Interesanti fakti par apbrīnojamo Mocarta mūziku

 

„Mocarta mūzika mobilizē visas mūsu smadzeņu dabiskās spējas”. (Gordons Šojs, neirobiologs un fiziķis no ASV)

„Mocarta spēks citiem nav sasniedzams. Viņa mūzika atbrīvo dvēseli. Tās dziedinošās īpašības ir tādas, ka dara Mocartu par pašu lielāko no lielākajiem komponistiem”. (A.Tomatiss. No grāmatas „Kāpēc Mocarts?”)

            Daudzskaitlīgi neatkarīgie zinātnieku, mediķu un psihologu pētījumi no visas pasaules pierāda, ka austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta (1756 – 1791) mūzika ir pati dziedinošākā, salīdzinot ar citu komponistu radīto. Vēl vairāk, šā komponista muzikālie darbi spēj darīt vienkārši neticamas lietas, dziedinot cilvēkus no milzums visdažādāko kaišu. Bet kur gan slēpjas tās universālās pēc iedarbības uz cilvēku dziedinošās enerģētikas noslēpums? Kādi ir šīs vispāratzītās unikālās dziednieciskās mūzikas „slepenie mehānismi”?

            Standarta „IQ testi” fiksē reālu intelekta paaugstināšanos cilvēkiem pēc tieši Mocarta mūzikas klausīšanās. Amerikāņu zinātnieku pētījumi parādīja, ka vien 10 minūšu Mocarta klaviermūzikas klausīšanās paaugstināja IQ vidēji par 8-10 vienībām.

            Kā pierādīja eiropiešu zinātnieki, tieši Mocarta mūzika paaugstina prāta spējas visiem cilvēkiem, kas to klausās,  bez izņēmuma (pie tam gan tiem, kam ta patīk, gan tiem, kas to nemīl). Pat pēc 5 minūšu muzikālā seansa klausītājiem jūtami paaugstinājās uzmanības koncentrācija.

            Cilvēki, kas cieš no Alcheimera slimības, regulāri klausoties sonāti divām klavierēm do mažorā, uzlabo savu stāvokli.

            Mocarta mūzika kā neviena cita ļoti izteikti ietekmē ārstēšanos no veselas rindas nopietnu saslimšanu, tai skaitā epilepsijas.  Zinātnieki eksperimentālā ceļā noteica, ka Mocarta sonāšu skaņas (īpaši sonāte K 448) ir spējīgas apturēt epilepsijas lēkmes (mazināt epilepsijas lēkmju skaitu).

            Vienā no eksperimentiem, ko veica ASV profesors Džons Dženkinss, slimniekiem, kas cieš no nopietnām neiroloģiskām saslimšanām, individuālā kārtībā deva noklausīties vien 10 minūšu garu fragmentu no Mocarta skaņdarba, pēc kā praktiski visiem šiem cilvēkiem uz kādu laiku jūtami uzlabojās spēja veikt smalkas roku kustības.

            Šveices klīnikās Mocarta mūziku dod klausīties dzemdētājām, jo šveiciešu zinātnieki un mediķi ir pārliecināti, ka tieši šī mūzika palīdzēja valstī krasi samazināt zīdaiņu mirstību.

            Pēc pasaules līmeņa autoratīvu speciālistu apgalvojumiem Mocarta mūzika palīdz atbrīvoties no jebkādām garīgajām problēmām, uzlabo runu un dzirdi. Ja ēšanas laikā katru dienu klausīties mierīgu Mocarta mūziku, izzudīs daudzas gremošanas problēmas.

            Kā atzīmē pasaules vadošie surdologi (dzirdes problēmu speciālisti) un logopēdi, augstas frekvences skaņu pārpilnība Mocarta mūzikā dara to par visdziedinošāko starp visu klasisko mūziku. Pirmkārt, augstas frekvences harmonizējošas skaņas nostiprina vidusauss mikromuskuļus. Otrkārt, skaņas frekvencē no 3000 līdz 8000 Hz un augstāk izsauc vislielāko rezonansi galvas smadzeņu garozā, kas uzlabo atmiņu un domāšanu.

