Es piekopju veselīgu dzīves veidu

Starptautiskās sabiedriskās kustības “PAR TIKUMĪBU!” dalībnieka kodeksa septītais punkts veltīts plašajai veselības tēmai. Par šo tematu ir veikti simtiem medicīnisku pētījumu, uzrakstīti zinātnisku un populāru rakstu tūkstoši, izstrādāts liels daudzums dažādu atveseļošanās sistēmu – ēšanai, elpošanai, kustībām un kopumā – veselīgam dzīves veidam. Taču slimu cilvēku pasaulē nekļūst mazāk, bet gan tieši otrādi – veselu cilvēku skaitam ir draudoša tendence samazināties.

Protams, var aizbildināties ar ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos, ar nekvalitatīviem pārtikas produktiem, ar sliktu iedzimtību un bērnībā gūtajām traumām. Taču galvenais cēlonis bija un paliek viens: cilvēka neapzināta attieksme pret savu dzīvi, kas nozīmē arī nevērību pret savu veselību un nepareizu prioritāšu izvēli (ārējais komforts, mantas, izklaides u.c.). Kamēr “pērkons nedārd” – slimību formā – vienu reizi un otru, un desmito, tikmēr cilvēks par savu veselību nedomā.

Vai tiešām mūs apmierina slimošana? Ja neapmierina, kāpēc gan mums nepadomāt un laikus neparūpēties par veselīga dzīves veida ievērošanu?

Ieslēdzam apziņu, sākam domāt.

Labu pašsajūtu nosaka ne tikai fiziskā veselība. Cilvēka veselība sākas ar… pareizu domāšanu. Tas ir acīmredzami.

Mājas celtniecība sākas ar…, nē, ne ar pamatiem, bet ar domu tēlu, kas rodas arhitekta iztēlē. Ceļojums sākas nevis ar atbraukšanu uz staciju, bet ar domu par to, kur mēs vēlamies nokļūt.

Tātad mums vajag radīt savas veselības tēlu! Sāksim.

Lai mans ķermenis būtu vesels, man vajag: lietot pareizu pārtiku no dabiskiem produktiem, pietiekami daudz kustēties, mazgāties dušā un tīrīt zobus, atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem (smēķēšanas, alkohola un narkotiku lietošanas, pārtikas atkarības u.c.), apgūt seksuālās kultūras pamatus u.t.t. – katrs var papildināt šo sarakstu pēc saviem ieskatiem.

Lai būtu vesela mana dvēsele (manas jūtas, emocijas), man vajag: iemācīties tikt galā ar negatīvajām emocijām, prast piedot un neglabāt aizvainojumu, mācēt priecāties par katru notikumu un cilvēku …

Lai būtu vesels mans gars, man vajag: iemācīties nesavtīgi un ar mīlestību izturēties pret cilvēkiem, atbrīvoties no egoisma, atrast īsto dzīves jēgu, izpratni par to, ka cilvēks vispirms ir nemirstīga garīga būtne, kuras augstākā vērtība ir absolūta Mīlestība …

Bet, lai laikus ietu dušā, noskaņotos uz pozitīvu dzīves uztveri un atbrīvotos no egoisma, man vajag domās pieņemt šos lēmumus, t.i., man būs vajadzīga veselīga domāšana. Tieši domās cilvēks rada detalizētus tēlus, analizē situācijas, lai saskatītu sakarību starp cēloni un sekām, pieņem lēmumus izstrādāt sev jaunu, noderīgu paradumu u.tml. Mēs atkal nonācām pie tā paša postulāta, ka veselība sākas ar pareizu domāšanu – kopš lēmuma pieņemšanas brīža dzīvot saskaņā ar to un stingri to ievērot.

Ar ko gan sākt dzīvot pa jaunam?

Iedomāsimies, ka mūsu ķermenis, mūsu jūtas un emocijas, mūsu domas ir lieli bēniņi, kur daudzu jo daudzu gadu laikā saliktas visas nevajadzīgās lietas. Ar laiku šie bēniņi ir tā piekrāmēti un pieputējuši, ka nav pat iespējams tur ieiet. Tāpēc kādā jaukā dienā mums vajag nolemt un sākt tīrīt savus piekrautos bēniņus. Lūk, burvju vārds pirmajam posmam: ATTĪRĪŠANA!

Pirmām kārtām tas nozīmē atteikšanos no kaitīgajiem ieradumiem: alkohola, tabakas, narkotikām, seksuālajiem pārkāpumiem, nekvalitatīvas mūzikas, azartspēlēm, televīzijas skatīšanās. Tās visas ir atkarības, no kurām vajag atbrīvoties. Pie tām pieder arī aizraušanās ar ātrajām uzkodām – lēta un parasti kaitīga ēdiena, ar gaļu un saldumiem, šokolādi, kafiju un tēju, gāzētiem dzērieniem, koka-kolu, pepsi-kolu u.c.

Visvienkāršākais ir pārskatīt savus ēšanas paradumus.

