Cilvēki – “zemes sāls”
Unikālā Vima Vendersa dokumentālā filma “Zemes sāls” ļauj skatīt talantīgā brazīliešu fotožurnālista Sebastjana Saldago darbus, atklāj viņa neparasto dzīvi un daiļradi, kā arī ļauj ieraudzīt visu to fizisko sajūtu un emociju gammu, ko mākslinieks piedzīvojis, apceļojot vai visu pasauli un ielūkojoties visattālākajos Zemes nostūros. Filma krāšņi parāda mūsu planētas skaistumu un unikalitāti un cilvēku visa centrā. Cilvēku kā “zemes sāli”. Zemes liktenis ir cieši saistīts ar cilvēku likteņiem, cilvēku darbību vai bezdarbību, atbildību vai bezatbildību, miermīlību vai agresiju.
Filmas “Zemes sāls” pilna versija krievu valodā:
http://gidonline.club/2015/09/sol-zemli/
Filmas treileris krievu val.:
E-seminārs “Tikumības mācība”
E-semināra Tikumības mācība 1.nodarbība “Tikumības mācības pamati”.
Lektores:
Elvita Rudzāte – uzņēmēja, Sokrāta Tautskolas dibinātāja,
Lauma Ērgle – tulkotāja un sabiedriskā darbiniece.
Seminārā apskatītās tēmas:
1. Kas ir TIKUMĪBA?
2. Tikumības principi.
3. Tikumības baušļi.
4. Kustības “Par Tikumību” kodekss.
5. Tikumības izpausme.
6. Tikumības noliegšanas sekas.
7. Tikumības svētība.
“Tikumības mācības” 2.nodarbība “Mūsu dzīve starp patiesumu un meliem”
1. Kas ir cilvēciskā vērtība – PATIESĪBA?
2. Kas ir GODĪGUMS?
3. Kas ir GODS?
4. Kas ir GODPRĀTĪBA?
5. Kāpēc nedrīkst MELOT?
6. Viltības mācība un sekas
7. Divkosības mācība un sekas
8. Lišķības mācība un sekas
9. Kā dzīvot patiesi, godīgi, bez meliem, viltības un lišķības?
“Atkritumi”
Atkritumi ir tēma, par ko cilvēce izvēlas nedomāt un nerunāt, it kā tad šī problēma pārstātu būt un turpināt samilzt ar katru gadu, patiesībā – ar katru minūti.
Pasaulē labi zināmais aktieris, “Oskara” laureāts Džeremijs Airons dokumentālajā filmā “Atkritumi” cenšas pievērst sabiedrības uzmanību uz notiekošās katastrofas apmēru un meklēt izeju esošajai situācijai.
Plastmasas varā
Eiropas Savienība ir lēmusi, ka turpmākajos gados strikti jāierobežo vieglās plastmasas maisiņu patēriņš. Iemesls – Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu, ko ilustratīvi var pielīdzināt 162 Eifeļa torņu svaram. No tām ap 3050 tonnām jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā.
Dabā plastmasas izstrādājumi sadalās no 15 līdz pat vairāku simtu gadu ilgā laika periodā (atkarībā no biezuma u.c. rādītājiem). Saules, vēja, sala ietekmē plastmasa sadalās sīkās daļiņās, sajaucas ar zemi vai ūdeni un faktiski veido plastmasas putru, kas ar aci var arī nebūt uzreiz redzama.
Nav tādas vietas uz zemeslodes, kur atklātā okeānā paņemts ūdens būtu tīrs no plastmasas daļiņām! Šādu faktu pirmoreiz sabiedrībai atklāja pasaulē zināmais ūdenslīdējs, okeanogrāfs, dabas pētnieks Ž.Ī.Kusto, nosaucot to par “plastmasas zupu”. Viss šis piesārņojums tālāk nonāk jūras iemītnieku organismos, nosprostojot gremošanos sistēmu un izjaucot hormonu līdzsvaru, kā rezultātā būtiski tiek skarta reproduktīvā sistēma, īpaši vaļiem, delfīniem u.c. lielajiem zīdītājiem.
Satraucošas ziņas redzamas Klusajā okeānā – tieši tā centrālajā daļā pēdējo 40 gadu laikā ir izveidojusies milzīga dreifējoša plastmasas atkritumu sala, kuras izmērs šobrīd ir gandrīz 10 % no kopējās Klusā okeāna teritorijas.
