Es esmu par visu tautu brālību

Starptautiskās sabiedriskās kustības “PAR TIKUMĪBU!” dalībnieka kodeksa devītais punkts ir par tautu brālību.

Kas ir brālība? Tā ir sadraudzība un vienotība, kas balstās mērķu, pārliecības un principu kopībā.

Ļaužu brālību var apvienot kopīgs mērķis, kopīga darbība, darbs.

Tautu brālību apvieno mērķis ieviest cilvēku sabiedrībā vienlīdzību starp cilvēkiem un attiecības, kādas parasti ir starp brāļiem un māsām, t.i., starp lielas, vienotas ģimenes locekļiem.

Kad ir iespējamas brālīgas attiecības starp cilvēkiem? Tad, kad šie ļaudis sākumā neapzināti, bet vēlāk jau apzināti ziedo personīgās intereses grupas vai ļaužu kopas interešu vai Vispārības Labuma vārdā.

Kad sabiedrībā ir zems tikumības līmenis, tad brālīgu attiecību rašanās visur nav iespējama. Sabiedrība, kurā dominē patērētāju ideoloģija, kur galvenais mērķis ir iedzīvošanās, tieksme pēc vēlmju apmierināšanas un materiālajiem labumiem, – šāda sabiedrība kopumā nevis evolucionē, bet degradējas. Cilvēks tajā tiek uzskatīts nevis par brāli, bet par patērētāju – kompāniju un dažādu finanšu grozītāju ienākumu avotu.

Brālīgas attiecības, kas paredz ziedošanos, atteikšanos no savtīgajām interesēm un darbu tuvākā labumam, ir iespējamas tikai kopienā. Bet valsts un visas cilvēces līmenī – tikai jaunā sabiedriskā iekārtā.

Tas ir iespējams. Kopienas dzīves principus tūkstošiem gadu laikā ir realizējuši cilvēces labākie pārstāvji.

Mēs zinām par Pitagora – seno grieķu gudrā savienību. Viņa kopienā galvenais mērķis bija cilvēka morālā attīrīšanās, leģendāra ir pitagoriešu draudzība un savstarpējā palīdzība.

Senajā Irānā Zoroastrisma pamatlicējs Zaratustra uz savas saņemtās Mācības bāzes radīja kopienu un deva saviem sekotājiem sevišķu morālo likumu – dzīvot atbilstīgi labai domai, labam vārdam, labam darbam, tā iedibinot vispārēju tikumību un atbildību par apkārtējo pasauli.

Krievzemes diženais kopienas dibinātājs Radoņežas Sergijs savas dzīves laikā dibināja 40 klosterus, kas bija pašuzupurēšanās un nesavtīgas kalpošanas tuvākajam augstākās skolas. Tieši paaugstinot tikumību, krievu valsts spēja pacelt garu, apvienot spēkus un uzvarēt iekarotājus.

Arī mūsu laikā ir kopienu piemēri. Lai rastos kopiena, ir nepieciešams augsts tās dalībnieku apziņas un tikumības līmenis. Tas ir pats galvenais.

Nepietiek nolemt radīt kopienu, uzzīmēt plānu un sākt celt kopienas namus. Kopiena netiek celta, netiek radīta, netiek organizēta. Kopiena dzimst. Tā dzimst no mūsu sirdīm. Mūsos katrā. Cik mēs spēsim šo kopienu radīt sevī, tik tā izplatīsies ārējā pasaulē.

Lai radītu jauna tipa kopienu, visiem kopienas dalībniekiem nemaz nav obligāti jādzīvo vienā vietā un kopīgi jāsaimnieko. Jaunā kopiena radīsies garā, tai raksturīga būs apziņas un kopīgu centienu vienotība, rūpes par tuvāko un palīdzība visam dzīvajam, kas eksistē uz planētas.

Ar ko sākt?

Pirmkārt, apzināties misijas svarīgumu. Mums ir sevī jāapzinās jaunās tikumības, jaunās kopienas aina, lai izpildītu savu dievišķo uzdevumu – to, kura dēļ mēs esam atnākuši iemiesojumā šajā grūtajā laikā.

Otrkārt, iemācīties sadarbību, mijiedarbību, prasmi klausīties un saprast citam citu.

Un pats galvenais – izveidot attiecības, kas balstās absolūtajā mīlestībā, īstā brālībā un sadarbībā.

Jaunais attiecību tips, kas nomainīs veco tipu, rodas kopīga darba procesā, kad mēs domājam par Augstāko un strādājam Vispārības Labumam.

Svarīgi ir nevis tikai būvēt kaut kādus mītiskus projektus sapņos, bet atrotīt piedurknes un uzcelt namu veciem cilvēkiem, bērnudārzu bērniem, iestādīt dārzu, palīdzēt tuvākajam. Daudz ir darbu mūsu pasaulē, un tos visus dara tie, kam ir noteikti garīgie sasniegumi, bet kas nedomā, ka ir kaut ko sasnieguši. Var bezgala daudz stāstīt citiem cilvēkiem par saviem nopelniem un sasniegumiem, bet, ja iekšējie sasniegumi neparādās kā konkrēti darbi jeb augļi, tad tādiem sasniegumiem ir graša vērtība.

Apvienošanās un kopīga darba procesā nav vajadzības ilgi nodarboties ar pretrunām. Jo tad, kad mēs darbojamies, virzāmies un priekšu un darba gaitā risinām aktuālos uzdevumus, zūd vajadzība pēc daudzām neauglīgām diskusijām. Reāli darbi Vispārības Labumam un Labajam paši spēj būt drošs orientieris haosa pasaulē. Patiesība ir tikai tur, kur uz planētas tiek radīts jauns paraugs. Tur, kur notiek ilgas un tukšas diskusijas un prātošana, nav Patiesības.

Katrai cilvēku darbības jomai pamatā ir jābūt dievišķajiem principiem. Gan bērnu audzināšanā, gan rūpēs par vecāka gadagājuma cilvēkiem un grūtdieņiem, gan medicīniskajā aprūpē, gan izglītībā un pat jebkurā biznesā.

Ir pienācis laiks konkrētām darbībām. Tā ir mūsu kalpošana, ko īstenot mēs esam atnākuši šajā pasaulē. Galvenais – neapstāties, mēģināt vēl un vēl. Tad mēs katrā ziņā tuvināsim to laiku, kad uz Zemes izplatīsies vispārēja tautu Brālība.

 

Tatjana Mikušina, Jeļena Iļjina

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s