Mūzika – gaumes lieta?

Mūsdienu mūzika – mūsdienu garīgo vērtību degradēšanās

            Mūsu dienās, kad populārā mūzika evolucionējusi līdz visām iespējamām robežām, ritmblūzs, hip-hops, alternatīvā un elektroniskā mūzika skan katrā mašīnā, katrā mājā, katrā bārā, restorānā un pat veikalā.

            Cilvēki kļuvuši visēdāji. Izplūdusi tā robeža, kad cilvēki sevi pieskaitīja konkrētam stilam, kas nes attiecīgu ideju, tik valdzinošu jauniem prātiem. Jā, arī šodien daudzi attiecina sevi kā piederošus tai vai citai subkultūrai, tomēr vairumā cilvēki kļuvuši melomāni. Internet-kopienas, blogi, ātras informācijas apmaiņas saites padarījušas mūzikas nodošanu momentānu. Noklausījies – padalījies. Efekts no šādas nekontrolētas dažādu stilu un virzienu mūzikas klausīšanās ir ļoti bēdīgs.

Mums liekas nevainīgi noklausīties to vai citu kompozīciju. Mēs varam nejust tūlītēju efektu. Bet vēlāk tā līdzīgi melnam palagam nogulst mūsu zemapziņā. Tā izdzen saknes un jau neatkarīgi no mums ietekmē mūsu domas, jūtas, emocijas un rīcību. Mūzika sāk savu darbu – izmaina mūs.

Uzbudinātība, agresivitāte, nervozitāte, nomāktība, nespēja koncentrēties, materiālo vai garīgo vērtību izvēle, seksuālā izvirtība – tādas ir dāsnās dāvanas, ar kurām mūs apdāvina populārā mūzika.

Mūsdienu sabiedrībā mūzika ir kļuvusi par masveida patēriņa produktu, tā ir kļuvusi par preci pavadošo papildinājumu: apģērbam, pārtikas produktiem, elektronikai. Tagad tas ir labi izplānots piar-kompāniju instruments.

Mēs domājam, ka mums ir izvēle! Taču mēs izvēlamies tikai iepakojumu, savukārt saturs bieži vien ir viens un tas pats.

Veikalos mums par velti uzspiež ne tās labākās kvalitātes melodijas. Mums uzspiež savu pasaules uztveres paleti cilvēki, kas neapjauš atbildību, kādu uzņemas, kad publiskās vietās atskaņo savu nekvalitatīvo, dažkārt briesmīgo mūziku, saindēdami pārtiku un apģērbu veikalu plauktos un ēdienu kafejnīcās.

Mūsdienu mūzikai ir tūkstoš nokrāsas mūsu dzīves paletē. Bet ja iedziļinās un pievēršas mūsdienu mūzikas pamatvirzienu rašanās avotiem, pamatos tai ir izkropļots ritms, atnācis no afrikāņu kontinenta, ko rietumu (eiropiešu) kultūra nezināja un nelietoja savā mūzikā daudzus gadu simtus…

Šodien praktiski visa planēta vibrē šajā ritmā (vudu ritmā).

Secinājumi

Daudzi uzskata, ka simpātijas pret vienu muzikālo stilu un nepatika pret citiem – gaumes lieta. Tomēr šī gaumes lieta formējas pēc līdzības principa starp mūzikas energoinformatīvo līmeni un cilvēka apziņas līmeni, viņa tieksmēm, centieniem, iekšējo pasauli.

                        Ja cilvēka apziņa ir koncentrēta pašam uz sevi, ir prāta spriedumu, materiālo interešu ierobežota un tiecas vien pēc vajadzību apmierināšanas, viņš nespēs sadzirdēt klasiskās mūzikas bagātību, viņas dzīvinošo, labestību nesošo vēsti.

            Tehnokrātisms izglītībā sagrauj personības emocionālo un vērtību sistēmas sfēru. Primitīva emocionālā sfēra, garīgais inertums pakāpeniski attīsta cilvēkā cietsirdību, vienaldzību, ierobežo prieka avotus. Māksla, kurai paredzēts attīstīt, paplašināt cilvēka garīgumu, kļūst vajadzīga vien kā izklaides avots.

            Pateicoties masu informācijas līdzekļu attīstībai – TV, radio, audio, video – veidojas izklaides industrija, kas paredzēta „visēdāja” zemajām prasībām. Kad kultūra virzās pašplūsmā, pirmajā plānā neizbēgami izvirzās nevis kultūras faktori, bet ekonomiskie. Tos, kuri stāv izklaides komerctirgus augšgalā, uztrauc vienīgi jūsu nauda. Iet varmācīgs vulgaritātes, sliktas gaumes uzspiešanas process.

            Mēs necenšamies uzspiest savu viedokli. Mēs nevēlamies un nevaram nevienu mācīt. Mēs vēlamies, lai katrs no mums aizdomājas, kā tā vai cita mūzika mūs ietekmē. Ietekmē, pulsē un dzīvo mūsos, nosakot mūsu domu, emociju un darbu virzienu.

Cik cilvēku dažādos mākslas, zinātnes virzienos ir darbojušies, lai paaugstinātu cilvēku vibrācijas! Kur šobrīd ir šie visaugstākie cilvēciskās apziņas radītie paraugi?

 Kāpēc esam aizmirsuši par labāko? Kāpāc savās sirdīrs esam ielaiduši viszemākos mākslas, mūzikas, kinematogrāfijas, gleniecības paraugus? Kā ir tā sanācis, ka jaunieši palikuši bez viņiem tik nepieciešamās garīgās, dvēseli attīstošās barības.

            Vai mēs esam izdarījuši visu savās dzīvēs, lai pietuvinātu augstākos cilvēces ideālus to realizēšanai mūsu zemē?

Latviešu operdziedātājs Jānis Sproģis ir teicis: “Garīgā mūzika netiek popularizēta  un daudziem vienkāršajiem ļaudīm nav naudas, lai nopirktu biļeti Nacionālajā Operā. (..) Redzu, kā cilvēka dvēseli ietekmē smalkās vibrācijas un cik ļoti garīgo matēriju noārda, piemēram, rokmūzika. Bērniem garīgā mūzika ir pretpols tai aurai, kas mājās, pilsētā.”

            Ir nepieciešama jaunatnes apgaismošana no visjaunākā vecuma. Nepieciešams piepildīt TV ekrānus un veikalu plauktus ar vislabākajiem paraugiem. Neviens nespēs izdarīt šo darbu mūsu vietā!

            Tikai gaiši paraugiem un skaistumam ir jāieņem pirmās vietas visos masu informācijas līdzekļos, un īpaši televīzijā un internetā.

            Vēl visu var izlabot! Ir vajadzīgi gara varoņi! Ir vajadzīgi radoši un aktīvi cilvēki!

            Diža māksla ved mūs uz dzīves patieso vērtību apzināšanos.

Rakstu sērijā “Mūzika un tikumība” ir izmantoti internetā brīvi pieejami materiāli. Tulkojusi un materiālu apkopojusi Iluta Pavezska