Sarp vislielākajiem Mocarta daiļrades apbrīnotājiem – pazīstamais franču ārsts-otolaringologs Alfreds Tomatis. Viens no viņa pacientiem bija jaunais Ž.Depardjē – nākamais slavenais franču kinoaktieris. Tai laikā – 60-to g. Vidū – jaunais un vēl nevienam nezināmais aktieris ieradās iekarot Parīzi, un viņam būtu tam viss nepieciešamais, ja vien ne nopietnas problēmas ar viņa runu (ļoti stipra stostīšanās) un atmiņu. Tomatis jau pirmās apskates laikā noteica, ka viņam ir nopietnas problēmas ar labo ausi, un ieteica tuvāko mēnešu laikā katru dienu pa divām stundām dienā klausīties Mocarta mūziku. Šīs patstāvīgās muzikoterapijas rezultāts bija pārsteidzošs! Ž.Depardjē pilnībā un uz visiem laikiem atbrīvojās gan no labās auss defektiem, gan stostīšanās, gan atmiņas traucējumiem, kas palīdzēja viņam nākotnē kļūt par pasaules līmeņa kinoaktieri. Pats Depardjē pēc vairākiem gadiem teica tā: „Līdz tikšanās mirklim ar Tomatis es nevarēju līdz galam izteikt nevienu teikumu. Viņš palīdzēja manām domām piedot pabeigtību, iemācīja sintēzi un sapratni par paša domāšanas procesu. ”

Visai pasaulei ir zināms gadījums, kad Mocarta mūzika burtiskā nozīmē „dāvāja” cilvēkam dzīvību. 78 gadus vecais smagi slimais maršals Rišiljē Luī Fransuā de Viņro, būdams jau uz nāves gultas, pāris minūtes līdz savai acīmredzamajai un neizbēgamajai nāvei paprasīja izpildīt viņa pēdējo vēlēšanos šai dzīvē – lai viņa klātbūtnē nospēlē viņa mīļo Mocarta koncertu. Drīz pēc tam, kā mūzika atskanēja, ar maršalu notika īsts brīnums! Nāve atkāpās, un viņš burtiski visu acu priekšā sāka atveseļoties. Šim cilvēkam kaut kādā neizskaidrojamā veidā atgriezās dzīvības spēki, un galu galā viņš vēl pie pilnas veselības nodzīvoja 14 pilnvērtīgus gadus, nodzīvojot līdz 92 gadu vecumam.

„Mocarta efekts”

Terminu “Mocarta efekts” radīja 1995.gadā Kalifornijas universitātes zinātnieki, kuri atklāja, ka pēc Mocarta mūzikas klausīšanās studenti spēja labāk izpildīt IQ testu uz telpisko domāšanu. Zinātnieki arī izdarīja pētījumu ar “transa” mūziku (elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs), minimālisma mūziku (mūzikas virziens, kura pamatā ir ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām), audiogrāmatām un relaksācijas komandām, taču nekāda efekta nebija.

2010. gada janvārī žurnāls „Pediatrija” nopublicēja Izraēlas zinātnieku pētījumu, kas parādīja, ka Mocarta mūzika palīdz neiznēsātiem bērniem pieņemties svarā. Divas dienas pēc kārtas pa 30 minūtēm 20  zīdaiņiem Telavivas medicīnas centrā „Suraski” atskaņoja Mocarta mūziku, tad svara pieauguma datus salīdzināja ar otru grupu zīdaiņu, kuri neklausījās nekādu mūziku. Ārsti atzīmēja, ka bērni, kas klausījās mūziku, kļuva mierīgāki, tādējādi samazinot enerģijas tēriņus, kas jūtami atsaucās uz svara pieaugumu.

            Notekūdeņu attīrīšana

2010.gadā notekūdeņu attīrīšanas uzņēmums netālu no Berlīnes Vācijā izmēģināja Mocarta mūzikas skaņu sistēmu, ko izgatavoja vācu kompānija “Mundus”. Mikrobi, kas barojas no biomasas, klausījās “Burvju flautas” mūziku. Pēc pāris mēnešiem uzņēmums praktiski izbeidza eksperimentu. Taču pēc gada, kad pienāca laiks iztīrīt nogulsnes, atklājās, ka izvest nācās tikai 6000 kub.m. nogulšņu, kaut parasti bija 7000 kub.m. Pēc D.Daličoja (notekūdeņu attīrīšanas speciālista) vārdiem šāds rezultāts ir ievērojams.Kompānija ieekonomēja 10 000 eiro uz noglušņu transportēšanas rēķina.

