Krievija un pasaule apvienojas ideālu aizstāvībai

image009

Krievijā jau ilgāku laiku nerimst diskusijas par A. Učiteļa (А. Учитель) mākslas filmu “Matilde”, kas stāsta par pēdējā cara un viņa ģimenes dzīvi it kā vēsturiskās patiesības gaismā. Tomēr, kā atzīst vēsturnieki, kā arī speciālā izmeklēšanas grupa, filma apzināti nes sagrozītu, apmelojošu un apmelnojošu informāciju, kas dažviet ir pilnīgi pretēja faktiem, atrodamiem dažādos vēsturiskos materiālos. Nepamanīts arī nepaliek fakts, ka filmas pirmizrāde tika plānota tieši 2017. gada pavasarī (šobrīd pārcelta uz rudeni), kad Krievijā aprit 100 gadi kopš cara valdības gāšanas 1917. gadā.

Pēdējais Krievijas cars Nikolajs II un visa viņa ģimene bija dziļi ticīgi cilvēki, kas pieņēma savas tautas nodevību un, paļaujoties uz Dieva Gribu, nepameta savu dzimteni, kaut arī apzinājās draudošās briesmas. Vieni no pēdējiem cara Nikolaja II vārdiem 1918. gadā vēstīja, ka viņš visiem piedod un par visiem lūdzas; un lai visi atceras, ka tas ļaunums,  kas tagad ir pasaulē, būs vēl lielāks, tomēr nevis ļaunums uzveiks ļaunumu, bet tikai mīlestība…

Tā kā Krievijas Pareizticīgā baznīca caru Nikolaju II un viņa ģimeni ir kanonizējusi kā svētmocekļus, tad mākslas filma “Matilde” ir uzskatāma ne tikai par vēsturiski nepatiesu, bet arī reliģiski aizskarošu, ideoloģiski un tikumiski zaimojošu, tādēļ pret filmas parādīšanos kinoteātros cilvēki cīnās gan apvienojoties organizācijās un meklējot likuma atbalstu, gan arī veicot kopīgu lūgšanu prakses, kas nu jau iegūst starptautisku apmēru.

images

Tā š.g 1. augustā tika rīkots lūgšanu nomods “Ticības, Tēvzemes, Tautas un Cara aizstāvībai un pret filmas “Matilde” demonstrēšanu”, kas aptvēra visu Krieviju, kā arī Eiropu un citas zemes.

Šobrīd tiek plānots vēl viens lūgšanu nomods 12. augustā, troņmantinieka Alekseja dzimšanas dienā: 

“Visas tautas un starptautisks aizstāvības pasākums Krievijā: par Ticību!, par Tēvzemi!, par Tautu un Caru! apturēsim “Matildi”!:
pl. 11:00 pēc vietējā laika no Kamčatkas līdz Eiropai, Svētās Krievzemes, Eiropas un pasaules pilsētās notiks pareizticīgo akcija: “10 stundas lūgšanās Cara ģimenes mocekļiem!””

(Vairāk:

http://ostanovimmatildu.ru/

http://sirius-ru.net/

http://sirius-riga.lv/Lugsanas%20Krievijai%202017%2008%2012.html)

T.Mikušina:

“Dievs var aizstāvēt tad, kad Viņš redz Ticības izpausmes. Citādi nekādas aizstāvības nebūs, un Krievija Dievam nenozīmēs absolūti neko. Tāpēc, ka tā neizpildīja savu uzdevumu. Tā ir traģēdija.

Gan tie, kas pret “Matildi”, gan tie, kas par Rērihu centru, gan tie, kas vēl par kaut ko labu, kāpēc viņiem neapvienoties kopā? Viņi cīnās katrs ar kādu savu mazu problēmu. Bet cīnīties vajag ar globālu problēmu. Vajag uzveikt šo tumsonību Krievijā. Ne ar spēku, bet ar gara spēku – tās ir dažādas lietas. Ja ir gara spēks, tad fizisko spēku pat nevajag lietot.”

 

Labklājības IKP un cilvēka laimes sajūta

 

kate-moss1

BMW, villa pie Vidusjūras, jahta, pērļu virtenes sazin cik metru garumā, kaviārs rītā un vakarā, kamēr nelaba dūša, jeb lauku māja skaistā vietā ar klusumu un stirnu izbradātu sakņu dārzu – tāds varētu būtu standarta aprīkojums cilvēkam, lai viņš varētu teikt: «Jā, esmu bagāts, jā, manā mājā valda labklājība.» Taču… Veidi, kā mērīt valsts labklājību, izrādās, var būt dažādi. Visiem pierastais iekšzemes kopprodukts (IKP), kas tiek uztverts kā visizsmeļošākais no rādītājiem, nebūt nav vienīgais un neatspoguļo labklājību pilnībā. Eksistē vēl arī kāds cits – tas rāda, cik laimīgi ir valsts iedzīvotāji, jeb «laimības» indekss valstī.

