Ar šo grāmatu apgāds „SolVita” sāk jaunu izdevumu sēriju Tikumības Gaismas Mācība.
Nav nejaušs pirmās šīs sērijas grāmatas izdošanas laiks. Tie ir pavasara saulgrieži – jauna Saules gada sākums, dzīvības atdzimšanas sākums dabā, Lielā diena latviskajā gadskārtā un arī lielākie gada svētki Zaratustras Labajā ticībā.
Gaisma – dzīvības avots. Mūsu grāmatās būs stāstīts par neredzamo gaismu, garīgo un mūžīgo gaismu uz kuru mēs visi, kā dvēseles, esam aicināti pēc Zemes skolas pabeigšanas.
Šajā laikā, kad pasaulē ir tik daudz tumsas, kad ētiskās vērtības bieži liekas kaut kas abstrakts un relatīvs, kad pats vārds tikumība daudziem izsauc nepatiku vai nievas, gribam runāt par tikumības gaismu, kas, kā bāka, dod iespēju katram izvēlēties pareizo ceļu. Tikumība nav abstrakta, tā reāli palīdz praktiskajā dzīvē, tā dod iekšējā miera sajūtu, veicina garīgo un fizisko veselību.
Tikumības gaismu ir nesuši daudzi skolotāji, par to māca visas patiesās reliģijas un mācības.
Taču aiz visas šīs daudzveidības ir jaušama viena mācība, no daudzajiem fragmentiem veidojas viens attēls.
Vienotās Tikumības Gaismas Mācības atsevišķo fragmentu izvēli nav noteikušas tikai mūsu simpātijas, bet arī vēlēšanās iepazīstināt lasītājus ar latviešu valodā mazāk zināmiem skolotājiem un mācībām.
Šajā grāmatā dosim vārdu, iespējams, pirmajam cilvēces skolotājam Zaratustram.
Mūsu tuvākajos plānos – palūkosimies, kā šajā vardarbības laikmetā dzīvo Indijas senās reliģijas džainisma sekotāji ar savu ētiskā maksimālisma mācību, sniegsim arī ievadu pēdējā laikā Rietumos populārajai džainu meditācijai, kurai ir izcila pretstresa iedarbība.
Turpināsim rakstīt par izcilo XX gadsimta garīgo skolotāju, saules dziesminieku Pēteri Dunovu, dažus viņa darbus „SolVita” jau ir izdevusi.
Ir pagājuši gandrīz divi gadi kopš Saeima pieņēma grozījumus, kas noteica izmaiņas izglītības saturā, ieviešot tajā tikumiskās audzināšanas vadlīnijas. Kas pa šo laiku mainījies? Diemžēl, vērojot bērnu mācību procesu kā vecākam, kā arī aprunājoties ar pašiem skolēniem dažādās skolās, nākas secināt, ka izmaiņu nav nekādu vai arī tās ir minimālas. Kā nu kura skola strādājusi, tā arī turpina strādāt, jo noteiktās “tikumiskās vadlīnijas” nenosaka veikt konkrētas darbības, organizēt tematiskus pasākumus, lekcijas v.tml. Viss atstāts paša audzinātāja izpratnes, labās gribas, iniciatīvas rokās.
Taču portālā “Delfi” publicētajā rakstā Anna Jermakoviča: Vai skolās iemāca vērtības? redzam arī ļoti pozitīvu piemēru – Rīgas Katoļu ģimnāzija ir uzsākusi t.s. rakstura izglītības jeb vērtību ieaudzināšanas programmu, apzinoties to, ka skolai ir milzīga nozīme bērnu un jauniešu personības veidošanās procesā. Kā precīzi atzīmē skolas direktore A. Jermakoviča:
“Ja vēlamies mūsu sabiedrībā redzēt gudrus jauniešus ar spēcīgu raksturu un izkoptu vērtību sistēmu, trīs elementiem – izglītībai, prasmēm un attieksmei – jābūt vienotiem un vienam otru papildinošiem. Iemācot bērnam cieņu pret līdzcilvēkiem un vidi, kurā viņš atrodas, sabiedrībā varam sasniegt izcilus panākumus.”