            Augu attīstība

Kopš 1970-tajiem gadiem augiem deva klausīties dažādu veidu mūziku. Kaut kāda mūzika tiem nepatika, bet no kādas tie gāja bojā. Taču priekšroku tie vienmēr deva Mocarta mūzikai.

            Viens no pirmajiem eksperimentiem, pārbaudot augu attieksmi pret mūziku, notika 1973. gadā, kad studente D. Retallaka izmantoja biotronās kontroles laboratoriju Kolorādo štata sieviešu koledžā, kur augiem lika klausīties divu dažādu radiostaciju mūziku. Vienā telpā augi 3 stundas dienā klausījās rokmūziku, otrā – vieglo mūziku. Augi, kas klausījās vieglo mūziku, auga veseli un to stublāji sāka griezties radio virzienā. Augi, kas attīstījās pie rokmūzikas, izauga ar mazām lapām un tie griezās prom no radio. Tie izauga gari un neveikli, un lielākā daļa no tiem iznīka 16-tajā dienā.

            Retallaka turpināja eksperimentēt ar dažādiem mūzikas stiliem. Augi griezās prom no mūzikas, ko izpildīja grupa „Led Zeppelin” un dziedātājs Džimijs Hendriks, toties augstu novērtēja Baha ērģeļmūziku un džezu. Augu favorīts bija klasiskā indiešu mūzika, ko izpilda uz cītaras.  Kantri mūzika augiem bija pilnīgi vienaldzīga.

            Vīnogulāji

2001. gadā, meklējot ekoloģisku veidu, kā apkarot vīnogulāju kaitēkļus, mūzikas mīļotājs K. Činjocī savā 24 akrus plašajā plantācijā Toskānā 24 stundas diennaktī atskaņoja klasiskās mūzikas izlasi, ieskaitot Mocartu, un ievēroja, ka vīnogulāji ātrāk nobrieda. Činjocī teica, ka vīnogulāji, tuvāk atskaņotājiem, attīstījās ātrāk, un viņš turpināja atskaņot klasisko mūziku, nevis roku vai popu.
2002. gadā zinātnieku grupa no Folrences universitātes pētījumu turpināja. Kā secināja agronomijas zinātņu profesors S. Mankuso, vīnogas mūzikas iespaidā patiešām nobrieda ātrāk salīdzinājumā „parastajām”, tās auga lielākas un ar lielāku lapu skaitu uz katra auga.

            Žurkas labirintā

1995. g. Rošē, viena no zinātniecēm, kas piedalījās „Mocarta efekta” pētījumā 1995. gadā, turpināja zinātnisko darbu patstāvīgi 1998. gadā. Grupa žurku embriju klausījās Mocarta mūziku jau mātes dzemdē, bet pēc tam vēl 60 dienas pēc piedzimšanas. Atklājās, ka šīs žurkas spēj ātrāk atrast izeju labirintā, salīdzinot ar tām žurkām, kas atradās klusumā vai klausījās „balto troksni” (vienmērīgs trokšņu līmenis visās frekvencēs) vai arī komponista- minimālista F. Glasa mūziku.

            D.Robinsona un Dž. Džensa pētījumi Viskonsinas universitātē, nopublicētie žurnālā „Neiroloģiskie izmeklējumi”, parādīja: „Trešajā dienā žurkas, kas klausījās Mocarta mūziku, izgāja labirintu ātrāk un ar mazāku kļūdu skaitu, salīdzinot ar citu grupu žurkām. Piektajā eksperimenta dienā starpība kļuva vēl izteiktāka. Tas vedina domāt, ka daudzkārtēja sarežģītas mūzikas iedarbība uzlabo laika – telpisko uztveri žurkām, atgādinot rezultātus, ko ieguvām arī ar cilvēkiem ”.