Mazliet vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem Himalaju karaļvalsts Butānas karalis ieviesa jaunu mērījumu veidu, kas, viņaprāt, precīzāk atspoguļo labklājības līmeni jaunattīstības valstī. Butānas karalis Džigme Singais Vangčuks (Jigme Singye Wangchuck) savā runā reiz teicis, ka valstī ir jānodrošina vienāds labklājības līmenis valsts iedzīvotājiem, saglabājot nacionālās tradīcijas un vidi. Karalis, kuram ir tikai 49 gadi, joprojām turpina īstenot paša uzsākto politiku valsts iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai. Šis precedents rosināja ekspertus visā pasaulē strādāt pie jauna modeļa izstrādes labklājības līmeņa noteikšanai. Tas lika atzīt, ka IKP nav pietiekami izsmeļošs rādītājs, pēc kura varētu spriest par dzīves līmeni. Šai sakarā tiek apskatīti ne tikai ekonomiskie rādītāji valstī, bet arī, piemēram, pieejamība veselības aprūpei, laiks, ko pavada kopā ar ģimeni, dabas daudzveidības saglabāšana un vēl citi ar ekonomiku tieši nesaistīti faktori. Kanādiešu politikas filozofs Džons Ralstons Sauls (John Ralston Saul) laimi ir definējis kā līdzsvara stāvokli starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Mazi, ņipri un laimīgi

Konferencē, kas tika organizēta Skotijā par godu šai teorijai, uzstājās daudzi vadoši pētnieki un speciālisti, tai skaitā pārstāvji no Butānas valsts, kas demonstrēja pēdējā laika sasniegumus, īstenojot laimīguma politiku. Vidējais dzīves ilgums valstī šo gadu laikā ir pieaudzis vidēji par 19 gadiem, valsts vara tiks nodota demokrātiski ievēlētai valdībai, noteikts mērķis apmežot 60% valsts teritorijas, kā arī ierobežots tūristu skaits, orientējoties tikai uz samērā turīgu tūristu apkalpošanu. Pētījumi, kurus veikuši Mičiganas Universitātes profesori, rāda paradoksu, ka dažās valstīs, piemēram, Latīņamerikā, cilvēki ir daudz laimīgāki, nekā tiem teorētiski vajadzētu būt, ja laimes sajūtu apskata tikai no materiālās puses.

Kā pietrūkst latvietim, lai Latvija ierindotos laimīguma ziņā pirmajās vietās pasaulē, laikam jau pašreiz nepateiks neviens. Varbūt tā ir māja, mašīna, ceļojumi uz tālām zemēm… Varbūt mums vajag vairāk laika sev un ģimenei, drošības sajūtu par darba vietu, biežāk paskatīties pāri horizontam un ieelpot svaigu gaisu spirgti zaļā mežā, kur šalc koki, nevis brēc radio, kas ziņo tikai par sliktiem notikumiem? Tāpēc ir vērts vērīgāk paskatīties uz mazu valstiņu Himalajos, iedvesmoties un izveidot savu laimes formulu. Un tad to īstenot.

Aiva Apša

Publicēts 2006.gada februārī.

http://www.videsvestis.lv

 

7517188772_f96c18a171_b“Katru dienu atgādiniet sev un visiem, kas ir jums līdzās, par nepieciešamību uzturēt pēc iespējas augstāku apziņas līmeni!
Katru dienu apvienojieties zem balti zilā karoga – tīrības, tikumības, uzticības Dieva Gribai un tiekšanās uz gaišo nākotni karoga.”
Sanats Kumara
20.06.2017.

http://www.sirius-riga.lv
 http://www.sirius-ru.net

 

Zane Daudziņa: spēlītes ar melnajām dziņām – spēlītes ar uguni

daudzina

Aktrise, LKA docente Zane Daudziņa:

“Spēlītes ar uguni ir ārkārtīgi bīstamas. Patlaban es to redzu gan pasaulē, gan tepat Latvijā sabiedrības līmenī. Mediji kultivē eksperimentēšanu, un es tajā saskatu milzīgu bīstamību. Laikam tā slimība ir jāizslimo – vēlme spēlētie ar melnajām dziņām, emociju galējībām, kaut kā savstarpēji ignorējot citam citu visos minētajos līmeņos. Es to redzu arī mākslā, izrādēs. Laime, ja šur tur to izdodas līdzsvarot ar gaumīgu ironiju vai veselīgu humoru. Patlaban ir tendence izmīcīties pa sūdiem ar tādu kā attaisnojumu – kad tu to visu būsi izošņājis, būsi labāk sevi iepazinis un vairs tur nekāpsi; tu zināsi, ko nevajag darīt. Vai nu es jau esmu tam pāri, pietiekami izgājusi neceļus, lai man vairs negribētos šādām maldugunīm sekot, bet man nešķiet auglīgi mākslinieciski procesi, kuros spēlējamies ar savu neveselīgo seksualitāti vai dusmu izvirdumiem, kas tikai sāpina un neved pie rezultāta.

(..) Protams, katrā ir tas zemiskais, bet vai pa to vajag tā riktīgi rakņāties? Man šķiet, tie melno dziņu jautājumi ir samērā intīmi un katram cilvēkam ar sevi arī risināmi. Man nevajag skatīties uz citu melnumu, pietiek jau ar savējo.

Pēc tikšanās ar Elvīru Baldiņu (aktrise) man bija nopietnas pārdomas, ko mēs katrs šai pasaulē vairojam? Ar ko dalāmies? Ko dubultojam ap sevi. ”

(No intervijas žurnālā “Patiesā Dzīve”.)