Ministru kabinets š. g. 15.jūlijā apstiprināja izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību jeb tā dēvētās “tikumiskās audzināšanas” vadlīnijas.
Šie noteikumi nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, tostarp reglamentē Latvijas valsts simbolu lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos. Tāpat tie nosaka pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku svinēšanai izglītības iestādēs. Minētie regulējumi neattiecas uz augstskolām. Papildus tie nosaka arī kārtību, kādā izvērtējama informācijas, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus.
Par šo noteikumu ievērošanu izglītības iestādē ir atbildīgs tās vadītājs.
Noteikumu izpratnē audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tostarp tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā.
Izglītības procesā ir jāveicina izglītojamā izpratne par atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina tādas vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts.
Audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamajam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā. Tāpat mērķis ir veicināt izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to praktizēšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un tās Satversmei.
Noteikumos ietverti 12 būtiskākie izkopjamie un praktizējamie tikumi – atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.
Izglītojamo audzināšanu jāīsteno mācību stundās, klases vai grupas audzinātāja stundā, ārpusstundu aktivitātēs. Tāpat tas darāms, pedagogiem sadarbojoties ar vecākiem.
Vadlīnijas nosaka, ka izglītības iestādē ir jāievēro tiesiskums un vienlīdzība pret visiem izglītojamajiem, jārespektē katra izglītojamā attīstības individuālās īpatnības, reliģiskās, lingvistiskās, kultūras un sociāli emocionālās vides atšķirības, dažādas spējas, atšķirīgās izglītības un speciālās vajadzības.
Izglītības procesā izglītojamajiem jāveicina ne tikai izpratne par vērtībām un tikumiem, bet arī jānodrošina kritiskās domāšanas un morālās spriestspējas attīstība, kā arī jāmotivē tikumiskai rīcībai.
Tāpat ir jāveicina izglītojamā izpratne par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē. Izglītības iestādei ir jāstiprina izglītojamā valstiskuma apziņa, jāveicina pilsoniskā līdzdalība un iniciatīvas, lojalitāte un patriotisms. Papildu jāveicina izglītojamo un pedagogu valsts valodas lietošana un izkopšana.
Pedagogs savukārt vadlīniju izpratnē uzskatāms par neatkarīgu un atbildīgu par izglītības procesā izmantojamās informācijas un mācību līdzekļu atbilstību izglītojamā audzināšanas mērķiem un uzdevumiem.
Pedagogam ir jābūt objektīvam un lojālam Latvijas valstij un tās Satversmei, kā arī pedagogs neveic aģitāciju un ievēro politisko un reliģisko neitralitāti. Papildu pedagogs ar savu rīcību un pausto viedokli nedrīkst diskreditēt izglītības iestādi un valsti.
Attiecībā uz izglītības procesā izmantojamajiem materiāliem noteikumi nosaka, ka tiem ir jāatbilst Satversmei un citos saistošos tiesību aktos paustajām cilvēktiesībām, izglītības standartos noteiktajam, kā arī vispārdidaktiskiem principiem.
Materiāli nedrīkst aicināt uz cietsirdību un vardarbību, saturēt pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības un atkarības izraisošu paradumu propagandu, kā arī tie nedrīkst būt vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu, sociālā vai reliģiskā naida izraisīšanu un radikalizāciju. Tāpat tie nevar būt vērsti uz personas vai to grupas diskrimināciju, kā arī uz PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu. Materiāli tāpat nedrīkst aicināt likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.
Informācijas resursu atbilstības izvērtēšanu veic pedagogs patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem pedagogiem vai iestādes administrāciju. Savukārt izglītojamo vecākiem ir tiesības vērsties pie pedagoga un saņemt pamatojumu par izmantoto resursu atbilstību tikumiskās audzināšanas nodrošināšanai.
Par Tikumību! 
IKVD ir noziedzīgs grupējums, manuprāt, tas ir līdzīgs VDK Latvijas PSR laikos, jo IKVD apdraud Latvijas valsts demokrātiju. Tikai diktatūriski režīmi cenzē izglītību un mēdijus (TVnet 50000 naudas sods!), tas nozīmē, ka Kārlis Šadurķis, būdams ministrs, nostājas pret demokrātiju, tādēļ viņu drīkst atlaist un patriekt no amata… Un vel ir jāatceļ nodevīgais un nežēlīgais lojalitātes likums, kas ierobežo skolēnu un skolotāju brīvības… Skolotājiem maksā vien 600€ brutto, kaut gan policistiem bieži vien maksā nedaudz virs 600€ netto. Šis likums ir nemokrātisks… Nedrīkst uzspiest patriotismu, jo nevisi grib būt patrioti… Piemēram, es, Skolnieciņš, esmu ļori nelojāls un naidīgs pret Latvijas valsti. Kāpēc? Viens no iemesliem ir dziļā nabadzība manā ģimenē un nabadzības sekas manā un manu tuvāko likteņos. Tāpēc es neparko necienīšu šo un iepriekšejās valdības! Šī ir mana nostāja! Patiesā cieņā, Jūsu Skolnieciņš © Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{
PatīkPatīk
Skolnieciņ,
paldies par viedokli, diemžēl šis viedoklis ir samērā plaši izplatīts šodienas Latvijā. Diemžēl tāpēc, ka cilvēki neredz vai negrib saredzēt sakarību starp pašu iekšējo pasauli, vēlmi un centieniem attīstīties ne tikai ārēji, bet arī iekšēji, garīgi un to, kas notiek valdībā. Bet saikne ir visciešākā, valdība ir tikai spogulis, kurā atspuguļojas mūsu pašu kā tautas tikumiski morālais līmenis.
Padomāsim gaužām praktiski – cik no mūsu draugiem/paziņām, nokļuvuši Saeimā, rīkotos tikai pēc savas sirdsapziņas, tikai tautas labā, nedomājot ne par sevi, ne saviem partijas finansētājiem, ne biznesa partneriem, ne ES vai citu savienību/organizāciju spiedienu? Cik daudzi noturētos pretī kārdinājumam paņemt kukuli naudā vai kā citādi apmaiņā pret tikai vienu lēmumu nobalsot “tā, kā vajag”?
Tiklīdz mēs sākam audzēt sevī naidu, dusmas, agresiju, nicinājumu pret valdību un beigās pat pret visu valsti kā tādu, situācija paliek vēl ļaunāka, jo tagad jau kā vienā pusē, tā otrā ir tikai negācijas, savu personīgo interešu aizstāvība. Bet paradokss – šāda situācija savā ziņā ir pat izdevīga, jo ļauj tautai ieņemt pasīvu pozīciju un novelt visas savas dzīves neveiksmes, neizdošanās un neizdarīšanas valdībai. Vainīgais ir atrasts!
Patiesa demokrātija nenozīmē visatļautību, kā to redzam kaut vai mediju telpā zem komentāriem – katrs uzskata par vajadzīgu izteikt savu viedokli pēc iespējas skaļāk, rupjāk, agresīvāk, iznīcinošāk. Burtiski – vārdu karš! Tā ir demokrātija viszemākajā, primitīvākajā tās izpausmē. Un šie komentāri pieder tieši tautai, nevis valdībai. Demokrātijai kā cilvēka augstākās brīvības izpausmei vajadzētu vairot cilvēku tieksmi uz visu Gaišo, Labo, kopējo izaugsmi, attīstību, savstarpēju palīdzību, savstarpēju mīlestību..
Lai Jums radošs un darbīgs Jaunais gads! Viss ir mūsu pašu rokās un viss ir mūsu sirdīs!
PatīkPatīk