P.Apinis: Bisfenols A kā globāla superinde un ķīmiskā kara deformētas izpausmes Latvijā

 

pudele-liet-avots-47742175

Ķīmiskais piesārņojums, kādā dzīvo mūsdienu zemeslode, atbilst jēdzienam “ķīmiskais karš”. 2020. gadā pasaules okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju un jūras iemītnieku.

Plastmasas sadalīšanās process ilgst ap tūkstoti gadu. Plastmasu cilvēce pazīst nedaudz vairāk par 100 gadiem. Tātad visa plastmasa, kas saražota, uz šīs zemeslodes atrodama joprojām, ja vien nav sadegusi un piekvēpinājusi atmosfēru indīgiem dūmiem, iznīcinot mūsu vienīgo aizsardzību pret saules un kosmosa stariem – ozona slāni.

Cilvēka un dzīvnieka organismam bīstamākās vielas šodien medicīnā definē kā iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus izraisošas vielas. Bīstamākās iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus izraisošās ķimikālijas ir bisfenols A, ftalāti (plastmasas mīkstinātāji, smaržu pastiprinātāji), broma liesmu novērsēji (bieži izmanto mājsaimniecības tekstilizstrādājumu un mēbeļu ražošanā), kā arī smagie metāli, piemēram, svins, bismuts un dzīvsudrabs.

Bisfenols A ūdens pudeļu plastmasā kā ķīmiskais karš pret Latvijas iedzīvotājiem

Šobrīd Eiropa jau ir atzinusi tieši bisfenolu A par cilvēka veselībai bīstamāko ķīmisko vielu. Mazās devās šī viela nav īpaši kaitīga, bet bisfenolu mēs pamanāmies ražot tik daudz, pievienot visam, kam vien iespējams, ka kopumā tas atstāj paliekošas pēdas katra cilvēka un visas cilvēces veselībā.

Iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus izraisošā viela bisfenols A ir mākslīgs estrogēns (sievišķais dzimumhormons), kas no plastmasas pudelītes (tostarp arī zīdaiņa pudelītes), birojā novietotās lielās, cietās ūdens pudeles vai trauka var nonākt produktos vai ūdenī. Kā mākslīgs estrogēns tas ietekmē abu dzimumu augļu attīstību, bremzē hormonālās sistēmas attīstību, veicina krūts un prostatas audzējus. Tomēr visvairāk bisfenoli negatīvi ietekmē testosterona produkciju un spermas kvalitāti vīriešiem, palielina insulīna rezistenci un veicina aptaukošanos.

Bērniem nevajadzētu vispār lietot plastmasas traukus. Francija kā pirmā šogad aizliegs plastmasas vienreizējos traukus. Visvairāk bisfenola A ir plastmasā, kas apzīmēta ar 7. Neko cilvēkam nevajadzētu lietot no traukiem, kas apzīmēti ar ciparu 7, un šādos traukos drīkstētu ieliet tikai motoreļļu (nevis, piemēram, ūdeni: apskatieties savā birojā novietoto ūdens trauku – ja tas apzīmēts ar ciparu 7, jūsu priekšniecība nolēmusi jūs noindēt).

Par bisfenolu A kases aparātu izsistajos termopapīra čekos

Vislielāko bisfenola koncentrāciju asinīs atrod cilvēkiem, kuri strādā ar pesticīdiem (zemnieki ir daudz vairāk pakļauti ķīmiskai nāvei nekā pilsētnieki, kas nesmidzina laukus ar indēm), un veikala pārdevējām. Iedomājieties – “Maxima” un “Rimi” pārdevējas, kas ikdienā izsit simtiem termopapīra čekus, katru no tiem paņem pirkstos, ir visvairāk bisfenola A ietekmei pakļautā iedzīvotāju daļa (es pieņemu, ka līdzīgas problēmas ir arī atsevišķu iestāžu grāmatvežiem, kas arī visu dienu apbružā šos termopapīra čekus).

Termopapīrs sastāv no papīra pamata, kas pārklāts ar vairākiem ķīmiskiem slāņiem, kuri satur bisfenolu A. Pārklājums siltuma ietekmē maina krāsu, ļaujot uz tā parādīties drukātajiem simboliem. Lai cik tas liktos dīvaini, Eiropā cīņu pret šo termopapīru sāka nevis mediķi, bet tirdzniecības darbinieku arodbiedrības, tiklīdz kļuva skaidrs, ka tieši tirdzniecības darbinieku vidū ir lielākā saslimstība ar dzimumsistēmas onkoloģiskām slimībām. Jāuzsver, ka bisfenols A kā mākslīgs estrogēns cauri ādai uzsūcas tikpat labi kā kosmētika.

Eiropas regulas attiecībā uz cilvēka veselību nāk lēni, bet labi. Tā, sākot ar šā gada 12. janvāri, bisfenols A un tā avots – termopapīra čeki – ir iekļauti Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras īpaši bīstamo vielu un izplatītāju kandidātvielu sarakstos. Pērnā gada 12. decembrī Eiropas Komisija pieņēma regulu ES 2016/2235, kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 2. janvāri, šādi termopapīra čeki Eiropā vairs nav izmantojami. Tas nozīmē – termopapīrs jau nepazudīs, bet atļautais bisfenola A līmenis būs daudzkārt zemāks – mazāks par 0,02 % no papīra masas.

Ar pilnu rakstu var iepazīties http://www.aprinkis.lv

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s