Laulība ir pienākumi, kurus izpilda savstarpējā sadarbībā, pamatojoties uz ģimenes dzīves likumu zināšanām. Kāpēc jāpilda šie pienākumi? Lai viens otram palīdzētu iegūt dzīvē laimi un pilnību. Vēdas apgalvo, ka nav jēgas dzīvot vienkārši tāpat vien, cilvēkiem ir jātiecas pēc pilnības. Atdot sevi, turklāt nesavtīgi – tas nav vienkārši, mīlestībā vienmēr ir jābūt atdevei. Protams, var sevi veltīt kalpošanai tuvam cilvēkam, bet diez vai kāds vēlēsies sevi nolemt nelaimīgai dzīvei. Un kur ir garantija, ka šī kalpošana kādreiz būs abpusēja? Uz visiem šiem jautājumiem atbilde ir viena. Cilvēkam abpusējība jāmeklē nevis ar radiniekiem, kuri tērē mūsu mīlestību un cer uz to, bet ar pašu mīlestības avotu. Vēdas apgalvo, ka Dievs, lai kā arī mēs Viņu sauktu, ir sākotnējais mīlestības avots. Ja cilvēks nevēlas vai nezina, kā veidot ar Viņu dziļas, mīlestības caurstrāvotas attiecības, tad rast spēkus, lai izdarītu varoņdarbu tuva cilvēka labā, vienkārši nav iespējams. Tāpēc vēdiskajā kultūrā ļoti liela nozīme tiek piešķirta ģimenes garīgās dzīves organizēšanai.
Uģis Kuģis