Kimātika

kimatika

Kimātika ir zinātne par viļņu spēju veidot formu jeb skaņas attēlu, kas rodas, savstarpēji mijiedarbojoties skaņas viļņiem ar neorganisko matēriju. Kimātikas jēdzienu ieviesa Šveices zinātnieks Hanss Dženijs. Deviņus savas dzīves gadus viņš veltīja pētījumiem par skaņas ietekmi uz neorganisko matēriju, fiksējot rezultātus fotolentē.

            Uz tērauda plāksnēm viņš novietoja dažādas vielas – ūdeni vai citu šķidrumu, plastmasu, sveķus, mālus, putekļus -, liekot plāksnēm svārstīties dažādās frekvencēs.

Faktiski viņš turpināja vācu zinātnieka Ernsta Hladni (1756) darbu, kas arī eksperimentēja ar skaņu. Hladni uzbēra smiltis uz stikla plāksnes un, ar loku velkot pa plāksnes malu, piespieda smiltis uz stikla izkārtoties brīnišķīgos simetriskos rakstos.

Jo augstāka vibrāciju frekvence, jo sarežģītākas formas, bet dažkārt veidojas līdzības ar tradicionālajām austrumu mandalām un apļiem uz laukiem. Ir pierādījumi tam, ka skaņai piemīt spēja radīt formu.

Nedzīvi objekti  – ūdens piles, piķa bumbiņas un citi materiāli, pakļauti skaņas viļņu iedarbībai  doktora Dženija pētījumos, paši sāka viļņveidīgi kustēties, pēc kā pakāpeniski ieguva izteiktas kontūras.

Bezformīgās daļiņas, skaņas cauraustas, sitās un pulsēja. Likās, it kā tās sastāvētu no dzīvas miesas un elpotu. Kā tikko skaņa noklusa, jebkāda kustība izbeidzās, un uz plāksnītēm atkal gulēja bezformīgas daļiņas neorganiskas matērijas. „Kimātikas” otrajā daļā doktors Dženijs raksta: „Tagad vairs nav šaubu, ka gan neorganiskās matērijas sfērā, gan dzīvajā dabā darbojas vieni un tie paši harmoniskas organizācijas likumi.”

Kimātika parāda, ka vibrācija organizē matēriju. Nevajadzētu aizmirst, ka jebkura matērija sastāv no vismazākajām daļiņām, kas pastāvīgi ir kustībā un kurām ir savs tonis, krāsa, ģeometriska figūra. Visus ķīmiskos elementus var pierakstīt ar nošu zīmēm. Izmantojot tādu tabulu, restrukturēt vielas kristālisko režģi nesāgādās grūtības, ar to pašu  – arī piedot vielai citas īpašības, piemēram, paaugstināt degvielas oktānskaitli. Vibrācija – tas ir radošais spēks, kas pēc harmonijas likumiem veido neskaitāmu daudzumu dzīvu formu jebkurā vidē.

            Tātad – skaņa ir svārstības (vibrācijas), kas izplatās telpā. Cilvēkam, tāpat kā jebkurai būtnei uz zemes, arī ir savas vibrācijas, cilvēka ķermenim ir sava mūzika. Kad cilvēka organismā rodas slimība, tajā pašā brīdī izjūk viņa ritmiskais skanējums.

Tonis, ritms un vibrācija

Skaņai ir divi komponenti – tonis un ritms. Šo divu komponentu harmonisks savienojums rada skaistu melodiju. Katram orgānam arī ir savs ritms un tonis. Par pašu spilgtāko piemēru var kalpot sirds. Turklāt tā ir viens no pašiem jūtīgākajiem orgāniem pret mūzikas terapiju. Sirds ritma un toņu disbalanss liecina par tās darbības bojājumiem.

            Tieši tāpat savi toņi un skanējuma ritmi ir aknām, nierēm, smadzenēm, plaušām utt.

            Kad cilvēks izvēlas klausīties mūzikas skaņdarbus, ļoti būtiski ir, lai tie veiktu pozitīvu iedarbību, it īpaši tas ir svarīgi pie saslimšanas, jo mūzika ir tā, kas stimulē atveseļošanos vai tieši otrādāk – to var kavēt. Ir melodijas kas rada labvēlīgu iedarbību uz visiem cilvēkiem bez izņēmuma. Šo melodiju noslēpums ir harmoniski piemeklētā tonalitāte un ritms, kas sakrīt ar augstākajām garīgajām vibrācijām un tādējādi noskaņo cilvēku uz labu pašsajūtu, mazina negatīvās enerģijas. Jau izsenos laikos dziednieki un šamaņi varēja noteikt, kāda ritma vai toņa pietrūkst cilvēkam, tāpēc ārstēšana ar vārdiem, mūziku un dziedāšanu bija ļoti iedarbīga. Diemžēl liela daļa šo svēto zināšanu ir zaudētas.