Bieži dzirdams, ka veikalu tīkli it kā piedāvā bio-sadalošos maisiņus, taču patiesībā šiem maisiņiem vienkārši ir pievienota ķīmiska piedeva, kas plastmasu ātrāk sadala līdz smalkām daļiņām, kas tomēr nebūt nenozīmē, ka šīs smalkās daļiņas tālāk turpinātu tikpat ātri sadalīties un vairs nebūtu kaitīgas. Faktiski tas ir mārketinga triks, kas robežojas ar meliem. Tādus maisiņus, kas patiešām būtu ražoti no bioloģiski sadalošiem materiāliem (parasti no kukurūzas cietes) ražo tikai pāris Eiropas uzņēmumi un, attiecīgi, to cenas ir krietni augstākas.
Šobrīd kā efektīvākais plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas veids tiek uzskatīts nodokļu likmes paaugstināšana, lai maisiņi kļūtu mazāk pievilcīgi pircējiem. Taču vai tiešām tas būtu efektīvi? Vai tiešām iepirkuma maisiņa cena pārdesmit centu dārgāk nekā līdz šim spētu atturēt pircēju to iegādāties, ja par vienu cigarešu paciņu sabiedrība ir gatava maksāt pat vairākus eiro un turklāt cilvēks bieži vien jau tāpat ir samaksājis vairākus desmitus eiro par kopējo pārtikas pirkumu?
Un kur tad tiks novirzīti iekasētie nodokļi? Jācer, ka zinātnei, lai tā pēc iespējas ātrāk atrastu veidu, kā efektīvi un nekaitīgi pārstrādāt atkritumus un kā ražot iepakojumus, kas nekaitē dabai, kā arī bērnu un sabiedrības izglītošanai attiecīgajos jautājumos…
Vai gan efektīvāk nebūtu vispār aizstāt plastmasas maisiņus ar papīra, kā to jau sen praktizē vairākas Eiropas valstis? Arī Latvijā jau šobrīd veikalu tīkls Rimi piedāvā papīra maisiņus gan konditorejas izstrādājumiem, gan kopējiem pirkumiem. Novērojumi gan liecina, ka šo iespēju izmanto samērā maz cilvēku, bet tas visticamāk ir neinformētības un ieraduma pēc, kā arī nepārliecinātības, ka papīra maisiņš ir pietiekami izturīgs.
Otrs virziens – samazināt nodokli pārtikas iepakojumam, kas ir dabai draudzīgs, un palielināt tādam iepakojumam, kas ir kaitīgs. Tas stimulētu ražotājus divreiz padomāt, vai tiešām piens ir jālej biezās vienreizlietojamās plastmasas pudelēs un vai olas jāfasē plastmasas kastītēs. Jo mazāk plastmasas jau ražošanas sākumposmā, jo mazāk atkritumu problēmu pēcāk.
Trešais virziens – neapstāties tikai ar plastmasas maisiņu skaita samazināšanu! Problēma ir daudz dziļāka un nopietnāka, un aptver ne tikai pārtikas iepakojumu, bet arī citas jomas, piem., plaši izmantotie vienreiz lietojamie trauki. (Kādi kalni plastmasas tiek izmesti vienā vienīgā brīvdabas masu pasākumā!) Plastmasa ne tikai piesārņo vidi, tā tiešā veidā ietekmē cilvēka veselību, īpaši hormonu sistēmu un reproduktīvo veselību. Pastāvīgi ēdot produktus, kas safasēti plastmasas izstrādājumos, cilvēks gribot negribot uzņem ķīmiskus savienojumus, kas uzkrājas organismā un ilgtermiņā nes postošu ietekmi.
Mūsu veselība ir mūsu rokās!
Mūsu dabas tīrība ir mūsu rokās!
“Pasaules slāpes”
Mūsdienu pasaulē ūdens, kas tek no krāna ikkatrā dzīvoklī, šķiet pašsaprotama lieta, par ko pat dziļāk neaizdomājamies. Taču patiesība ir skaudra: saldūdens krājumi pasaulē stauji rūk, liela daļa ūdeņu ir tik piesārņoti, ka tos vairs nav iespējams lietot pārtikā. Daudzviet pasaulē ūdens vērtība ir kļuvusi pat par dzīvības vērtību.
Pasaulslavenais režisors Jans Artuss Bertrāns savā dokumentālajā filmā “Pasaules slāpes” atklāj ūdens stāstu tādu, kāds tas ir šobrīd uz mūsu planētas – lai mēs ieraudzītu cēloņsakarības un savu atbildību katrā savā darbībā.
