Mūsu sabiedrībā nav pieņemts kopš mazotnes bērniem attīstīt tieksmi uz garīgām patiesībām un sevis pilnveidošanu. Bet Tibetā tikko runāt sācis bērns jau mācās no galvas “Uzvedības kodeksa” tekstu:
– laba doma – tā ir doma, kas brīva no ilūzijām un egoisma;
– labi centieni – tie ir centieni, kas ļauj saglabāt cēlus nodomus un godīgus nolūkus;
– labs vārds – tas ir vārds, kas izteic labestību, cieņu un patiesību;
– laba uzvedība – tā ir uzvedība, kas raksturīga godīgam, miermīlīgam un nesavtīgam cilvēkam;
– laba dzīve – tā ir dzīve, kuras galvenais likums ir – nedarīt ļaunu cilvēkam vai dzīvniekam, dzīve, kas atzīst dzīvnieku tiesības uz cilvēcīgu apiešanos;
– labi pūliņi – tā ir paškontrole un nepārtraukta tiekšanās pēc zināšanām;
– labs nodoms – tās ir labas domas un taisnīgums it visā;
– laba iedvesma – tā ir iedvesma, kas pilna pārdomu par dzīves jēgu un dvēseles realitāti.
Par Tikumību! 