiziskās pasaules priekšmetam vai procesam ir savs sākums un beigas. Tā kā pēc sabiedrības lielākās daļas priekšstatiem cilvēks dzīvo vienu reizi, tad vajag nodzīvot savu vienīgo dzīvi, baudot visus tās labumus. Vienas dzīves laikā nav iespējams kļūt pilnīgam, tāpēc nav jēgas tiekties uz augstu tikumību, kas paredz iekšējus ierobežojumus un pašdisciplīnu.
Tomēr, ja paturam prātā, ka Visums ir ļoti sarežģīta dažādu esamības plānu eksistences sistēma daudzos līmeņos, tad jāsecina, ka tāds sarežģīts dzīvais organisms kā cilvēks arī ir daudzdimensionāls. Datoru GIV-grāfijas* tehnoloģijas, kuras izstrādājis Konstantīns Korotkovs un kurās izmantots Kirliani efekts, uzskatāmi parāda cilvēkam piemītošo enerģētisko komponentu – biolauku, kas atspoguļo viņa domas un jūtas.
Bez mirstīgās, iznīcīgās daļas cilvēkam ir vēl nemirstīgā daļa, kas evolucionē daudzu iemiesojumu laikā. Savu daudzo mūžu laikā cilvēks uzkrāj pieredzi, attīsta savas labākās īpašības un atbilstoši cēloņu un seku sakarībai saņem savu darbību sekas, ko viņš veicis ne tikai vienā dzīvē, bet visās iepriekšējās eksistencēs. Ja cilvēks zinātu, ka dzīvo ne tikai vienu reizi, tad viņš dziļi pārdomātu, pirms veiktu netikumiskas darbības. Viņš varētu saprast: ja viņš kādam nodarīja pārestību un pazemoja, piekrāpa un kādu nogalināja iepriekšējā iemiesojumā, tad nākamajā piedzimšanas reizē viņam pašam nodarīs pāri, viņu pazemos, piekrāps un nogalinās.
Kopš 1960. gada attīstījās zinātniska pieeja reinkarnācijas problēmu pētīšanai, 1980. gadā tika dibināta Starptautiska “iepriekšējo” dzīvju pētīšanas terapijas asociācija, kuras dalībnieki ir Lielbritānijas Vācijas, ASV, Krievijas un citu valstu zinātnieki. Tas ļāva dokumentāli apstiprināt tūkstošiem iepriekšējo dzīvju atcerēšanās gadījumus. Piemēram, amerikāņu ārsts, profesors Ians Stīvensons 40 gadu laikā ir izpētījis 3000 gadījumu, kad bērni atceras iepriekšējās dzīves.
Ja bērnudārzos un skolās mācītu tikai divus Visuma likumus: cēloņu un seku sakarības likumu un cilvēka nemirstīgās daļas pārdzimšanas likumu, tad vienas vai divu paaudžu laikā tas mainītu sabiedrību pašos pamatos un ievirzītu to tikumiskā ceļā.
Pēc detalizētas triju galveno jēdzienu aplūkošanas visus pārējos (kopā ar pirmajiem trim) uzskatāmības un izklāsta īsuma dēļ ievietojam tabulā.