Tieši barība var pārvērst veselus cilvēkus par slimiem. Mūsu fiziskā ķermeņa uzturēšanai nepieciešams noteikts olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu, vitamīnu, minerālvielu, fermentu, aminoskābju komplekss, kas pietiekamā daudzumā ir galvenokārt augos, un tie ir derīgi, ja ir audzēti ekoloģiski tīros apstākļos, nelietojot indīgās ķimikālijas, un, ja tos patērē lielākoties nepārstrādātus.

Daudzi ievērojami pagātnes cilvēki ir bijuši veģetārieši: Sokrāts, Plūtarhs, Konfūcijs, Leonardo da Vinči, Voltērs, Īzaks Ņūtons, Alberts Einšteins, Mahatma Gandijs, Svami Vivekananda, Rabindranats Tagore, Ļevs Tolstojs, Marks Tvens, Bendžamins Franklins … Mūsu laikabiedru vidū ir ne mazums sabiedrisku darbinieku, izcilu sportistu, aktieru, kas nelieto uzturā gaļu. Gaļas neēšana netraucēja viņiem, bet gan palīdzēja izdarīt satriecošus atklājumus, uzstādīt pasaules rekordus, just vieglumu ķermenī un kustīgumu domās.

Pitagors rakstīja: “Kamēr cilvēki iznīcinās dzīvniekus, tikmēr viņi nogalinās cits citu. Cilvēks, kas sēj slepkavību un sāpju sēklas, nevar pļaut prieku un mīlestību.”

Senatnes slavenais dzejnieks Ovīdijs uzrakstīja Pitagora mācību saistītā valodā. No šīs mācības mēs varam pasmelt ieteikumus barības izvēlei:

Viņš, Pitagors, pirmais aizliedza pasniegt galdā dzīvnieku gaļu; pirmais atvēra muti, lai pateiktu gudrības pilnus vārdus, kuros tomēr neviens neieklausās:

Pietiek, ļaudis, ar aizliegtu barību jums apgānīt sevi!

Ir jums labība, graudi; zem sulīgu, sārtu augļu smaguma

Nolīkst koku zari, bagātu ražu nesdami jums;

Vīnogulāji pilni sulīgu ogu ķekariem; lapas un saknes

Gardas un maigas laukos briest; bet citas, kas mazliet cietākas

Uguns darīs mīkstas un saldas;

Tīra piena veldze un smaržīga, salda medus kāres,

Kas pēc timiāna – kuplā krūma smaržo,

Netiek liegtas jums. Dāsni un devīgi labumus visus

Zeme jums piedāvā laipni; bez kaušanas cietsirdīgas un bez asinīm

Ēdienus gardus viņa jums sniedz.

Tātad atbilstoši seniem un mūsdienu ieteikumiem mūsu barībai ir jābūt galvenokārt no augu izcelsmes produktiem – rupja maluma putras un maize, sulas, minerālūdens, dabiski produkti: medus, augļi, dārzeņi, rieksti, arī piena produkti. Vajag izvairīties no jebkādas pārtikas produktu ķīmiskas apstrādes, arī no konservēšanas ar ķimikālijām, kā arī no produktiem, kas pārstrādāti lielās fabrikās un satur kaitīgas vielas (iebiezinātāji, konservanti, palmu eļļa u.c.).

Mums nevajag tik daudz barības, cik mēs esam pieraduši apēst. Barības daudzumam un kaloriju saturam tajā nav nekāda sakara ar veselību. Svarīgs ir barības sastāvs. No barības kvalitātes ir atkarīga prāta veselība un dvēseles līdzsvars. Tas viss jau sen ir zināms austrumos, kur saka: “Pasaki man, ko tu ēd, un es pateikšu, kāds tu pats esi.”

Gaļas ēšana padara cilvēku agresīvu, rafinēti un vārīti produkti – gurdu un laisku, alkohols – neadekvātu. Turklāt nepareiza produktu komplektācija un pārmērīgs barības patēriņš izraisa toksīnu veidošanos, kas pastāvīgi saindē organismu. Par to ir rakstījis Pols Bregs, daudzu bestselleru autors par organisma attīrīšanu. Viņš teicis: “Kamēr toksīni ir organismā, neviens nevar justies īsti labi, bet līdz ar organisma attīrīšanu un tā detoksikāciju vispārējais veselības stāvoklis uzlabojas… Tātad īstas veselības noslēpums ir izsakāms trijos vārdos: attīriet savu organismu!” Piebildīsim, ka pats Pols Bregs ar savu paraugu pierādīja organisma attīrīšanas un veselīgas pārtikas efektivitāti nevis kā pasakā, bet “dzīvoja ilgi un laimīgi” savā dzīvē.

To pašu var teikt par mūsu emociju attīrīšanu. Pirmām kārtām emocijas vajag attīrīt no negatīviem noslāņojumiem pret tuviniekiem, citiem cilvēkiem, valsti, planētu. Vajag kontrolēt uzbudināmību un niknošanos, kas paver ceļu daudzām slimībām.

