Aicinām palūkoties uz ĢMO jeb ģenētiski modificētiem organismiem, kas nu jau kļuvuši par mūsdienu pasaules ikdienu, no tikumības viedokļa!
Kustības “Par Tikumību!” Kodeksā ir definēts, ka tikumīgs cilvēks:
* nedara ļaunu ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne Dabai (2. tēze),
* saudzīgi un ar mīlestību izturās pret tuvākajiem un pret dzimtajām mājām – planētu Zeme (3. tēze),
* piekopj veselīgu dzīves veidu (7. tēze),
* dzīvo saskaņā ar Sirdsapziņu (10. tēze), izvēloties godīgumu, taisnīgumu un patiesīgumu.
Diemžēl – sabiedrībā un zinātnieku aprindās arvien vairāk pieaug bažas, ka jautājumā par ĢMO tiek rupji pārkāpti visi iepriekš nosauktie principi! Pat vēl vairāk – tiek kaitēts cilvēkiem, dzīvniekiem, apkārtējai videi, apzināti melots sabiedrībai par it kā ievērojamiem ieguvumiem un noklusēts par neērto patieso situāciju.
Šai sadaļā apskatīsim, kas īsti ir ĢMO, kāda ir tā ietekme un kas mums katram būtu jāzina, lai ne tikai nekaitētu sev, bet arī neveicinātu šās bīstamās tendences nekontrolētu izplatību.
Kas īsti ir ĢMO?
Ģenētiski modificēts organisms ir tāds augs, dzīvnieks vai mikroorganisms, kura dezoksiribonukleīnskābei (DNS) ir pievienoti jauni gēni (tie bieži ir ņemti no citām sugām) vai kura gēni izmainīti tā, lai organisms iegūtu citas īpašības.
Ar gēnu inženierijas palīdzību var iegūt tādas izmaiņas, kādas selekcijas ceļā panākt nevar. Galvenā gēnu inženierijas atšķirība no tradicionālās krustošanas ir tā, ka iespējams pārkāpt tradicionālās sugu robežas, tādā veidā arī neparedzami ietekmējot pārveidotā organisma fizioloģiskās un bioķīmiskās īpašības. Praksē pašlaik izmanto ģenētiski modificētus mikroorganismus un augus.
Kas un kāpēc izstrādā ĢMO?
Kāpēc ĢMO ir bīstami?
ĢMO bīstamībai ir vairāki iemesli. Liela nozīme ir tam, kādi gēni tiek ievadīti genomā. Šajā procesā var notikt to mutācijas. Svešo gēnu darbības rezultātā var veidoties nezināmas indīgas olbaltumvielas, kas cilvēkam vai dzīvniekam izraisa toksikozes vai alerģiju. Turklāt augi var uzkrāt tos herbicīdus un pesticīdus, pret kuriem ir noturīgi, un kopā ar augiem mēs lietosim uzturā indīgas vielas.
Īpaša uzmanība ir jāpievērš svešā gēna ievadīšanas veidiem. Lai ievadītu gēnu, tiek izmantoti vīrusi, transpozoni vai plazmīdas (gredzenveida DNS), kas ir spējīgi iekļūt organisma šūnā un vēlāk izmantot šūnas resursus, lai radītu lielu skaitu savu kopiju, vai arī iekļūt šūnu genomā. Šobrīd visizplatītākie ir divi gēnu ievadīšanas veidi. Pirmais ir tā sauktais bioballistiskais lielgabals – šūnu apšaudīšana ar zelta vai volframa mikrodaļiņām, kam uzklāti gēni. Šajā gadījumā nav zināms, kāds ir jauno gēnu daudzums un kādā šūnas genoma vietā tie iekļūs. Otrais – daudz izplatītāks un bīstamāks – gēnu ievadīšana ar audzējus veidojošo baktēriju plazmīdu palīdzību. Vācu zinātnieki ĢM barībā ievadītās plazmīdas atrada ne tikai pieaugušo dzīvnieku dažādu orgānu šūnās, bet arī embrijos un jaundzimušos pelēnos.
Vairāki zinātnieki uzskata, ka transgenācija ir paātrināta selekcija. Taču ar selekcijas palīdzību var iegūt hibrīdus tikai no radniecīgiem organismiem, t. i., var sakrustot dažādu šķirņu kartupeļus, taču nav iespējams iegūt, piemēram, ābola un kartupeļa vai tomāta un zivs hibrīdu. Dabā, atskaitot retus gadījumus, dažādu augu vai dzīvnieku klases pārstāvji savstarpēji nekrustojas. Ja tomēr tāda krustošanās ir notikusi, pēcnācēji ir neauglīgi (piemēram, mūlis, kas radīts, sakrustojot zirgu ar ēzeli). Arī lielākā daļa transgēno organismu ir neauglīgi.
