Ruta Rulle – Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja.
“Mūsdienu skolēns, manuprāt, ir visai traģiska būtne, kurai uz katra soļa ir jāizdara neskaitāmas izvēles: būt kopā ar nopietnajiem darītājiem vai skaļajiem slaistiem, baudīt kultūru vai atbrīvot savus instinktus masu izklaidēs, iet izziņas ceļu vai, nospiežot taustiņu, iegūt jau gatavu atbildi. (..)
Negribu visu vainu uzvelt tikai jaunajiem, jo viņi ir sabiedrības attieksmes un vērtību produkts. Šodienas skolēnu stiprās puses ir lielāka uzdrīkstēšanās runāt, izteikties, prasme izmantot modernās tehnoloģijas darbu prezentācijā.”
Evita Vaišļa – Siguldas novada Laurenču sākumskolas 1.c klases audzinātāja.
“Mani satrauc visatļautība. Bieži nākas saskarties ar situācijām, kas skolēni neciena un nerespektē pieaugušu cilvēku. Te atkal jāsaka: ja bērni neciena, nerespektē savus vecākus, mēs kā pedagogi esam bezspēcīgi. Skolēni ir ģimenes spogulis! Mūsdienu skolēniem ir daudzas stiprās puses – viņi ir ar spēcīgām ambīcijām, vēlmēm, par sevi daudz pārliecinātāki, zinošāki, drosmīgāki un apņēmīgāki. Tas nav slikti, bet, vai virzoties uz mērķi, mēs procesā nepazaudējam cilvēciskās vērtības un apziņu, kas dzīvē būtiskākais?
Vājās puses – atbildības un cieņas trūkums, visatļautība, egoisms, sevis vērtēšana augstāk par citiem, nerēķināšanās ar citiem, kas izpaužas attieksmē, uzvedībā. Mana vēlēšanās, lai savu mērķu sasniegšanā, dzīves skrējienā mēs nepazaudējam līdzcilvēkus, cieņu, atbildību un sapratni. Tikai tā mēs varam veidot pozitīvu, patīkamu vidi, kurā dzīvot.
Mēs nevaram prasīt no bērniem “pareizu” uzvedību, attieksmi, cieņu, ja paši neesam labs piemērs. Lai mums izdodas atrast spēku sevī būt par labu piemēru mūsu bērniem!”
/No intervijas “Rīgas un Apriņķa avīzē”/
Par Tikumību! 