Seno ķīniešu medicīna liecina par dusmu sekām:

– aizturēts uzbudinājums un piktums, palikdams iekšā, izraisa čūlu un gastrītu;

– uzkrāts uzbudinājums izaug par aknu un aizkuņģa dziedzera audzēju;

– piktošanās izraisa mastopātiju un krūts vēzi;

– uzkrātas dusmas izraisa stresu, kas bieži beidzas ar pēkšņām panikas un bezmiega lēkmēm.

Tāpēc gudri ķīnieši īpašu nozīmi piešķir ieteikumiem, kas palīdz izvairīties no dusmām.

Tas pats attiecināms arī uz mūsu domu sfēras attīrīšanu. Laiks ir atteikties no pastāvīgas negatīvo situāciju atkārtotas izdzīvošanas savā prātā – šīs drūmās domas apņem mūs kā pelēks mākonis, caur kuru pie mums no ārpuses nevar iekļūt priecīgās dzīves puses un ainas. Bezgalīgā televīzijas skatīšanās ar negatīviem notikumiem ziņās, filmas ar šaušanas un vardarbības skatiem arī neveicina gaišu domu rašanos. Pēc noskatīšanās mēs vēl kādu laiku turpinām pārdomāt un pārdzīvot televīzijā redzēto. Kā gan tad var domāt par kaut ko augstāku?

Uz apziņu graujoši iedarbojas skaļa mūzika ar saraustītu, nepareizu ritmu. Cilvēkam, kas pastāvīgi apdullina sevi ar tādu mūziku, zūd prasme koncentrēties, viņš zaudē spēju uztvert īstu skaistumu un nespēj izrādīt elementāras rūpes un cieņu pret apkārtējiem cilvēkiem.

Tagad izdarīsim kopsavilkumu.

Pirmais, ko vajag darīt savas veselības labā, – saprast, ka ar savām nepareizajām darbībām, domām un jūtām mēs liekam slimot mūsu fiziskajam ķermenim. Neviens cits nav vainojams mūsu slimībās, kā tikai mēs paši. Šīs vienkāršās patiesības apzināšanās ir pirmais solis, lai izdziedinātos.

Tātad mūsu veselība ir mūsu pašu rokās. Otrais solis būs pieņemt lēmumu vairs nedarīt to, kas izraisa slimības. Kādam tas būs atbrīvošanās no negatīvām domām, citam – no negatīvām jūtām, vēl citiem – no negatīvas rīcības, bet kādam – no visa kopā. Šis būs attīrīšanās posms.

Un beidzot trešais solis – visa nekvalitatīvā pakāpeniska aizstāšana ar kvalitatīvo, noderīgo, skaisto, pozitīvo. Piesātināsim ar tīrību un skaistumu savu ķermeni, savas emocijas, jūtas un domas.

Ķermeņa nostiprināšanai un pabarošanai mums būs vajadzīgi: fiziski vingrinājumi, kustības, pastaigas svaigā gaisā, pietiekami ilga uzturēšanās saulē, dabā, tīrs ūdens un dabiski produkti. Tad mūsu “atvieglinātais”, attīrītais organisms dāvās mums prieka un viegluma sajūtu.

Mūsu jūtām un emocijām tīra barība būs laiks, kas pavadīts dabā (bez šašlika un mūzikas no skaņu iekārtām). Mācīsimies klausīties dabas skaņas: zāles sanēšanu, putnu vīterošanu, strauta čalas, kukaiņu zumēšanu… Vērot putnus, kokus, upi, mākoņus… Klausīties klusumu… Dabā valda pilnīga harmonija. Kad mēs esam klusumā upes vai jūras krastā, mežā vai laukā, mēs tik tiešām esam Dieva Svētnīcā. Mēs varam izjust dievišķas trīsas Viņa rūpju priekšā par mums. Viņš mums ir uzcēlis vispilnīgākos Dabas Tempļus. Mūsu uzturēšanās dabā var būt kā dievnama apmeklējums, kur mēs izjūtam godbijīgas trīsas un pateicamies Dievam par katru klusuma, aprimuma un miera minūti. Dabas svētnīcā izdziedinās mūsu dvēsele.

Klasiskās mūzikas skaņas un iepriekšējo gadsimtu labāko mākslinieku gleznas arī spēj pildīt dvēseli ar brīnišķīgām jūtām. Tikai gaišajiem tēliem, tikai skaistumam ir jāieņem pirmā vieta plašsaziņas līdzekļos, īpaši televīzijā un internetā.

Meditācija, lūgšanas un citas garīgās prakses veicinās mūsu prāta piepildīšanu un palīdzēs atšķirt un sajust dzīves smalkākās izpausmes.

Pārmainītā domāšana un dzīvesveids dāvās mums daudz brīvā laika, spēkus un enerģiju, ko mēs varēsim veltīt radīšanai un darbam vispārības labumam – citu cilvēku, visu dzīvo būtņu, mūsu kopīgās mājas – planētas Zeme labā.

Tatjana Mikušina, Jeļena Iļjina

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s