Nopietnas negatīvas pārmaiņas ir atklātas ne tikai pašos ĢMO, bet arī to dzīvo būtņu organismos, kuri šos produktus ēduši. ĢMO aizstāvji apgalvo, ka svešie gēni pilnībā sadalās dzīvnieka un cilvēka gremošanas traktā. Taču, pēc Krievijas ģenētiķu domām, «tas, ka organismi viens otru apēd, var būt horizontālās pārneses cēlonis, tā kā ir redzams, ka DNS netiek sagremots un atsevišķas molekulas no zarnu trakta var nokļūt šūnā un kodolā un pēc tam iekļūt hromosomas sastāvā» («Regulācijas loma gēnu aktivitātē un genoma evolūcija», V. A. Gvozdevs; 2004.).
Plazmīdas un ievadītie ĢM gēni tika atrasti dažādos dzīvnieku un cilvēku orgānos, kuri pārtikā lietoja ĢMO. Īpaši svarīga nozīme ir R. Šūberta un līdzautoru pētījumiem 1998. gadā, kur svešo gēnu klātbūtne tika atklāta dažādos nedzimušu embriju un jaundzimušo pelēnu orgānos (zarnu traktā, asinīs, sirdī, smadzenēs u. c). Autori secinājuši, ka briesmas ĢMO var radīt ne tikai tiem, kuri tos ēd, bet arī nākamajām paaudzēm, turklāt ietekme nav prognozējama.
Pasaules zinātnieku paziņojums!
«Transgēno produktu» lietošanas lielo risku savos darbos uzsver daudzi zinātnieki. Tas norādīts arī «Pasaules zinātnieku paziņojumā» un 2000. gada atklātajā vēstulē visu valstu valdībām par ĢMO bīstamību, ko parakstīja 828 zinātnieki no 84 pasaules valstīm, kā arī Anglijas un Vācijas zinātnieku sagatavotajā apskatā. Par ĢMO neparedzamajām sekām vairākkārt ir izteicies arī Norvēģijas valdības zinātniskais padomnieks profesors Terje Trāviks, kurš vairāk nekā 20 gadu nodarbojas ar gēnu inženieriju. Viņš paziņoja, ka ĢM konstrukciju bīstamība ir lielāka nekā tā, ko rada ķīmiski savienojumi, jo tie ir pilnīgi nepazīstami apkārtējai videi, tie nesadalās, tieši otrādi – šūnas tos pieņem un tajās tie var neierobežoti vairoties un mainīties.
Taču blakus šiem pētījumiem, ko veikuši neatkarīgi zinātnieki dažādās pasaules malās, regulāri masu medijos un dažādos ziņojumos parādās pilnīgi pretēji “pētījumi”, kas it kā norāda uz pilnīgu ĢMO nekaitīgumu.
Viltoti pētījumi?
Produkti, kuru sastāvā ir ĢMO, nes milzīgu peļņu to ražotājiem. Iemesls, kādēļ pētījumu rezultāti tiek noklusēti un pasniegti neobjektīvi, ir iemeslā, ka ĢMO un transgēno produktu nekaitīguma pārbaudes galvenokārt tiek veiktas par šo ražotāju līdzekļiem. Piemēram, laikraksta «Times» pielikumā «Higher Education» publicēta informācija, ka 30% no 500 zinātniekiem, kuri strādā biotehnoloģiju jomā Lielbritānijā, paziņoja, ka pēc sponsoru pieprasījuma bijuši spiesti mainīt iegūtos datus. 17% no viņiem piekrita mainīt rezultātus, lai uzrādītu datus, kas bija izdevīgi pasūtītājam, 10% zinātnieku paziņoja, ka viņiem to «palūdza», draudot ar tālāku līgumu slēgšanas pārtraukšanu, savukārt 3% paziņoja, ka bija spiesti mainīt pētījumu rezultātus, jo pretējā gadījumā viņi nebūtu varējuši atklāti publicēt savus darbus.
ES ziņojums
ES tika publicēts ziņojums «Kurš gūst labumu no ĢM produktiem? ĢM produktu globālās situācijas analīze 1996.– 2006.», kurā teikts, ka transgēnās kultūras desmit gadu laikā nav nesušas nekādu materiālu labumu – tās nav palielinājušas lauksaimnieku peļņu lielākajā daļā pasaules valstu, nav uzlabojušas produktu patēriņa kvalitāti un nevienu nav izglābušas no bada. ĢM kultūru izmantošana ir tikai palielinājusi, nevis samazinājusi herbicīdu un pesticīdu pielietojumu pretēji tam, kā bija solījušas biotehnoloģiju korporācijas. Tās nav devušas nekādu labumu apkārtējai videi, tieši otrādi – tās ir atstājušas krasi negatīvu ietekmi uz dabu, izraisot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Interesanti, ka vairāki štati ASV (valstī, kura ir līderis ĢM kultūru ražošanā) ir sākuši pretoties ĢM kultūru audzēšanai un ĢM sēklu izplatīšanai. Starp tiem ir arī Misūri štats, kur atrodas galvenais biotehnoloģiju giganta «Monsanto» birojs. Aktīva pretošanās ir sākusies arī ASV valdības līmenī.
Rakstā izmantoti materiāli no:
Par Tikumību! 