Direktore arī skaidro, ka bērnu vērtību sistēmai ir tieša kopsakarība ar šobrīd tik ļoti aktuālajiem jauniešu disciplīnas pārkāpumiem. Veidojas absurda situācija – “lai ieviestu disciplīnu, skolas izvēlas pielietot sodu sistēmu – pēcstundas, skolas, klašu tīrīšanu vai citu darbu veikšanu. Neapšaubāmi, bērniem jāieaudzina kārtības un tīrības mīlestība, darba tikums, taču jāieaudzina, nevis darbs jāizmanto kā soda elements”.
Kā tad izpaužas jaunieviestā rakstura audzināšanas programma Rīgas Katoļu ģimnāzijā? Direktore A.Jermakoviča stāsta savu pieredzi:
“Piemēram, ik mēnesi mēs izvēlamies kādu no vērtībām, kam tas veltīts. Un tieši audzināšanas stundās mēs apzināmies un runājam par šo vērtību, par tās izpausmēm, izvērtējam to, nepārvēršot šo laiku par papildus mācību stundu, klases saimniecisko jautājumu risināšanas, disciplīnas jautājumu vai savstarpējo konfliktu risināšanas stundu.”
Paldies šādiem aktīviem, radošiem, drosmīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, kuru pašaizliedzīgais darbs ir nenovērtējams!
«Karma pārstāv visu to, ko cilvēks ar labiem vai ļauniem darbiem un domām agrākos mūžos savā likteņa pūrā iekrājis. Katra jauna reinkarnācija cilvēkam sniedz jaunas iespējas karmisko nastu padarīt vieglāku, darot labu tur, kur kādreiz darīts ļaunums. Arī cilvēku ciešanas nav domātas kā dievu vai Dieva sods, bet gan kā līdzeklis, kas palīdz pārkausēt cilvēka dabas zemāko, ļaunāko pusi un mācoties no savām kļūdām, sliktu karmu pārstrādāt un izdzēst.»
Muzikāla intervija ar vēstures doktoru, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Hariju Tumanu par dzīves jēgu un to, kā vēsture pierāda seno filosofu domu pareizību: mūzika ietekmē cilvēkus, veselas kultūras un veicina to attīstību vai norietu.
“Grieķi ļoti labi saprata, ka mūzika cilvēku audzina, jo tā izraisa attiecīgas jūtas un emocijas. Tāpēc grieķi bija ļoti norūpējušies par to, lai skanētu tāda mūzika, kas izraisītu pareizās jūtas.”
“Polībijs un Aristotelis, piemēram, uzskatīja, ka ar mūziku un pareizu dzīvesveidu vislielākos mežoņus var padarīt par normāliem, civilizētiem, skaistiem cilvēkiem.”
“Romas impērija gāja bojā ne jau tādēļ, ka barbari to iekaroja, bet gan tāpēc, ka romieši paši bija kļuvuši par barbariem.”
Bērnu psihes veselību mūsdienās psihiatri un zinātnieki apzīmē kā “bumbu ar laika degli”.
Medicīnas zinātņu doktors, profesors V. Bazarnijs (Krievija) ilgstošu novērojumu un pētījumu rezultātā nonāca pie secinājuma, ka pēdējo gadu desmitu laikā dramatiski strauji krītas bērnu un jauniešu vispārējais kultūras līmenis, jaunā paaudze aug masu kultūras uzspiesto vērtību pasaulē un kļūst arvien nervozāki, agresīvāki, ciniskāki. Tādi jēdzieni kā garīgā attīstība un cilvēciskās būtnes dvēseles vajadzības tiek pilnībā aizmirsti un aizstāti ar ātru fizisko baudu un vajadzību apmierināšanu.
