Lai zemei sāpes nav,
kad manas kājas to min.
Lai puķei jācieš nav,
kad bērns viņu vainagā pin.
Lai avotam raudošos viļņus
auklēt nav grūt,
kad nakts ir tumša un gara,
un lai nav neviena
-ja tas nav grūt –
dvēsle bez saules stara.
Fricis Bārda,
no dzejoļu krājuma “Dziesmas un lūgšanas Dzīvības kokam”, 1911-1919
Par Tikumību! 