            Balss vibrācijas tiek uzskatītas par vienām no spēcīgākajām, tās veic visātrāko iedarbību tieši uz cilvēka apziņu un zemapziņu. Tādēļ bieži tieši pēc balss mēs nosakam, vai cilvēks patīk vai nē. Mūzikas terapeiti ir izpētījuši, ka visspēcīgākā terapeitiskā iedarbība ir tieši vokālajai vai kora dziedāšanai, īpaši dziednieciski iedarbojas mūku kora balsu skanējumi.

            Kā atpazīt dziedniecisku mūziku? Vienīgais veids nekļūdīties mūzikas izvēlē, ir ļaut to izvēlēties sirdij. Patiesi dziednieciska mūzika aizkustinās līdz dvēseles dziļumiem, tā neatstās veinaldzīgus, liks garam pacelties baltos spārnos. Austrumos plaši izmanto mantras, kurām piemīt atveseļojoša, attīroša iedarbība uz cilvēka organismu un apkārtējo telpu. Ir mantras un lūgšanas, kuras tiek izmantotas telpas enerģētiskajai attīrīšanai, citas veselības atgūšanai, ļauno spēku atvairīšanai, Dievišķā spēka piesaistīšanai, dievu godināšanai. To darbības mehānisms ir vienkāršs – tās piepilda izplatījumu ar pozitīvām vibrācijām, kas piepilda apkārtējo telpu un pievelk jaunas pozitīvas vibrācijas. Par pašu populārāko lūgšanu tiek uzskatīta “Tēzvreize”, bet mantra – “Om mani padme hum”.

            Mūzikas vibrācija ietekmē muskuļus, nervu galus, čakras, līdz ar to enerģija iekļūst cilvēka laukā un ietekmē centrālo nervu sistēmu. Sirds ir visjūtīgākā attiecībā pret mūzikas ietekmi. Ja mūzikas ritms ir retāks nekā pulsa ritms, tad melodija izrādīs mierinošu relaksācijas efektu uz organismu, bet ja ritms ir biežāks – izsauks vēlmi aktīvi darboties.

Mūsdienās zinātnieki, ārsti un psihologi ir izpētījuši dažādu žanru mūzikas ietekmi uz organismu. Tā saucamā “komercmūzika” – roks, pops, hip-hop, smagais metāls tiek rakstīts zemās frekvencēs. Pētījumi rāda, ka šāda mūzika organismu ietekmē negatīvi, izsaucot spēku izsīkumu un depresiju vai arī tiek uztverta kā bīstamība, piemēram, pērkona dārdi, zemestrīce duna, nepārejošs troksnis.

Rokmūzika palēnina augu augšanu. Cilvēki pēc skaļiem rokkoncertiem uz apkārtējās vides kairinātājiem reaģē 3-5 reizes vājāk kā parasti. Šāda mūzika izsauc t.s. stresa hormonu veidošanos, kas izdzēš nozīmīgu daļu smadzenēs esošās informācijas. Ritms, kas atkārtojas, un basģitāras zemās frekvences svārstības stipri ietekmē mugurkaula smadzeņu šķidruma stāvokli, bet tas, savukārt, ietekmē to dziedzeru darbību, kas regulē hormonu sekrētus. Būtiski mainās insulīna līmenis asinīs.

Pārlieku skaļas, ritmiskas mūzikas iespaidā pūlis bieži kļūst agresīvs. Tomēr ikdienas agresīvas vides iespaidā šāda mūzika organismam ir pierasta un skaitās norma. Jāņem vērā, ka mūsdienu pilsētās ar to skaļumu, troksni, stresu un negatīvajām emocijām, cilvēki atrodas beta viļņu diapazonā, kas ir 14-20 herci. Augstākas skaņas – enerģiskas, skaidra ritma, mērena tempa, ietekmē labvēlīgi, paaugstinot fiziskās un psihiskās enerģijas līmeni, izsauc prieku, gaišu iekšējo noskaņu. Šeit spēlē iesaistās harmoniskie obertoņi. Obertoņi  ir smalkas, tikko jaušamas pieskaņas ar augstu frekvenci, sasitītas ar visām mūs aptveršajām skaņām. Tikai harmoniski obertoņi spēj iedvesmot mūs drosmei un uzlādēt ar enerģiju. Šādu mūziku ieteicams klausīties no rītiem, uzlādējoties ar enerģiju un prieku uz visu dienu.