| Patērētāju sabiedrības ideoloģija | Tikumīgas sabiedrības ideoloģija |
Dievs
| Šis jēdziens tiek izmantots, lai vadītu un manipulētu ar tautas masām, izmantojot reliģijas institūtu. Dieva godāšanai bieži ir formāls raksturs, kas saistīts tikai ar rituālu ievērošanu. | Augstākais likums, kas vada Visumu. Tam pakļaujas viss. Tā ievērošana ļauj indivīdam attīstīties garīgi un tikumiski. |
Fiziskā pasaule
| Ir tikai fiziskā pasaule, un visa sabiedrības darbība ir ierobežota tajā. | Fiziskā pasaule ir “aisberga virsūdens daļa. Viss Visums ir daudz plašāks. |
Cilvēks
| Mirstīgs. Tiek uzskatīts par biorobotu, galveno darbaspēka resursu, “skrūvīti” valsts sistēmā. | Cilvēkam ir gan fiziskais ķermenis, gan nemirstīgā daļa, kas evolucionē daudzu iemiesojumu laikā. |
Sabiedrība
| Tiek pieļauta rasu, mantiskā, reliģiskā u.c. nevienlīdzība. | Uzskata cilvēci par tautu brālību. |
Brīvība
| Izpaužas kā Augstākā likuma neievērošana. Visatļautība, ļaunprātības vēlmju apmierināšanai un baudas gūšanai. | Apzināta nepieciešamība ievērot Augstāko likumu, kas pastāv Visumā. Neierobežota brīvība darboties šī likuma robežās. |
Vara
| Tautas masas tur pakļautībā, darbojas pēc politiskās konjunktūras, rada korupciju un cīņu par varu. Amati tiek pirkti. | Vara ir goda pienākums. Labākie sabiedrības pārstāvji ieņem vadošos amatus atbilstoši savām morālajām īpašībām. |
Finanses
| Finanses ir vadības, manipulāciju, kontroles, verdzināšanas līdzeklis. | Finanses ir pagaidu parādība noteiktā sabiedrības attīstības posmā (kā maiņas ekvivalents, uzskaites un sadales līdzeklis). |
Darbs
| Naudas pelnīšanas veids. | Darbs ir augstākais prieks, cilvēka radošā pašrealizācija. |
Kari
| Cīņas metode par varu, kontroli, bagātību un dabas resursiem. | Pasaule bez kariem. Realizē principu par atteikšanos no vardarbības starptautiskās, sabiedriskās un cilvēku personīgās savstarpējās attiecībās. |
Medicīna, veselības aizsardzība
| Ārstniecība un zāles tiek izmantotas kā peļņas gūšanas līdzeklis. Nav ieinteresētības, lai cilvēks būtu vesels. | Mērķis ir katra cilvēka veselība. Veselības pamatā – harmonija ar dabu. |
Izglītība, audzināšana
| Līdzeklis, lai atražotu darbaspēku un ieaudzinātu cilvēkos valstij vajadzīgās īpašības. | Katram cilvēkam ir jāiegūst maksimāli daudzpusīga izglītība kā līdzeklis personības iekšējā potenciāla atklāšanai. |
Plašsaziņas līdzekļi
| Instruments manipulēšanai ar masu apziņu. Izpilda varas turētāju sociālo pasūtījumu. Veicina iedzīvotāju degradāciju. | Veicina katra sabiedrības locekļa redzes apvāršņa paplašināšanos. Paplašina un padziļina zināšanas. |
Māksla
| Atspoguļo sabiedrības netikumību. | Sniedz augstas morāles un tikumības paraugus, paaugstina cilvēku apziņu. |
Zinātne
| Apkalpo finanšu elites intereses. Zinātniskie atklājumi tiek izmantoti peļņas gūšanai, militāriem mērķiem. | Pēta Visuma uzbūves likumus un palīdz cilvēcei tos ievērot. Visi zinātniskie sasniegumi un izgudrojumi kalpo cilvēka dzīves uzlabošanai. |
Ģimene
| Ģimenes degradācija: viendzimuma laulības, nepilnas ģimenes, seksuālās perversijas. | Sabiedrības un valsts balsts. |
Brīvais laiks
| Tiek izmantots baudai un izklaidei. | Tiek izmantots izglītībai un sevis pilnveidošanai. |
Ceļi sabiedrības izejai no tikumības krīzes
Valstīm, kuru pamatā likti tikumības principi, vienmēr ir bijušas sociālas, ekonomiskas un politiskas priekšrocības, kas veicinājušas to uzplaukumu un labklājības pieaugumu. Tāpēc vienīgais veids, kā izkļūt no jebkuras krīzes, ir paaugstināt tautas tikumību. Kad cilvēks kļūst aizvien tikumīgāks, tad viņš pats sāk atteikties no tā, kas ir netikumīgs.