Lai noskaidrotu, kāds ir vēl pavisam mazu bērnu psih – emocionālais stāvoklis pie mūsdienu apstākļiem, kad bērnus apņem visdažādākā informācija no “pieaugušo pasaules”, profesors V.Bazarnijs veica eksperimentu vienlaicīgi vairākos bērnudārzos. Mērķis bija novērot, vai un kā bērnu psihi spēj ietekmēt periodiska kora dziesmas klausīšanās un dziedāšana. Tika izvēlēta patriotiska un melodiska G. Strūves dziesma “Mana Krievija” ar N.Solovjovas vārdiem (kā pretstats mūsdienu visurskanošajai rok un pop mūzikai).
Eksperimentā piedalījās psihologi, audzinātāji un bērnudārzu muzikālie darbinieki. Bērni tika novēroti 2 nedēļu dziesmas apguves laikā un turpmāko vēl 1 mēnesi. Tika pētītas zīmējumu struktūras (tests “Mana dzimtene”, “Mana ģimene”, sapņi, uzvedības īpatnības).
Rezultāti.
(Foto no izrādes “Pinokio” Latvijas Leļļu teātrī)
Uzmanību piesaistīja fakts, ka 70-80% “mūsdienu bērnu” novērojamas tās vai citas vientulības, nemiera, baiļu un agresijas pazīmes. Šādi bērni testa laikā zīmēja skeletus un stāstīja par “šausmenēm”, par vecāku “šaujošajām acīm” (dažkārt to attiecināja arī uz audzinātājām), par milzīgām kaulainām rokām u.tml. Atstāstot sapņus, vairākkārt tika atzīmēts, ka sapņos bērni redz sevi bēgam no vajājošām briesmām, taču viņu kājas atsakās kausīt. Tā vietā, lai sapnī brīvi lidotu, bērni redzēja sevi krītam kaut kur bezdibenī.
Jau šie fakti ir gana satraucoši, jo skaidri norāda uz “pieaugušo pasaules” nomācošo un agresīvo ietekmi uz bērnu psihi. Kā atzīmē profesors V. Bazarnijs, faktiski var runāt par veselu paaudzi, kas kopš agras bērnības ir garīgi slima.
2. Visi eksperimentā iesaistītie speciālisti atzina pārsteidzošo efektu, ko sniedza bērnu muzikālās nodarbības, atskaņojot un mācoties vārdos un melodijā harmonisko kora dziesmu. Sistemātiska dziedāšana korī jau no pirmajām dienām uzlaboja ne tikai bērnu psihemocionālo stāvokli, bet arī paātrināja vispārējo attīstību un mazināja slimošanu.
Viens no eksperimenta piemēriem
Komi republika, Siktivkares pilsēta. Eksperimentu apraksta muzikālā audzinātāja V. Streļņikova no bērnudārza “Draudzīgie bērni”.
Eksperimentu sākām ar sarunu par to, kas ir dzimtene. Kā atbildi bērni zīmēja darbiņu un vārdiski to aprakstīja. Daži piemēri:
Stasis: “Dzimtene – tā ir vieta, kur mēs dzīvojam. Man patīk mana dzimtene. Tur ir mašīna – “musorka ” (domāts – atkritumus izvedošā mašīna). Man ir interesanti. Man ir interesanti, kā iztīra un piepilda atkritumu tvertni. Vasarās esmu vasarnīcā, tur es eju uz avotiņu un ņemu ūdeni tējai. Gribu aizlidot uz Mēnesi, paskatīties, kā lido citplanētieši.” (Zīmējuma krāsas: melns, zaļš, zils).
Žeņa: “Dzimtene – tā ir pilsēta, kur brauc vilcieni, ir mājas. Mājās cilvēki dzīvo ar suņiem un kaķiem. Pa ceļiem brauc mašīnas, un luksofori ir. Veikalos pārdod magnetafonus.” (Zīmējuma krāsas: melns, zils).
