Aktrise, LKA docente Zane Daudziņa:
“Spēlītes ar uguni ir ārkārtīgi bīstamas. Patlaban es to redzu gan pasaulē, gan tepat Latvijā sabiedrības līmenī. Mediji kultivē eksperimentēšanu, un es tajā saskatu milzīgu bīstamību. Laikam tā slimība ir jāizslimo – vēlme spēlētie ar melnajām dziņām, emociju galējībām, kaut kā savstarpēji ignorējot citam citu visos minētajos līmeņos. Es to redzu arī mākslā, izrādēs. Laime, ja šur tur to izdodas līdzsvarot ar gaumīgu ironiju vai veselīgu humoru. Patlaban ir tendence izmīcīties pa sūdiem ar tādu kā attaisnojumu – kad tu to visu būsi izošņājis, būsi labāk sevi iepazinis un vairs tur nekāpsi; tu zināsi, ko nevajag darīt. Vai nu es jau esmu tam pāri, pietiekami izgājusi neceļus, lai man vairs negribētos šādām maldugunīm sekot, bet man nešķiet auglīgi mākslinieciski procesi, kuros spēlējamies ar savu neveselīgo seksualitāti vai dusmu izvirdumiem, kas tikai sāpina un neved pie rezultāta.
(..) Protams, katrā ir tas zemiskais, bet vai pa to vajag tā riktīgi rakņāties? Man šķiet, tie melno dziņu jautājumi ir samērā intīmi un katram cilvēkam ar sevi arī risināmi. Man nevajag skatīties uz citu melnumu, pietiek jau ar savējo.
Pēc tikšanās ar Elvīru Baldiņu (aktrise) man bija nopietnas pārdomas, ko mēs katrs šai pasaulē vairojam? Ar ko dalāmies? Ko dubultojam ap sevi. ”
(No intervijas žurnālā “Patiesā Dzīve”.)