Klausoties klasisko, tautas, baznīcas mūziku, dabas skaņas, mēs nomierināmies, atslābināmies, piepildāmies ar pozitīvu enerģiju un emocijām, ar harmoniju. Klasiskajai mūzikai raksturīgs ķermeņa ritms, kas ir 60 sitieni minūtē, kas noved cilvēku alfa diapazona stāvoklī (8-13 herci).  Tas ir miera un cildenu sajūtu stāvoklis. Tādu mūziku labvēlīgi klausīties pēc darbadienas, pie noguruma un spēku zuduma.

Kad cilvēks guļ, meditē un rada (iedvesmas stāvoklis), viņš atrodas teta frekvenču stāvoklī (4-7 herci). Dziļā meditācijā un bezsamaņā izstrādājas delta viļņi (0,5-3 herci).

            Katrs cilvēks ir spējīgs atšķirt “labās” un “sliktās” skaņas. Apkārtējās vides skaņas daļēji tiek novērtētas subjektīvi, taču vairumā ietekmi var nofiksēt un izmērīt ar speciālu ierīču palīdzību. Mēs varam objektīvi noraksturot šo skaņu ietekmi uz mūsu noskaņojumu, tonusu, pulsu, smadzeņu viļņiem un gremošanu. No tā izriet, ka skaņas ietekmi uz organismu lielākoties nav iespējams kontrolēt. Ja ietekme ir nevēlama, tad vienīgais veids, kā pretoties, ir norobežoties no paša skaņas avota, bet tas ne vienmēr ir iespējams. Tādā veidā mūzika ietekmē cilvēkus un ienes savas korekcijas cilvēka ķermeņa pastāvīgajās molekulu vibrācijās.

            Dzīve mūsdienu urbanizētajā sabiedrībā ir pilna ar fiziskiem un emocionāliem stresa faktoriem, kā piemēram, pārapdzīvotība, apkārtējās vides piesārņojums, troksnis, radiācija, nekvalitatīva pārtika, dažādas ķīmiskas piedevas, nemiers, vientulība, pārāk liela vai maza fiziskā slodze, nogurums.

            Ņemti katrs atsevišķi un visi kopā šie stresu izraisošie faktori izraisa tik lielu saspringumu, ka tas sāk traucēt brīvai enerģijas cirkulācijai ķermenī, kā rezultātā iekšējie orgāni “pārkarst”. Pie tam, betona džungļos, kādos mēs dzīvojam, ir maz “dzīvu” vietu, kādas dāvā daba: mežu, parku, atklātu laukumu un tekoša ūdens, kas ir vēsas, attīrošas enerģijas avots.

            Ilgstoša pārkaršana piespiež orgānus sarauties un nocietināties. Tas pasliktina to darbību un izsauc slimības. Mūzikas terapija, kā viens no iespējamajiem līdzekļiem, palīdz ķermenim sagraut visas barjeras un sakārtot nobloķēto enerģiju. Tādā veidā mēs palīdzam sev izdziedināties. Mūzikas terapijas laikā akustiskie viļņi, sakārtoti muzikālajā struktūrā, iedarbojas uz cilvēka psihoemocionālo un garīgo sfēru, tāpat uz ķermeņa ārējo apvalku un iekšējiem orgāniem. Bet galvenais dziedināšanas uzdevums – apvienot fiziskajā ķermenī apzināto un neapzināto ar mūzikas un dziedāšanas palīdzību.

Ir novērots, ka mūzikas un dziedāšanas procesā garīgi slimiem cilvēkiem aktivizējas domāšana, formējas mērķtiecīga darbošanās, uzmanības noturība. Mūzikas klausīšanās, mūzikas – ritmikas nodarbības efektīvi ietekmē runas funkciju attīstību, dzirdes uzmanību, motoriku bērniem ar dzirdes traucējumiem. Pielietojot muzikālo mākslu dažādās tās kombinācijās (ar kustībām, ar teatralizētu darbošanos) bērniem ar attīstības traucējumiem, zinātnieki un pedagogi ievēroja, ka tā ir avots pozitīvām bērna emocijām, rada jaunas radošās vajadzības un to apmierināšanas veidus, nodrošina muzikālās kultūras formēšanos un novērš novirzes kognitīvajā, emocionālās – gribas un personības sfērās, rada apstākļus sociālajai adaptācijai.

bach

Par stiprāko pēc iedarbības zinātnieki uzskata J.S.Baha, V.A.Mocarta un L.Bēthovena mūziku.