Ksjuša: “Dzimtene – tās ir daudzas, dažādas pilsētas ar augstiem namiem un daudz – daudz cilvēku. Bet vasarās, kad ir karsts, es braucu uz vasarnīcu un braukāju ar riteni. Ziemā mēs arī braucam uz vasarnīcu, lai tīrītu sniegu un paņemtu kartupeļus. Visvairāk es mīlu rudeni, kad ir skaisti koki un daudz – daudz ogu un sēņu.” (Zīmējuma krāsas: zaļš, brūns, sarkans, dzeltens, oranžs).
Nākamajā etapā mēs sākām mācīties dziesmu. Dziedāšana divās balsīs pārsteidza bērnus. Viņus izbrīnīja, ka viņi paši spēj dziedāt. Bērni raudāja. Vaicāju Žeņai: “Kas noticis?” Sejās mulsums, paskaidrot nevar, jūtu, ka iemesls ir dzirdētajā dziesmā “Mana Krievija”, G. Strūves mūzikā, N. Solovjovas vārdos.
Dziesma aizskāra bērnu dvēseles. Viņiem sagribējās uzzināt, kas ir autors. Parādīju portretu. Bērni skatās uz autoru ar pateicību un cieņu par skaisto melodiju. Bet vārdi? Cik tie skaisti! Tādu dzeju var uzrakstīt tikai ļoti skaists cilvēks ar skaistu dvēseli un lielu sirdi. Bērni piekrīt. Diemžēl man nav portreta, ko parādīt, bet bērni saka, ka autore ir sieviete ar labsirdīgām acīm un gaišiem matiem.
Sākumā mācības notika vienu reizi nedēļā, bet tad bērni izteica vēlmi mācīties biežāk. Sākām dziedāt dziesmu uz fonogrammas turpat grupiņā. Bija grūti, bet interesanti. Jāpiezīmē, ka korī dziedāja ne tikai talantīgie bērni, bet visi, kas gribēja…
Mācību process ritēja apmēram mēnesi. Pienāca uzstāšanās diena. Šķita, ka bērni, skaisti saposti, kļuvuši pat augumā garāki, skaisti, pārliecināti par savām spējām, viņi priecājās par pilno zāli.
Tagad atkal piedāvājām uzzīmēt dzimteni. Krāsas košas, gaišas. Zīmējumos vairāk gaismas, siltuma un prieka. Lūk, daži apraksti:
Ksjuša: “Dzimtene – tā ir zeme, kur daudz lauku, puķu, pilsētu, upju, ezeru un mežu. Pats skaistākais koks Krievijā ir bērzs: tas dod cilvēkiem siltumu un skaistumu, putniņiem ēdienu: visādus tārpiņus un vaboles. Laukos aug labība, bet virs laukiem lido tauriņi un skanīgi dzied putni. Tur strādā cilvēki. Viņi vāc labību un dažādus dārzeņus ziemai. Mežā aug ogas un sēnes. Mūsu dzimtene – bagāta zeme. Tā ir ļoti liela un laba.”
Stasis: “Es mīlu, kad spīd saule un līst sēņu lietutiņš, lido un dzied dažādi putni. Mīlu tos vērot un barot ar maizi. Es sapņoju kļūt par galveno kapteini uz liela krievu kuģa un meklēt dažādas mantas nogrimušajos kuģos. Gribu, lai Krievija kļūtu skaistāka un bagātāka, lai mammai būtu skaistas kleitas un dārgumu lādīte.”
Vitja: “Krievija ir stalta kā bērzs, viņai ir garas, gaišas bizes un zilas acis. Tie ir zilie ezeri. Zilā jaciņa – tās ir debesis, un svārki – zeme ar zāli un ziediem. Tā staigā pa celiņu un dāvā ļaudīm prieku, labo, laimi un skaistu dabu.”
Tā mūzika, māksla, literatūra formē bērnu pasaules uztveri!
Pianists, komponists Danils Kramers: “Vienīgais, kas cilvēku dara par cilvēku – viņa dvēsele. Mēs nevaram runāt par patriotismu, mīlestību, ja cilvēkā nav dvēseles. Pēc būtbības, fiziskā nācijas izdzīvošana ir saistīta ar kultūru.”