Pašlaik mūsdienu plašsaziņas līdzekļi pieskaņojas cilvēku viszemākajām vēlmēm, propagandēdami slikto: rupjību, smēķēšanu, vardarbību, seksuālas pārmērības un perversijas u.c. Tomēr valsts ir atradusi spēkus sākt kampaņu pret smēķēšanu un iedzīvotāju alkoholizāciju visaugstākajā līmenī. Nākamajam solim jābūt, lai televizoru ekrānos, radio, drukāto izdevumu lappusēs parādītos augstāki, tikumiskāki, daiļāki mākslas un kultūras paraugi, kuriem pamazām jāizskauž (ne ar aizliegumiem) banalitāte, rupjība un vardarbība no tautas apziņas, bet tas nozīmē – no visām valsts dzīves jomām.
Vajag tautas apziņā iedēstīt Dieva izpratni kā augstāko tikumisko Likumu, kas pastāv Visumā. Tikumības atdzimšanai jākļūst par nacionālu programmu, nacionālu ideoloģiju, tai jātiek propagandētai visos līmeņos, visos iespējamos veidos.
Ārējā pasaule ir spogulis, kurā atspoguļojas mūsu apziņa.
Pilnīgai apziņai atbilst pilnīga pasaule.
Valstij nepieciešams propagandēt tikumiskos jēdzienus: godu, patiesīgumu, labo, vienkāršību, labvēlību un citus. Nepieciešams teikt: “Jūs esat tikumīgi cilvēki, jums jātiecas uz labo un labumu. Visam jūsu apkārtnē jāpārveidojas tāpēc, ka jūs pilnveidojaties!…”Un pēc dažiem gadiem situācija sāks mainīties.
Programma var būt arī visvienkāršākā: “Es esmu par tikumību!”, “Es dzīvoju pēc sirdsapziņas!”
Kopīgiem spēkiem padarīsim tikumību par dzīves pirmpamatu!”
A. Bičkovs, Starptautiskās kustības “Par tikumību!” prezidents
T. Mikušina, sabiedriska darbiniece
M. Skuratovska, pedagoģisko zinātņu doktore, profesore
J. Iļjina, rakstniece
___________________________________________________________
* GIV – gāzu izlādes vizualizācija (http://medeo.ru/teoria.html ) (tulk. piez.)
No krievu valodas tulkojusi L. Ērgle
Pieteikties jaunumiem!
Kļūt par kustības dalībnieku!
Par Tikumību! 
Pirmkārt, “Ja bērnudārzos un skolās mācītu tikai divus Visuma likumus: cēloņu un seku sakarības likumu un cilvēka nemirstīgās daļas pārdzimšanas likumu, tad vienas vai divu paaudžu laikā tas mainītu sabiedrību pašos pamatos un ievirzītu to tikumiskā ceļā.”
Lai šo “teoriju” pat, ja to vispār var nosaukt par teoriju vispirms vajadzētu apstiprināt, kā faktu, kas NAV izdarīts, pieļauju, ka zinātniekiem ir daudz vairāk argumentu kāpēc tā nav, nevis ka tā ir [nav man vēlēšanās nodarboties ar meklēšanu pašreiz, bet esmu gatavs derēt]
Otrkārt “Vajag tautas apziņā iedēstīt Dieva izpratni kā augstāko tikumisko Likumu, kas pastāv Visumā.”
Vai nevajadzētu vispirms pierādīt Dieva eksistenci pirms to mēģināt ieurbt mazu bērnu galvās tikai tāpēc, ka viņu prāti ir viegli ietekmējami, un iepotējot šo poti, varētu viņus vieglāk kontrolēt.
Treškārt, “Mūsdienu sabiedrībā pastāv priekšstats, ka ir tikai fiziskā pasaule, kuru var redzēt, aptaustīt, izpētīt, sadalot to sastāvdaļās, tāpēc visa darbošanās aprobežojas ar šo pasauli.” No kurienes jūs varat spriest par visu sabiedrību – avots?