Baha un Hendeļa mūzikai, rakstītai baroka stilā, piemīt atslābinoša iedarbība, tā palīdz uzlabot atmiņu, mācīties svešvalodas un dzeju.

Mocarta mūzikas fenomenu izskaidro ar to, ka viņa mākslas darbu vibrācijas sakrīt ar veselu neironālo šūnu vibrācijām. Tā, piemēram, Holandē, izmantojot Mocarta mūziku, palielina piena izslaukumu. Savukārt mīkla Mocarta mūzikas ietekmē uzrūgst vairākas reizes ātrāk un ir mīkstāka un gaisīgāka. Skolēni un studenti ātrāk un veiksmīgāk apgūst mācību vielu un gūst labākas sekmes eksāmenos. Mocarta un Čaikovska mūzika veicina ārstēšanos no Parkinsona un Alcheimera slimībām.

mozart

Ļoti labvēlīga ir t.s. dabas mūzika. Jūras skaņas, lietus šalkoņa, delfīnu balsis nomierina, līdzsvaro, meža skaņas pazemina asinsspiedienu, normalizē sirds darbību, putnu dziedāšana palīdz sakopot domas, izsauc pozitīvo emociju pieplūdumu, stimulē augšanas un attīstības procesus augiem. Piemēram, Floridā apelsīnu birzis apskaņo ar mūziku, kur dzirdamas putnu čivināšanas skaņas. Šādi apelsīni ir ne tikai saldāki, bet tajos ir pat par 121% vairāk C vitamīna.

            Indijā līdzīgā veidā stimulē rīsa ražas, apskaņojot laukus ar tradicionālo indiešu mūziku. Raža palielinās par 25-67%.

            Vācijā tāda mūzika skaitās ārstnieciska un pārdodas tikai aptiekās. Ķīnā ir izstrādāti diski zem nosaukumiem “Aknas”, “Sirds”, “Kuņģis” utt., kuros ir apkopota mūzika, kas labvēlīgi ietekmē attiecīgos orgānus.

            Kanādā stīgu instrumentu orķestri spēlē pilsētas laukumos, lai mazinātu avārijas situāciju skaitu. Ievērots, ka klasiskās mūzikas klausīšanās automašīnā 15 reizes samazina avārijas situācijas risku. Savukārt tautas un klasiskās mūzikas klausīšanās sabiedriskajā transportā veicina mikroklimata uzlabošanos salonā un krasu uzbudinātības un agresijas līmeņa mazināšanos pasažieru vidū.

            Kaķa glaudīšanas terapeitiskais efekts tiek panākts, pateicoties mājas mīluļa murrāšanai, kā vibrācijas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu.

            Arī zvanu skaņām piemīt spēcīga dziednieciska iedarbība. Viduslaikos cilvēki glābās no mēra epidēmijas, zvanot baznīcu zvanus. Zvanu skaņas rada vibrācijas virs 25 kHz, paaugstinot imunitāti. Vidējais zvanu skaņu spektrs (100-20 kHz) palielina kapilāru asins plūsmu un limfas plūsmu. Zemās zvanu skaņas (40-100 kHz) nomierina psihi. Tas iedarbojas uz visiem cilvēkiem, neatkarīgi no to ticības vai pārliecības.

            Lūgšanas, vēršanās pie Dieva tāpat izsauc noteiktu efektu. Lielākā daļa lūgšanu vērsta uz organisma atveseļošanu, dziedināšanu un attīrīšanu.

            Ikonu fenomens – bieža šifrētu tekstu (lūgšanu) atkārtošana viena un tā paša attēla priekšā ļauj ikonas virspusē ierakstīt noteiktu informāciju. Tāda ikona rada ap sevi noteiktas frekvences viļņveida auru, kas pati par sevi ietekmē cilvēku. Tāpēc ir pilnīgi reāli lūgt palīdzību kāda tēla priekšā. Vērsieties pie saviem tēliem, atveidojumiem ar mīlestību un pateicību un tie kalpos jums par augstu vibrāciju un dziedināšanas avotiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s