Pedagoģe E. Lučina: “Pareiza un harmoniska muzikālā audzināšana vairo bērnos vērtīgas sociālās īpašības, dara tos smalkjūtīgākus, emocionālākus, tīrākus, tikumīgākus, attīsta dvēseles.”
Materiāls sagatavots pēc profesora, medic. zin. doktora, Audzēkņu harmoniskas attīstības centra zinātniskā vadītāja V. Bazarnija lekcijas konferencē “Skaņa un mūzika mūsu dzīvē” (Maskava, 2010).
***
G. Strūves kora dziesma “Mana Krievija”, kas tika izmantota eksperimentā.
Nīderlandē sācies ikgadējais tulpju un citu pavasara puķu ziedēšanas laiks, kas ar savu skaistumu piesaista tūkstošiem cilvēku. Skaistums iedvesmo, ielīksmo, dāvā mieru, ticību labajam un palīdz pašam kļūt daiļākam, skaidrākam un patiesākam.
Arī skaistums ir viens no tikumiem, ne mazāk svarīgiem par jebkuru citu. Tieši skaistuma jeb daiļuma izjūtas ieaudzināšana cilvēkbērnam ir tā, kas vēlāk veidos iekšējo dvēseles skaistumu. Ja cilvēks mācēs saskatīt daiļo sev apkārt, mācēs to veidot sev apkārt, kopt un vairot, visa viņa dzīve kļūs “daiļš dziedājums”! Un pasaule mainīsies.
Pārāk maz mūsdienās pievērš uzmanību skaistuma izjūtas attīstībai – tā nav tikai skaists apģērbs vai moderna mašīna. Ko dod skaista mašīna degradētā, nekoptā, neharmoniskā vidē? Ko dod skaisti izremontēts dzīvoklis, uz kuru ved netīra, piesmēķēta kāpņu telpa un piemēslots pagalms? Tas nevienam nepieder? Nē, tas pieder mums, cilvēkiem! Visa planēta ir mūsu mājas, un mūsu rokās ir to uzturēt skaistu.
Skaistums ir lipīgs! Ja viens kaimiņš sakopj savu mājas pagalmu, skaisti apzaļumo, tad drīz vien to izdara vēl viens un vēl viens. Ja viena pilsēta vasarās savas ielas izdaiļo ar puķu kastēm, drīz vien to izdara vēl viena.
Un tas ir tik skaisti – ļaut skaistumam iemājot mūsu būtnes dziļumos!
Dokumentālā filma “Melnā zivs” stāsta par delfināriju dzīves neredzamo pusi, kas parastajiem šovu apmeklētājiem paliek nezināma. Cilvēki apmeklē dzīvnieku izklaides parkus visā pasaulē un pat neaizdomājas, kādu dzīvi vada šie sagūstītie, nelaimīgie dzīvnieki, kuriem atņemts pats galvenais – brīvība.
Dokumentālās filmas “Melnā zivs” centrā ir notikumi nesenā pagātnē, kad ASV plašu rezonansi sabiedrībā izsauca zobenvaļa Titikuma agresija pret treneri. Meli, bezmēra alkatība, cinisms, cietsirdība no cilvēka puses un sāpes, asaras, apātija, izmisuma agresija un atriebība no vaļu puses.
Ir pagājuši vairāki gadi, un tikai tagad ir paziņots, ka 2017. gads kļūšot pēdējais, kad vēl darbosies zobenvaļu šovi Sandjego, taču visi pārējie delfināriji pat nedomā apturēt izrādes. Viss turpinās. Turpinās tāpēc, ka ir, kas šos šovus skatās! Pēc būtības – apmeklētāji ir tie, kas ar savu naudu turpina uzturēt dzīvnieku mocīšanu, pakļaujot dzīvības riskam to dresētājus. Filma aicina apzināties, ka atbildība gulstas uz visu sabiedrību.
Pilnu filmas versiju krievu val. var noskatīties šeit: “Blackfish”
Par Tikumību! 