Plastmasas varā

592718_640x420Eiropas Savienība ir lēmusi, ka turpmākajos gados strikti jāierobežo vieglās plastmasas maisiņu patēriņš. Iemesls – Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu, ko ilustratīvi var pielīdzināt 162 Eifeļa torņu svaram. No tām ap 3050 tonnām jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā.

Dabā plastmasas izstrādājumi sadalās no 15 līdz pat vairāku simtu gadu ilgā laika periodā (atkarībā no biezuma u.c. rādītājiem). Saules, vēja, sala ietekmē plastmasa sadalās sīkās daļiņās, sajaucas ar zemi vai ūdeni un faktiski veido plastmasas putru, kas ar aci var arī nebūt uzreiz redzama.

Nav tādas vietas uz zemeslodes, kur atklātā okeānā paņemts ūdens būtu tīrs no plastmasas daļiņām! Šādu faktu pirmoreiz sabiedrībai atklāja pasaulē zināmais ūdenslīdējs, okeanogrāfs, dabas pētnieks Ž.Ī.Kusto,  nosaucot to par “plastmasas zupu”. Viss šis piesārņojums tālāk nonāk jūras iemītnieku organismos, nosprostojot gremošanos sistēmu un izjaucot hormonu līdzsvaru, kā rezultātā būtiski tiek skarta reproduktīvā sistēma, īpaši vaļiem, delfīniem u.c. lielajiem zīdītājiem.

Satraucošas ziņas redzamas Klusajā okeānā – tieši tā centrālajā daļā pēdējo 40 gadu laikā  ir izveidojusies milzīga dreifējoša plastmasas atkritumu sala, kuras izmērs šobrīd ir gandrīz 10 % no kopējās Klusā okeāna teritorijas.

sadalisanas

Bieži dzirdams, ka veikalu tīkli it kā piedāvā bio-sadalošos maisiņus, taču patiesībā šiem maisiņiem vienkārši ir pievienota ķīmiska piedeva, kas plastmasu ātrāk sadala līdz smalkām daļiņām, kas tomēr nebūt nenozīmē, ka šīs smalkās daļiņas tālāk turpinātu tikpat ātri sadalīties  un vairs nebūtu kaitīgas. Faktiski tas ir mārketinga triks, kas robežojas ar meliem. Tādus maisiņus, kas patiešām būtu ražoti no bioloģiski sadalošiem materiāliem (parasti no kukurūzas cietes)  ražo tikai pāris Eiropas uzņēmumi un, attiecīgi, to cenas ir krietni augstākas.

Šobrīd kā efektīvākais plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas veids tiek uzskatīts nodokļu likmes paaugstināšana, lai maisiņi kļūtu mazāk pievilcīgi pircējiem. Taču vai tiešām tas būtu efektīvi? Vai tiešām iepirkuma maisiņa cena pārdesmit centu dārgāk nekā līdz šim spētu atturēt pircēju to iegādāties, ja par vienu cigarešu paciņu sabiedrība ir gatava maksāt pat vairākus eiro un turklāt cilvēks bieži vien jau tāpat ir samaksājis vairākus desmitus eiro par kopējo pārtikas pirkumu?

Un kur tad tiks novirzīti iekasētie nodokļi? Jācer, ka zinātnei, lai tā pēc iespējas ātrāk atrastu veidu, kā efektīvi un nekaitīgi pārstrādāt atkritumus un kā ražot iepakojumus, kas nekaitē dabai, kā arī bērnu un sabiedrības izglītošanai attiecīgajos jautājumos…

kur-nonak-tavi-atkritumi-2

Vai gan efektīvāk nebūtu vispār aizstāt plastmasas maisiņus ar papīra, kā to jau sen praktizē vairākas Eiropas valstis? Arī Latvijā jau šobrīd veikalu tīkls Rimi piedāvā papīra maisiņus gan konditorejas izstrādājumiem, gan kopējiem pirkumiem. Novērojumi gan liecina, ka šo iespēju izmanto samērā maz cilvēku, bet tas visticamāk ir neinformētības un ieraduma pēc, kā arī nepārliecinātības, ka papīra maisiņš ir pietiekami izturīgs.

Otrs virziens – samazināt nodokli pārtikas iepakojumam, kas ir dabai draudzīgs, un palielināt tādam iepakojumam, kas ir kaitīgs. Tas stimulētu ražotājus divreiz padomāt, vai tiešām piens ir jālej biezās vienreizlietojamās plastmasas pudelēs un vai olas jāfasē plastmasas kastītēs. Jo mazāk plastmasas jau ražošanas sākumposmā, jo mazāk atkritumu problēmu pēcāk.

Trešais virziens – neapstāties tikai ar plastmasas maisiņu skaita samazināšanu! Problēma ir daudz dziļāka un nopietnāka, un aptver ne tikai pārtikas iepakojumu, bet arī citas jomas, piem., plaši izmantotie vienreiz lietojamie trauki. (Kādi kalni plastmasas tiek izmesti vienā vienīgā brīvdabas masu pasākumā!) Plastmasa ne tikai piesārņo vidi, tā tiešā veidā ietekmē cilvēka veselību, īpaši hormonu sistēmu un reproduktīvo veselību. Pastāvīgi ēdot produktus, kas safasēti plastmasas izstrādājumos, cilvēks gribot negribot uzņem ķīmiskus savienojumus, kas uzkrājas organismā un ilgtermiņā nes postošu ietekmi.

Mūsu veselība ir mūsu rokās!

Mūsu dabas tīrība ir mūsu rokās!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s