7517188772_f96c18a171_b“Katru dienu atgādiniet sev un visiem, kas ir jums līdzās, par nepieciešamību uzturēt pēc iespējas augstāku apziņas līmeni!
Katru dienu apvienojieties zem balti zilā karoga – tīrības, tikumības, uzticības Dieva Gribai un tiekšanās uz gaišo nākotni karoga.”
Sanats Kumara
20.06.2017.

http://www.sirius-riga.lv
 http://www.sirius-ru.net

 

Zane Daudziņa: spēlītes ar melnajām dziņām – spēlītes ar uguni

daudzina

Aktrise, LKA docente Zane Daudziņa:

“Spēlītes ar uguni ir ārkārtīgi bīstamas. Patlaban es to redzu gan pasaulē, gan tepat Latvijā sabiedrības līmenī. Mediji kultivē eksperimentēšanu, un es tajā saskatu milzīgu bīstamību. Laikam tā slimība ir jāizslimo – vēlme spēlētie ar melnajām dziņām, emociju galējībām, kaut kā savstarpēji ignorējot citam citu visos minētajos līmeņos. Es to redzu arī mākslā, izrādēs. Laime, ja šur tur to izdodas līdzsvarot ar gaumīgu ironiju vai veselīgu humoru. Patlaban ir tendence izmīcīties pa sūdiem ar tādu kā attaisnojumu – kad tu to visu būsi izošņājis, būsi labāk sevi iepazinis un vairs tur nekāpsi; tu zināsi, ko nevajag darīt. Vai nu es jau esmu tam pāri, pietiekami izgājusi neceļus, lai man vairs negribētos šādām maldugunīm sekot, bet man nešķiet auglīgi mākslinieciski procesi, kuros spēlējamies ar savu neveselīgo seksualitāti vai dusmu izvirdumiem, kas tikai sāpina un neved pie rezultāta.

(..) Protams, katrā ir tas zemiskais, bet vai pa to vajag tā riktīgi rakņāties? Man šķiet, tie melno dziņu jautājumi ir samērā intīmi un katram cilvēkam ar sevi arī risināmi. Man nevajag skatīties uz citu melnumu, pietiek jau ar savējo.

Pēc tikšanās ar Elvīru Baldiņu (aktrise) man bija nopietnas pārdomas, ko mēs katrs šai pasaulē vairojam? Ar ko dalāmies? Ko dubultojam ap sevi. ”

(No intervijas žurnālā “Patiesā Dzīve”.)

Bērnu aizsardzības dienā

berni-smaids-bralis-masa-46882027

“Ir jābūt globālai humanitārai izglītībai ar obligātu mākslas vēstures, visas pasaules vēstures, reliģijas vēstures, moderno komunikācijas līdzekļu mācīšanu. Tieši plaša pieeja un vislabāko jaunrades paraugu apgūšana kā zinātnē, tā mākslā, kādi cilvēcei ir pašreizējā posmā un ko cilvēce ir saņēmusi mantojumā no iepriekšējām paaudzēm.

Izglītībai jābūt ar ļoti daudzpusīgu, vispārēju humanitāru raksturu. Zinātkārais bērna prāts, kas ir brīvs no jau nobriedušajai paaudzei raksturīgām dogmām, reliģiskām dogmām un bezcerīguma uzslāņojumiem, spēj kā sūklis uzņemt zināšanas un izpratni, kuras ir cilvēces rīcībā.

Cilvēks, kas ir saņēmis pilnvērtīgu izglītību un, galvenais, saņēmis priekšstatu par Dievišķo Likumu, kalpos par pamatu, par fundamentu, uz kura mēs varēsim uzcelt nākotnes ēku, Jaunā Laikmeta ēku, kas nāk nomainīt veco.

Sevišķa uzmanība ir jāvelta izglītībai reliģijas laukā. Nekad nevajag bērna apziņā nostiprināt jebkādas uz Zemes jau pastāvošas reliģijas pamatus. Bet vajag dot zināšanas un izpratni par Ticības pamatiem. Dievišķā izjūta sākotnēji piemīt katram bērnam, kas atnāk šai pasaulē. Sevišķi tām dvēselēm, kas pieder pie jaunās Sestās Pamatrases un kas jau ir sākušas iemiesoties uz Zemes.

Šai Dievišķajai izjūtai, Ticībai Dievišķajam Likumam un Dievišķajam taisnīgumam jāļauj brīvi attīstīties bērna apziņā, nepakļaujot to nekādu baznīcas dogmu iedarbībai. Atvērtā bērna apziņa ir spējīga ļoti ātri atrast vispārīgo būtību, kopīgo Sākotni pāri visām pastāvošajām ticībām un reliģijām. (..)

Rūpes par bērnu izglītību ir tas uzdevums, kas pēc savas nozīmības un svarīguma nav salīdzināms ne ar vienu citu. Valsts, kas neraizējas par savu nākotni, nevar būt dzīvotspējīga valsts.

Laiks atgriezt ikdienišķajā dzīvē tādus jēdzienus kā cieņa un gods. Sabiedrībai steidzami ir vajadzīga tikumisko orientieru atjaunošana.”

N.Rērihs

http://www.sirius-riga.lv

Nosargāt Sabiedrisko N. Rēriha muzeju!