Ceturtkārt – Kā jūs skaidrotu faktu, ka ir vērojama korelācija starp cilvēka izglītības līmeni un ticību kādai reliģijai, jeb precīzāk – kāpēc tieši cilvēki ar augstāko izglītību izvēlas neticēt jūsu piedāvātajam Dievam?
Viedoklis: Cilvēkam nav nepieciešams sevi saistīt ar kādu reliģiju, lai varētu loģiski izvērtēt sabiedrības prasības, vai attiecīgi uzturēt savas morālās normas – tieši pretēji, atsakoties no tās [reliģijas] cilvēks kļūst neatkarīgāks, to nav tik viegli ietekmēt, tas nesekos tik akli kā ir ierasts ar reliģiskiem pieņēmumiem. Vienīgais iemesls šim ir uzspiesta kontrole un noteiktas cilvēku grupas “utopiska ideja” (un nekas vairāk), kā viņi vēlas redzēt sabiedrību.
PatīkPatīk
Atbildot uz pirmo jautājumu: atcerēsimies latviešu sakāmvārdu “Ko sēsi, to pļausi!”. Šis sakāmvārds lieliski atspoguļo to, kas ir ietverts zem vārdiem “cēloņu un seku sakarības likums”. Tas ir Dabas pamatlikums, ko zinājušas visas senās tautas.
Par reinkarnāciju -atbilde no šī paša raksta “Augstas Tikumības doktrīna”:
Kopš 1960. gada attīstījās zinātniska pieeja reinkarnācijas problēmu pētīšanai, 1980. gadā tika dibināta Starptautiska “iepriekšējo” dzīvju pētīšanas terapijas asociācija, kuras dalībnieki ir Lielbritānijas Vācijas, ASV, Krievijas un citu valstu zinātnieki. Tas ļāva dokumentāli apstiprināt tūkstošiem iepriekšējo dzīvju atcerēšanās gadījumus. Piemēram, amerikāņu ārsts, profesors Ians Stīvensons 40 gadu laikā ir izpētījis 3000 gadījumu, kad bērni atceras iepriekšējās dzīves.
2. jautājums par Dieva eksistences pierādīšanu – un atkal atbilde šai pašā rakstā:
Piemēram, pasaulē lielā skaitā pastāv fundamentālās fizikālās konstantes (gravitācijas konstante, elektromagnētiskās, atomu un elementārdaļiņu, fizikāli ķīmiskās konstantes, Zemes rādiusa attiecība pret attālumu līdz Saulei un citas). Dažādu pasaules valstu matemātiķu, fiziķu un astrofiziķu – V. Ņikitina, S. Veinberga, R. Breiera, F. Daisona, D. Polkinhorna, D. Džina un citu pētījumi liecina: ja kaut vai mazliet pamainītos jebkura no šīm konstantēm, tad tas izraisītu Visuma sabrukumu. Pētījumi ļāva zinātniekiem izdarīt secinājumu par Supersaprāta eksistenci, kas vada Visumu. (Rakstā arī vēl citi fakti, neatkārtosim)
3. jautājums. Jūs pats ar šo komentāru apstiprināt, ka, Jūsuprāt, nav nekādu pierādījumu smalkās pasaules eksistencei, pieprasāt pierādījumus pretējam. Kādēļ jautājat pēc avota, kas apstiprinātu to, par ko pats iestājaties?
4. jautājums. Te nu būtu jāprasa Jums avotu šādam apgalvojumam. Patiesībā mēs vērojam pretējo – tieši augsti izglītoti zinātnieki, kas savu dzīvi veltījuši pētījumiem, nonākuši pie secinājuma, ka Dievs ir. Blakus rakstā minētajiem ārzemju zinātniekiem, jāmin kaut vai mūsu izcilais zinātnieks, matemātiķis, torsionu lauku pētnieks, LU profesors Andris Buiķis. Tāpat Latvijas Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas reanimatologs Pēteris Kļava. Šie ir tikai zināmākie vārdi, kas jau par šo tēmu runā tieši un atklāti.
