“Mākslai jāierosina viss labais cilvēka apziņā, jārada garīguma vibrācijas, jāiededz nesavtības ugunis, jātīrskaņo harmonijā cilvēka tikumiski garīgā seja, šķīstot to no visa netīrā un stihiskā. Tai jāatmodina cilvēkā Dievs, ne dzīvnieks. … (R.Rudzītis)
Nikolajs Rērihs (1874 – 1947) – mākslinieks, pētnieks, ceļotājs, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks, domātājs, Teātra dekorāciju meistars, arheologs, kultūru pētnieks, Miera Pakta autors – viņa daudzšķautnainais devums ar savu apjomu un nozīmību pielīdzināms varbūt vienīgi Renesanses dižgaru devumam. Rērihs pasaulei ir dāvājis vairāk kā 7000 gleznu, izkaisītas pa visu pasauli, neskaitāmus literāros darbus – grāmatas, esejas, rakstus, dienasgrāmatas…
Rērihu dzimta ir skandināvu izcelsmes, dižciltīga un veca. Ir saglabājušās vecas vikingu sāgas un nostāsti par šo seno dzimtu, par šīs dzimtas karavadoņiem un valstsvīriem. Senais skandināvu vārds “Rērihs” latviski nozīmē — ar slavu vainagotais.
Rēriha senči vikingi pirms diviem gadu simteņiem bija atstājuši Skandināviju un pārcēlušies uz dzīvi Kurzemē, gan Liepājas un Durbes apkaimē, gan Grobiņā, Hāzenpotā (tagadējā Aizpute) un Ventspilī. Rērihi bija plaša un liela, ievērojama dzimta.
Nikolaja bērnība pagāja tēvam piederošā namā Pēterpilī, Universitātes krastmalā 25.numurā, vasaras Izvarā un Rīgas jūrmalā — pie vectēva. Nikolaju Rērihu studiju un vēlākajos gados ciešas draudzības saites vienoja ar nākamajiem latviešu māksliniekiem: Jāni Rozentālu, Jāni Valteru un Vilhelmu Purvīti. Kad 1894.gadā Jānis Rozentāls izstādīja savu gleznu “Pēc dievkalpojuma”, kur bija attēlota Saldus baznīca un baznīcēni, kas nāk ārā no baznīcas, Nikolajs Rērihs bija satraukts un reizē iepriecināts par sava drauga lielo veiksmi, atceras Gustavs Šķilters.
“Tāds skaistums!” Tāda gaisma un dvēselīgums!” vērtēdams gleznu, teica Rērihs un cieši spieda draugam roku, to sveikdams.
1905.gadā profesors Nikolajs Rērihs tika ievēlēts par akadēmiķi Pēterpils Mākslas akadēmijā. Rērihs bija dziļi ticīgs. Jau studiju gados viņš strādāja, gleznodams ikonas Pēterpils jaunceļamām pareizticīgo baznīcām. Vēlāk, mākslinieks būdams, viņš apceļoja ap 40 Krievzemes pilsētas, gleznodams senos klosterus un baznīcas.
- gadā pārcēlies uz Indiju, lai pētītu Austrumu kultūru. 1925. – 28. gados vadījis Centrālāzijas ekspedīciju. 1928. gadā apmeties uz dzīvi Nagārā. 1929. gadā dibinājis Himalaju zinātniski pētniecisko institūtu “Urusvati”, izstrādājis Miera pakta projektu, uz kura bāzes pēc UNESCO iniciatīvas 1954. gadā Hāgā parakstīta konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā. 1934. – 35. gados vadījis ekspedīciju Mandžūrijā un Ķīnā.
- gadā Parīzes universitāte izvirzīja viņu Nobela prēmijai.
- Rēriha kultūras biedrības darbojas ASV, Anglijā, Bulgārijā, Igaunijā, Krievijā, Lietuvā, Vācijā. 1937. gadā arī Latvijā reģistrēta Rēriha kultūras biedrība (slēgta 1940. gadā, atjaunota 1989. gadā). 1937. gadā Rīgā dibināts N. Rēriha muzejs, kurā eksponētas Nikolaja un viņa dēla Svjatoslava Rēriha gleznas. 1940. gadā pēc muzeja slēgšanas darbi tika nodoti tagadējam Latvijas Valsts mākslas muzejam. Par mākslinieku uzņemta filma “Rēriha miera karogs” (rež. A. Epners, 1987).
Rēriha atmiņas par Latviju
(Н.Рерих. «Держава Света», Ņujorka, 1931. g., 150 lpp.:)
„Kad es atceros Latviju un Rīgu, manā priekšā paceļas vesela rinda neaizmirstamu gaišu iespaidu. Es atceros, kā mūsu brauciena laikā pa svētām vietām mēs iegājām lieliskajā Domā, kur vareni lējās ērģeļu skaņas. Man neizdevās uzzināt, kas bija šis izcilais ērģelnieks*, kurš līdzīgi Sebastianam Baham izlēja savu dievišķo iedvesmu, spēcīgi piepildot vēsturiskās velves augšupceļošiem un apskaidrojošiem akordiem. Mēs gājām ne vienreiz vien noteiktās stundās klausīties un pievienoties šai Gara lūgšanai. Un mūsu ikdienas dzīvē Rīga tā arī palika visupirms kā apgarots, majestātisks dievnams.”
“Latvija mums vienmēr bija tuva, gan ar savām tautas dainām, gan kā manu senču zeme.”
Izmantotie materiāli:
Šai video iespējams aplūkot aptuveni 700 N.Rēriha mākslas darbus.
Savukārt šajā video apkopotas 320 N.Rēriha gleznas, kas veltītas Krievzemei.
Par Tikumību! 