Mūzika kā ierocis

            Jebkuras valsts iznīcināšana sākas tieši ar tās mūzikas iznīcināšanu. Tauta, kurai liegta tīra un gaiša mūzika, lemta degradācijai.

Konfūcijs

            Mūzika – vissmalkākā un tai pat laikā visietekmīgākā kultūras sfēra. Tā var būt gan spēcīgs pilnveidošanās, gan iznīcināšanas ierocis.

            Sengrieķu rokraksti vēsta: ”Muzikālā audzināšana –visiedarbīgākais ierocis, jo ritms un harmonija ietiecas slēptākajās cilvēka dvēseles dzīlēs ”.

            Mūzika – tas ir arī ierocis ar milzīgu iznīcinošu spēku! Fašistiskajā Vācijā lielām ļaužu masām izpildīja uzbudinošus maršus, kas sagatavoja publiku hipnotiskām Ā.Hitlera runām. Marši paši par sevi neko neietekmēja, bet kad tie tika apvienoti ar ļaunprātīgas pakļaušanas, nāves, ļaunuma diktatūras alkām, šī mūzika kļuva par spēcīgu apvienojošu līdzekli, simbolu un bīstamu ieroci. Lai efektu pastiprinātu, pagājušā gadsimta 30-jos gados Vācijas vicekanclers Gēbelss kompānijai „Telefunken” pasūtīja balsi koriģējošu ierīci radioraidījumiem. Pasūtījums tika veikts Hitlera vajadzībām.  Silts, samtains balss skanējums tā apbūra klausītājus, ka radio nemaz negribējās slēgt ārā līdz pašam vakaram.

            Mūzika var pagarināt vai saīsināt dzīves ilgumu! Zinātniekiem, šamaņiem ir zināms, ka ar mūzikas ritma palīdzību var pātrināt vai palēnināt sirds ritmu. Ir zināmas afrikāņu ciltis, kur noziedzniekus sodīja ar bungu rībināšanas palīdzību. Noteikti diskotēku un klubu ritmi grauj sirdi tādā mērā, ka par slimīgu večuku var kļūt pat nieka divos gados.

            Dziļā senatnē cilvēki saprata – muzikālās harmonijas likumu pārkāpšana grauj cilvēku ķermeni, viņa iekšējo struktūru, attiecības ar apkārtējo pasauli. Senajā Ķīnā komponistu, kas pārkāpa harmonijas principu, sodīja ar nāvi!

            Mūzikā eksistē virkne cilvēkam bīstamu stilu, strāvojumu, virzienu. Pēc savas būtūbas agresīvi, protestējoši – iznīcinoši, drūmi – depresīvi, apdullinoši – apreibinoši, tie izkropļo muzikāli – jēgpilnās harmonijas, iemainot tās pret spēcīgiem efektiem un negatīvas plūsmas iedarbību uz auditoriju.

            Saprātīgs cilvēks, pat nepārzinot mūzikas smalkumus un dziesmu tekstus,  ir spējīgs atšķirt ļaunprātīgu, bīstamu mūziku pēc savām negatīvajām sajūtām. Neskatoties uz to, ka mūzikas uztvere ir salīdzinoši ļoti individuāla, tas ir tikpat vienkārši, kā atšķirt baltu no melna, labu no slikta, grūtsirdību no prieka.

            Šobrīd pastāv milzīgs daudzums dažādu mūzikas stilu, kas dažkārt cieši saistīti viens ar otru, un savienojoties, rada jaunus. Tāpēc diez vai ir vērts strikti dalīt mūziku „derīgajā”, „nekādā” un „kaitīgajā”, vadoties tikai pēc stilu piederības. Pastāv konkrētas pazīmes bīstamu skaņu kombināciju, skaņu parametru, pasniegšanas metožu, jēgas, vizualizācijas noteikšanai. Šādas zināšanas palīdzēs izdarīt savas izvēles.