Filmas treileris:
https://www.youtube.com/watch?v=f8Iuu03ACEU
Pilna filmas versija krievu valodā:
Esi vesels kopā ar mūziku!
Pēc zinātnieku un ārstu pētījumiem, sāpes un emocionālo uzbudinājumu mazina:
- Oginska polonēze “Atvadas no tēvzemes”
- Lista “Ungārijas rapsodija – 1”
- Bēthovena “Fidelio”
- Hačaturjana svīta “Maskarāde”
- Dvoržāka “Humoreska”
- Geršvina “Amerikānietis Parīzē”
Noņem neirozes, uzbudinājumu, vilšanos, paceļ virs ikdienas augstākajās sfērās:
- Haidna “Simfonija”
- Bēthovena “Mēnesnīcas sonāte”, “Simfonija la minorā”
- Baha “Itāļu koncerts”, “Kantāte Nr.2”
- Hendeļa mūzika
Nomierina, mazina trauksmi un nepārliecinātību:
- Šūberta “Ave Marija”
- Šopēns. Mazurkas un prelūdijas
- Brāmsa “Šūpuļdziesma”
- Štrauss. Valši
- Debisī “Mēness gaisma”
- Bēthovena “Simfonija Nr.6, otrā daļa”, “Noktirne sol minorā”
Mazina narkotisko atkarību no alkohola un nikotīna:
- Šūberta “Ave Marija”
- Bēthovena “Mēness sonāte”
- Sviridova “Sniegputenis”
- Sen-Sansa “Gulbis”
Stabilizē asinsspiedienu, sirdsdarbību, novērš spriedzi attiecībās ar citiem cilvēkiem:
- Šopēna “Noktirne re minorā”
- Mendelsona “Kāzu maršs”
- Baha “Kantāte 21”, “Koncerts vijolei re minorā”
- Bartoka “Sonāte klavierēm”, “Kvartets 5”
- Bruknera “Mesa la minorā”
Biezmiegu dziedina:
- Grīga svīta “Pērs Gints”
- Sibeliusa “Skumjais valsis”
- Šūmana “Sapņi”
- Čaikovskis. Lugas
Gastrīts nemīl:
- Bēthovena “Sonāti Nr.7”
Locītavu sāpes mazina:
- Mocarta mūzika
Epilepsiju dziedina:
- Mocarta mūziku
Redzi uzlabo:
- Mocarta mūzika
Prāta darbību veicina:
- Bēthovena mūzika
- Štrausa mūzika
Prāta spēju attīstību bērniem veicina:
- Mocarta mūzika
Hroniska noguruma sindromu ārstē:
- Grīga “Rīts” no lugas “Pērs Gints”
- Ievads no operas “Hovanščina” “Rītausma uz Maskavas upes”
- Romance “Vakara zvans”
Augu augšanu paātrina:
- Rosīni mūzika
- Baha sonātes vijolei
Dzīves vitalitātei, pašsajūtas, garastāvokļa, aktivitātes uzlabošanai, radošai enerģijai:
- Čaikovska “Sestā simfonija, 3.daļa”
- Šopēna “Prelūde 1, opus 28”
- Lista “Ungāru rapsodija – 2”
- Bēthovena “Uvertīra Edmonds”
- Demis Russos, Sāra Braitmena, E. Hamperdinks, A. Pahmutovs “Belovežas mežs”
Harmoniskas melodijas un skaņas vārda tiešā nozīmē pārlādē iekšējās dzīvības enerģijas akumulatorus. Šim nolūkam pietiekami ir vienkārši klausīties noteiktu mūzikas instrument spēli. Bet var izmantot arī visvienkāršāko un tuvāko instrumentu – mūsu pašu balsi!
