Rožu dārzs – antidepresants un ekoterapija

Ekoterapija: depresijas ārstēšanai iesaka iekopt dārzu
Lielbritānijā pērn tika veikts plašs pētījums, ko pasūtīja žurnāls BBC  Gardeners’ World. Tajā tika secināts, ka 80% dārznieku jūtas apmierināti ar savu dzīvi (starp tiem,kam nebija sava dārza, apmierinātības rādītājs bija krietni zemāks – 67%). Turklāt –  jo vairāk laika pavada dārzā, jo laimīgāks ir cilvēks. Šo pašu sakarību apstiprināja arī iepriekš Amerikā veikts pētījums, tajā arī tika secināts, ka tie, kas nododas dārza darbiem vairāk kā piecas stundas nedēļā ir laimīgāki kā tie, kam dārziņa nav. Turklāt šis pētījums pierādīja, ka dārziņu saimniekiem ir arī labāks veselības stāvoklis.
Tas, ka ciešam kontaktam ar dabu, ir terapeitisks efekts, ir pierādīts un zināms jau sen. Gudri prāti to sauc par ekoterapiju, taču lielākoties cilvēki to vienkārši paši labi “zina” – ja nepieciešama atpūta, atslodze, miers un veselīga vide, mēs tūlīt pat lūkojamies parku, lauku, dārzu, jūras u.c. virzienā.
Ekoterapiju īpaši iesaka cilvēkiem, kas cieš no depresijas un šizofrēnijas. Interesanti, ka Lielbritānijā šobrīd uzsākts pilotprojekts, kas antidepresantu un citu zāļu vietā šo slimību pacientiem kā alternatīvu piedāvā iziet dārzkopības kursus.

Dārza labvēlīgā ietekme
Kādēļ darbošanās dārzā mūs ietekmē tik pozitīvi? Psihologi skaidro, ka dārzkopība ir viena no tām nodarbēm, kas sniedz iespēju “atslēgties” – nonākt tādā prāta stāvoklī, kurā zaudējam laika sajūtu un kurā “pazūd trokšņi” mūsu galvā, apstājas nemitīgā domu straume un mēs jūtamies dzīvi un spējam saskatīt skaisto un brīnumaino sev apkārt. Tajā pašā laikā dārzkopība sniedz arī otru prāta stāvokli – koncentrēšanos uz vienu lietu, mēs esam šajā brīdī, “šeit un tagad”, nedomājot par pagātnes vai nākotnes problēmām. Stundas vai divu stundu laikā, strādājot dārzā, cilvēks regulāri pārslēdzas no šī viena prāta stāvokļa uz otra, un tie abi sniedz relaksējošu ietekmi.

Vēl viens dārza labvēlīgais efekts ir iespēja savai darbībai iegūt taustāmus, redzamus un jūtamus rezultātus – pat, ja jāgaida nedēļas un pat mēneši, taču tu redzi, kā tavs iestādītais stāds izaug, saklupo, pārtop par krāšņu ziedu krūmu vai kā no mazas sēkliņas, jo pavasarī iebakstīji zemē, vasaras vidū un rudenī novāc burkānu ražu.

Dārzniekiem kopumā esot labāks veselības stāvoklis, jo rūpes par dārzu nozīmē regulāras fiziskās aktivitātes, kā arī uzturēšanos svaigā gaisā un saulītē (D vitamīns!).
Darbošanās dārzā vecākiem cilvēkiem varot pat samazināt demences risku.

http://www.sievietespasaule.lv

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s