Mūzikas ritms ar biežumu 130-150 sitienu minūtē ir tas pats, ko izmanto dažādu cilšu šamaņi ar savu “maģisko” tamburīnu palīdzību, lai ievestu transā vai veiktu maģiskus rituālus. Šis ritms sakrīt ar galvas smadzeņu “delta” viļņu frekvenci, ko var novērot elektroencefalogrammā miega, dziļa transa un komas laikā. Tas ir liela daudzuma nervu šūnu sinhronas darbības ritms, modulēts 2-3 Hz frekvencē, t.i. galvas smadzeņu delta ritma frekvencē.
Mūzika šajā ritmā bieži dzirdama diskotēkās un pie noteiktiem apstākļiem var būt ļoti bīstama. Atšķirībā, piemēram, no klasiskās mūzikas, šeit ritms ir akcentēts, ļoti skaļš un praktiski bez variācijas iespējām. Jāņem vērā, ka diskotēkās mūzikas ritmu papildina ritmiska deja, spožas gaismas efekti tumsā, kas kopumā veido psihotehnisku metožu pilnu komplektu, lai izsauktu delta ritma dominēšanu smadzenēs.
Dejojošais uz vairākām stundām iegremdē savas smadzenes apstākļos, kas spējīgi izsaukt mazo epileptisko lēkmi vai izprovocēt “iestrēgstošu” domāšanas veidu ar jebkādu uzmācīgu domu, tai skaitā ar pašnāvības domu. Vēl vairāk, sistemātiskas vairāku stundu šāda šamaniska transa dozas izsauc pierašanas efektu un smadzeņu struktūras izmaiņas.
2003.-2004.g. Behtereva vārdā nosauktās neiro un psihofizioloģijas institūta vadītājs V.B.Sļezins veica pētījumus par mūzikas ietekmi uz cilvēka smadzenēm. Pētījuma ietvaros brīvprātīgie klausījās mūziku, vienlaicīgi tiem mērīja smadzeņu encefalogrammu. Izdevās atklāt, ka daži mūzikas veidi spēj cilvēka prātā izsaukt tādu stāvokli, kas līdzinās epilepsijai, t.i. pilnīgi veseliem cilvēkiem encefalogramma uzrādīja epilepsiju. Izdevās pat atklāt smadzeņu ritmu pagaidu mūzikas asimilāciju un iespēju iedarboties uz intelektu. Tādā veidā vienveidīga mūzika izrādījās spējīga nomākt cilvēka darbības saprātīgumu un it kā “piedzirdīt apziņu”. Visvairāk slimīgus smadzeņu stāvokļus izsauca reps un tehno mūzika.
Tāpat mūzika var iedarboties uz cilvēku morāli, aktivizējot agresiju vai tieši otrādi – to nomācot. Turklāt tas bija zināms jau krietni pirms šī pētījuma, jo par to rakstīja jau Pitagors un Platons, bet līdz šim tas nebija apstiprināts zināniski.
80-tajos gados pētījumi ar tomātu stādiem pārliecinoši uzrādīja tiešo saikni ar mūzikas iedarbību. Ja stādiem atskaņoja klasisko mūziku, to augšana paātrinājās pat par 30 %, turklāt palielinājās arī noturība pret dažādām slimībām.
Un cilvēki nav izņēmumi – pētījumi ar pusaudžiem parādīja, ka pēc pusstundas diskotēkas apmeklēšanas tie pilnībā zaudēja paškontroli un nokļuva stāvoklī, kas ļoti tuvs hipnozes iedarbībai. Savukārt beļģu zinātnieki no Briseles medicīnas universitātes nonāca pie vēl pārsteidzošākiem secinājumiem: smagais metāls un smagais roks var nodarīt neatgriezenisku ļaunumu plaušām – novest pie pneimotoraksa (gaisa uzkrāšanās pleiras dobumā). Tas ir stāvoklis, kad plaušas pārstāj piepildīties ar gaisu un elpot.
Ne bez vainas ir arī speciālie gaismas efekti – gaismas mirgošana, kas noved pie orientācijas un reflektorās reakcijas ātruma pavājināšanās. Pie noteikta ātruma gaismas uzliesmojumi sāk mijiedarboties ar smadzeņu alfa-viļņiem, kas kontrolē spēju koncentrēt uzmanību. Jo vairāk pastiprinās gaismas mirgošanas biežums, jo vairāk zūd paškontrole. Gaismas mirgošana uzliesmojumu veidā, pieskaņojoties mūzikas ritmam, var izraisīt halucinācijas, galvas reiboņus un sliktu dūšu.
Visa rokmūzikas tehnika ir ņemta no senajām un mūsdienu slepenajām biedrībām un brālībām. Ritms, gaismas un tumsas svārstību biežums, dārdošās skaņas – viss ir virzīts uz cilvēka būtnes sagraušanu, uz viņa piespiedu pārveidošanu, uz visu pašaizsardzības, pašsaglabāšanās mehānismu un tikumisko uzstādījumu pārstāšanu darboties.
Ar šo vienisprātis ir arī Ēriks Holnbergs. Ja rokmūziku lika “klausīties” zivij, turklāt vēl vienmērīgi mirgojot ar gaismām, tā nobeidzās un uzpeldēja ūdenstilpnes virsmā.
Vienveidīga basu pulsācija delta ritmā, raksturīgā klubu un diskotēku tehno mūzikai, izmaina smadzeņu darbības ritmu. Klausītājs ir spiests pieskaņoties delta ritmam, sinhronizēties ar to, un beigās var nokļūt sava veida transa stāvoklī. Vairāki ķīniešu medicīnas specialisti apgalvo, ka šāda veida mūzika izjauc enerģijas plūsmu, kas savieno mūs ar pagājušo un nākamo dzīvi. Savukārt itāļu speciālisti nonāca pie slēdziena, ka intensīva “house” mūzikas klausīšanās noved pie īslaicīgas impotences. Stipri izteikts ritms un pilnīga melodijas neesamība slāpē seksuālās vēlmes.
Aktīva muzicēšana cilvēku ietekmē ievērojami vairāk nekā vienkārši klausīšanās. Mūziķi dažkārt atrodas uz nervu sabrukuma robežas. Viņu radošā darbība kalpo kā izeja viņu pašu iekšējām neirozēm, pretrunām un dvēseles līdzsvara iegūšanai. Viņu pašu radītā mūzika atbrīvo no saspringuma, depresijas, stresa, kas tiecas izlauzties uz āru. Tādā veidā mūziķu problēma kļūst par klausītāju problēmām!
Kāds var teikt: “Ja reiz tāda mūzika eksistē, tātad tā kādam ir vajadzīga”. Jā, mūsu daudzveidīgā pasaule sastāv no pilnības un nepilnības. Katram cilvēkam pašam jāizvēlas, kas viņam tuvāks. Bet lai pasargātu sevi un apkārtējo vidi no sagraušanas, tā jāpiepilda ar skaisto un harmonisko!
Harmoniska mūzika dara cilvēku pilnīgāku, bet pasauli – skaistāku!
Par Tikumību! 