Dzīvās Ētikas Mācība
”Pārpasaulīgais”
”781. Urusvati zina, cik ļoti vērīgi jāatšķir Pārzemes Pasaules labestīgā ietekme no kaitīgās apsēstības. Labestības pilnā ietekme nenomāks brīvo gribu, bet vienīgi pastiprinās iespējas, kas tiek saņemtas individuāli. Iedarbība allaž būs gādīga un saudzīga pret organisma fizisko stāvokli,turpretī apsēstība allaž beidzas ar kaut ko fiziskajam un smalkajam ķermenim kaitīgu un postošu.
Parasti uzskata, ka apsēstība īpaši pārņem vājos organismus, taču galvenais cēlonis ir apsēstā netikumība. Var nekļūdīgi apgalvot, ka jebkura apsēstība iekļūst pirmām kārtām pa netikumības kanālu. Vai šī netikumība ir atklāta vai slepena, vai arī tikai iedīglī, bet tā ir iemesls apsēstības iespējamībai.
Uzskata, ka apsēstību var izārstēt ar ļoti spēcīgu iedvesmu, taču jāpiebilst, ka cilvēkam ir arī jākļūst tikumīgākam. Ar iedvesmas palīdzību var padzīt apsēdēju uz laiku, bet, ja tikumība būs kļuvusi augstāka, tad apsēdējam ieeja būs slēgta. Bioloģiskā tikumība ir drošs pamats, lai sekmīgi pilnveidotos. Tā nu iznāk: lai par ko mēs runātu, allaž tomēr atgriežamies pie bioloģijas.”
Par Tikumību! 