Atbildot uz pēdējo “viedokli”, jāsaka, ka SSK “Par Tikumību!” neaicina sekot kādai konkrētai reliģijai. Akla sekošana reliģiskām dogmām patiešām nes sev līdzi neiecietību, šaur-domību, nespēju redzēt ainu kopumā. Taču visas lielākās reliģijas savā kodolā nes vienu un to pašu ideju – ka visa pamatā ir Dievs jeb Radītājs, un cilvēk ir garīga būtne, kurai ir jāattīstās, sevī izkopjot dvēseliskās īpašības. Ja cilvēks aiz vienas reliģijas laika gaitā uzkrātajām dogmu sienām spēj saredzēt tās dziļāko būtību un sekot tai, tad viņu neapdraud nekādi nevajadzīgi ierobežojumi. Savukārt, ja cilvēks izvēlas dzīvot pēc principa, ka nekāda Dieva nav, ka pastāv tikai viena dzīve un tikai tas, ko var aptaustīt, tad zūd jebkāda jēga sekot augstākajiem tikumiskajiem principiem. Tādā gadījumā cilvēki jau pat atklāti jautā: ko man dos, ja izturēšos godīgi, būšu draudzīgs un izpalīdzīgs, ja nemelošu un nezagšu? Neko nedos.. – no šā brīžā modernās sabiedrības viedokļa šāda izturēšanās nedos nekādu acīmredzamu labumu cilvēkam, kas tiecas tikai pēc naudas, varas un baudas.
PatīkPatīk
Par savu viedokli – “Savukārt, ja cilvēks izvēlas dzīvot pēc principa, ka nekāda Dieva nav, ka pastāv tikai viena dzīve un tikai tas, ko var aptaustīt, tad zūd jebkāda jēga sekot augstākajiem tikumiskajiem principiem. Tādā gadījumā cilvēki jau pat atklāti jautā: ko man dos, ja izturēšos godīgi, būšu draudzīgs un izpalīdzīgs, ja nemelošu un nezagšu? Neko nedos..”
Redzat, šeit jau ir problēma – kāpēc man būtu kaut kas jāsaņem pretī, ja es esmu izpalīdzīgs draudzīgs un nemeloju? Vai tiešām visam pamatā ir jābūt -a)bailēm no soda b)vēlmei saņemt atalgojumu…
Kāpēc, ja es neticu Dievam es neesmu kļuvis par amorālu zagli/slepkavu/utt. ? Es netiecos pēc varas baudas vai naudas, tad kas es esmu? – Normāls cilvēks, es varu racionāli izvērtēt savu rīcību, spriest, kas sabiedrībai kopumā ir derīgs un mierīgi pilnveidot pats sevi. Vai ieviešot Dieva figūru mēs patiesībā nemēģinam remdēt savas bailes no nezināmā?
Neuztveriet manis teikto nepareizi – ja cilvēks izvēlas kam ticēt un tas padara viņu par labāku cilvēku, tad kāpēc ne. Bet problēma rodas, kad viens viedoklis tiek mēģināts uzspiest tiem, kas to nevēlās, nepārliecinot otru pusi par tā [viedokļa] pareizību.
PatīkPatīk
Inteliģence bez sirds klātesamības.
PatīkPatīk
Atbildod uz 4. jautājumu: neliels patiešām pētījums, pavērojiet tabulu 298 lpp: http://www.owlnet.rice.edu/~ehe/doc/Ecklund_SocialProblems_54_2.pdf
Pārējos faktus vēl pameklēšu, bet būtu jauki, ja Jūs norādītu avotu minētajiem 3000 gadījumiem, ka bērni atceras “iepriekšējās dzīves”. Manuprāt šis ir viens no gadījumiem, kad līdz ko, kaut kas no jauna tiek atklāts un vēl nav izpētīts līdz galam tiek nosaukts kā Dieva pirksts.
PatīkPatīk