“…Cilvēki, esiet modri! Neļaujieties mierinājumam, ka viss ir labi, un ziniet, ka jebkurš uzbrukums Rērihiem ir to spēku uznāciens, kuri var novest līdz tam, ka reiz pamodušies, mēs izdzirdēsim: “Ak, nē, tā vairs nebūs! Un tas, kurš nevēlas atteikties, dosies uz koncentrācijas nometni…” Tas vienmēr ir jāpatur prātā, un es to gribu teikt tieši Helēnas Rērihas dzimšanas dienā, jo viņa bija gan tikumiskā, gan kultūras iedvesmotāja visiem tiem, kas tagad iet priekšgalā un kam tagad ir ļoti grūti.” L.Šapošņikova. 1999

obshchestvenny-muzey-reriha-1-1000x642

Pašlaik Muzeja pastāvēšana atkal ir apdraudēta (kopš 1.05.2017. muzeja darbība ir apstādināta):

Kultūras ministrija, kuru vada V.Medinskis, tiecas atņemt SRC Rērihu mantojumu, un tādējādi iznīcināt sabiedrisko Muzeju;

– Maskavas īpašuma departaments daudzus gadus novilcina atvieglojumu piešķiršanu SRC nomāt Lopuhinu muižu, kurā atrodas Muzejs, un tādējādi nomas maksa ir sasniegusi 24 miljonus rubļu;

– Muzeja mecenāts ir zaudējis iespēju sniegt palīdzību, un muzejs ir palicis bez eksistences līdzekļiem.

Izcilā krievu gleznotāja Nikolaja Rēriha kultūras mantojuma nozīme ir milzīga, un to atzīst daudzās pasaules valstīs. Mantojumā ietilpst vairāk nekā 7000 gleznu, desmitiem literatūras, zinātnisku un filozofisku darbu. Nikolaja Rēriha miera un humānisma idejas ir nenovērtējams ieguldījums Krievijas un pasaules kultūras dārgumu krātuvē. Akadēmiķis D. Ļihačovs N.Rērihu nosauca par „pasaule mēroga kultūras varoni”, bet KF kultūras ministrs А. Avdejevs par „ХХ gadsimta lielāko humānistu”.

Apzinoties N.Rēriha mantojuma ārkārtīgo nozīmi, PSRS vadība 1989. gadā atbalstīja viņa jaunākā dēla Svjatoslava iniciatīvu nodot mantojumu no Indijas Krievijai bez atlīdzības, lai Maskavā izveidotu N.Rēriha muzeju. Tika pieņemti divi galvenie S.Rēriha noteikumi: muzejam ir jābūt sabiedriska statusa iestādei un tas ir jāizvieto Lopuhinu muižā. Attiecīgās garantijas tika nostiprinātas dokumentos. Svjatoslavs Rērihs nodibināja Starptautisko Rērihu centru (SRC), par kura pamatu bija jākļūst N.Rēriha sabiedriskajam muzejam, un novēlēja SRC viņam piederošo vecāku mantojuma daļu.

Starptautiskais Rērihu centrs sava dibinātāja cerības attaisnoja. Savas darbības 24 gados, pateicoties aktīvam sabiedrības un mecenātu atbalstam, nesaņemdams nevienu kapeiku valsts līdzekļu, SRC praktiski no drupām ir atjaunojis Lopuhinu muižu un izveidojis pasaules līmeņa muzeju. SRC ir organizējis N.Rēriha un S.Rēriha gleznu pārvietojamās izstādes gan Krievijā, gan ārvalstīs (tās apmeklējuši vairāk nekā 4 miljoni cilvēku), ikgadējās starptautiskās zinātniskās konferences, veicis plašu izdevējdarbību (publicētas vairāk nekā 200 grāmatas), izdevis žurnālu „Kultūra un Laiks” (kurš apbalvots ar Goda zīmi „Preses zelta fonds”), kā arī rīkojis lekcijas, tautas daiļrades festivālus, mūsdienu gleznotāju kosmistu izstādes utt. SRC darbību ir atzinīgi novērtējušas lielās starptautiskās organizācijas (ANO, UNESCO, Europa Nostra, u.c.) un tas ir saņēmis augstus starptautiskus, valsts un sabiedriskos apbalvojumus.

Taču izrādās, ka augsti panākumi nav garantija sabiedriskā muzeja drošībai un stabilai pastāvēšanai Krievijā.

Šobrīd muzeja darbība ir brutāli apstādināta, neskatoties uz sabiedrības un daudzu kultūras cilvēku iebildumiem.

Lai palīdzētu likumīgā ceļā atjaunot muzeja darbību un saglabātu N.Rēriha un viņa ģimenes kultūras devumu, tiek vākti paraksti Petīcijai: Nepieļaujiet N.Rēriha sabiedriskā muzeja iznīcināšanu! iesniegšanai Krievijas prezidentam V.Putinam.

Starptautiskā Rērihu centra mājaslapa

Nosargāt Sabiedrisko N.Rēriha muzeju Maskavā

Par Rēriha muzeja sagrābšanu

Īsa Rēriha muzeja sagrābšanas hronika

T.Mikušinas komentārs attiecībā uz notiekošo Krievijā

Atklātā vēstule

V.Avotiņš “Alkatība pret kultūru”. Latvijas saistība ar Rērihu