Lūk rezultāti pētījumiem par to, kā organismu ietekmē konkrēti mūzikas instrumenti:
- Vijole – dziedina dvēseli, palīdz pašizziņai, izsauc līdzjūtību, ļoti labvēlīgi iedarbojas uz melanholiķiem,
- Ērģeles – sakārto domas, harmonizē enerģijas plūsmu mugurkaulā, tās ir starpnieks starp debesīm un zemi,
- Klavieres – ietekmē nieres, urīnpūsli, attīra vairogdziedzeri
- Bungas – atjauno sirds ritmu, stimulē asinsrites sistēmu,
- Flauta – attīra bronhiālo sistēmu, dziedē nelaimīgu mīlestību, mazina uzbudinājumu un dusmas,
- Akordeons – aktivizē vēdera dobuma darbību,
- Arfa un stīgu instrumenti – harmonizē sirdsdarbību, ārstē histēriju, asinsspiedienu,
- Saksofons – aktivizē seksuālo enerģiju, reproduktīvo sistēmu,
- Klarnete, flauta- pikkolo – mazina drūmumu, uzlabo asinsapgādi,
- Kontrabass, čells, ģitāra – iedarbojas uz sirdi un tievo zarnu, ārstē nieres,
- Cimbala – līdzsvaro aknas,
- Balalaika – ārstē gremošanas orgānus,
- Tubas – ārstē radikulītu.
Māte Terēze iecelta svēto kārtā
Deviņpadsmit gadu pēc nāves, š. g. 4. septembrī, svēto kārtā tika iecelta Māte Terēze no Kalkutas – žēlsirdības misionāre un mūķene, kura desmitiem gadu palīdzēja nabadzīgiem cilvēkiem Indijā, dibināja Žēlsirdības misionāru kongregāciju un kuras vārds pasaulē kļuvis par sinonīmu žēlsirdībai, līdzcietībai un cilvēkmīlestībai.
Mūsdienās katrs šķiet iekritis tādā steigā, norūpējies par straujāku attīstību, lielākām bagātībām utml., ka bērniem atlicis tik maz laika priekš saviem vecākiem, vecākiem atlicis tik maz laika citam priekš cita, un tieši mājās sāk brukt pasaules miers.
Māte Terēze
Modes industrijas cena. Vērtību kausi
Dokumentālā filma “Modes reālā cena” vēsta par mūsdienu modes industrijas neredzamo pusi – kas rada modi un kāpēc, kas nosaka apģērba cenu un kas patiesībā to ražo pat par dzīvības cenu tikai tāpēc, lai spētu pabarot savu bērnu? Vai mūsdienu pasaule ir novienādojusi modes vērtību ar cilvēka dzīvības cenu? Un kur šai visā stāstā paliek vides ekoloģija?
Šis ir viens no spilgtākajiem stāstiem par mūsdienu cilvēku greizo, materiālistisko vērtību sistēmu un to, pie kādām sekām tas noved.
Tas ir arī stāsts par to, kurā pusē nostāsies katrs no mums. Mēs nevaram iztikt bez apgērba, taču mēs varam nepirkt to, ko mums nemaz nevajag vai ko uzvilksim labi ja vienu reizi mūžā, mēs varam nepirkt lieku jaunu krekliņu tikai tāpēc, ka tam ir “laba cena un gan jau kādreiz noderēs”. Mēs varam apzināti ignorēt “trakās izpārdošanu mamutu dienas”, kas lielākoties ir tikai “biznesa triks” uz cilvēka mantrausības rēķina vai izmantot šīs dienas patiešām gudri un nosvērti tā, lai liekais pēcāk nav vienkārši jāizmet atkritumos pat nelietots. Vēl vairāk – iespēju robežās mēs varam izmantot tos veikalu tīklus un firmas, kas ir parūpējušies, lai neciestu neviens: ne ražotājs, ne pasūtītājs, ne pircējs, ne daba. Šādas iespējas ir ne tikai apģērbu industrijā, bet arī pārtikas nozarē un to parasti apzīmē ar “fairtrade” norādi, kas apliecina, ka produkta ražotājs (piem., mazais zemnieks vai šuvēja) ir saņēmuši godīgu algu par savu darbu.
Būsim atbildīgi! Aiz katra produkta stāv vesels stāsts ar citu cilvēku likteņiem..
Filmas treileris krievu val.
Pilnu filmas versiju krievu val. var noskatīties šeit.
Tikumība un prakse
“Tikumība ir ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskas iemaņas, tāpat kā medicīna un mūzika. Tāpat kā ārstam un mūziķim jāapgūst ne tikai savas profesija teorētiskie aspekti, bet arī jāmāk tos praktiski realizēt, līdzīgi kā cilvēkam, kurš grib būt tikumīgs, ne tikai pamatīgi jāapgūst mācība par tikumību, bet arī jāīsteno tā praksē… Kā gan kāds var gūt paškontroli, ja tikai teorētiski zina, ka baudas ir jāsavalda, bet nekad realitātē nav tās apvaldījis?” Rufs
Par Tikumību! 