Bērnu psihes veselību mūsdienās psihiatri un zinātnieki apzīmē kā “bumbu ar laika degli”.
Medicīnas zinātņu doktors, profesors V. Bazarnijs (Krievija) ilgstošu novērojumu un pētījumu rezultātā nonāca pie secinājuma, ka pēdējo gadu desmitu laikā dramatiski strauji krītas bērnu un jauniešu vispārējais kultūras līmenis, jaunā paaudze aug masu kultūras uzspiesto vērtību pasaulē un kļūst arvien nervozāki, agresīvāki, ciniskāki. Tādi jēdzieni kā garīgā attīstība un cilvēciskās būtnes dvēseles vajadzības tiek pilnībā aizmirsti un aizstāti ar ātru fizisko baudu un vajadzību apmierināšanu.
Lai noskaidrotu, kāds ir vēl pavisam mazu bērnu psih – emocionālais stāvoklis pie mūsdienu apstākļiem, kad bērnus apņem visdažādākā informācija no “pieaugušo pasaules”, profesors V.Bazarnijs veica eksperimentu vienlaicīgi vairākos bērnudārzos. Mērķis bija novērot, vai un kā bērnu psihi spēj ietekmēt periodiska kora dziesmas klausīšanās un dziedāšana. Tika izvēlēta patriotiska un melodiska G. Strūves dziesma “Mana Krievija” ar N.Solovjovas vārdiem (kā pretstats mūsdienu visurskanošajai rok un pop mūzikai).
Eksperimentā piedalījās psihologi, audzinātāji un bērnudārzu muzikālie darbinieki. Bērni tika novēroti 2 nedēļu dziesmas apguves laikā un turpmāko vēl 1 mēnesi. Tika pētītas zīmējumu struktūras (tests “Mana dzimtene”, “Mana ģimene”, sapņi, uzvedības īpatnības).
Rezultāti.
(Foto no izrādes “Pinokio” Latvijas Leļļu teātrī)
- Uzmanību piesaistīja fakts, ka 70-80% “mūsdienu bērnu” novērojamas tās vai citas vientulības, nemiera, baiļu un agresijas pazīmes. Šādi bērni testa laikā zīmēja skeletus un stāstīja par “šausmenēm”, par vecāku “šaujošajām acīm” (dažkārt to attiecināja arī uz audzinātājām), par milzīgām kaulainām rokām u.tml. Atstāstot sapņus, vairākkārt tika atzīmēts, ka sapņos bērni redz sevi bēgam no vajājošām briesmām, taču viņu kājas atsakās kausīt. Tā vietā, lai sapnī brīvi lidotu, bērni redzēja sevi krītam kaut kur bezdibenī.
Jau šie fakti ir gana satraucoši, jo skaidri norāda uz “pieaugušo pasaules” nomācošo un agresīvo ietekmi uz bērnu psihi. Kā atzīmē profesors V. Bazarnijs, faktiski var runāt par veselu paaudzi, kas kopš agras bērnības ir garīgi slima.
2. Visi eksperimentā iesaistītie speciālisti atzina pārsteidzošo efektu, ko sniedza bērnu muzikālās nodarbības, atskaņojot un mācoties vārdos un melodijā harmonisko kora dziesmu. Sistemātiska dziedāšana korī jau no pirmajām dienām uzlaboja ne tikai bērnu psihemocionālo stāvokli, bet arī paātrināja vispārējo attīstību un mazināja slimošanu.
Viens no eksperimenta piemēriem
Komi republika, Siktivkares pilsēta. Eksperimentu apraksta muzikālā audzinātāja V. Streļņikova no bērnudārza “Draudzīgie bērni”.
Eksperimentu sākām ar sarunu par to, kas ir dzimtene. Kā atbildi bērni zīmēja darbiņu un vārdiski to aprakstīja. Daži piemēri:
Stasis: “Dzimtene – tā ir vieta, kur mēs dzīvojam. Man patīk mana dzimtene. Tur ir mašīna – “musorka ” (domāts – atkritumus izvedošā mašīna). Man ir interesanti. Man ir interesanti, kā iztīra un piepilda atkritumu tvertni. Vasarās esmu vasarnīcā, tur es eju uz avotiņu un ņemu ūdeni tējai. Gribu aizlidot uz Mēnesi, paskatīties, kā lido citplanētieši.” (Zīmējuma krāsas: melns, zaļš, zils).
Žeņa: “Dzimtene – tā ir pilsēta, kur brauc vilcieni, ir mājas. Mājās cilvēki dzīvo ar suņiem un kaķiem. Pa ceļiem brauc mašīnas, un luksofori ir. Veikalos pārdod magnetafonus.” (Zīmējuma krāsas: melns, zils).
Ksjuša: “Dzimtene – tās ir daudzas, dažādas pilsētas ar augstiem namiem un daudz – daudz cilvēku. Bet vasarās, kad ir karsts, es braucu uz vasarnīcu un braukāju ar riteni. Ziemā mēs arī braucam uz vasarnīcu, lai tīrītu sniegu un paņemtu kartupeļus. Visvairāk es mīlu rudeni, kad ir skaisti koki un daudz – daudz ogu un sēņu.” (Zīmējuma krāsas: zaļš, brūns, sarkans, dzeltens, oranžs).
Nākamajā etapā mēs sākām mācīties dziesmu. Dziedāšana divās balsīs pārsteidza bērnus. Viņus izbrīnīja, ka viņi paši spēj dziedāt. Bērni raudāja. Vaicāju Žeņai: “Kas noticis?” Sejās mulsums, paskaidrot nevar, jūtu, ka iemesls ir dzirdētajā dziesmā “Mana Krievija”, G. Strūves mūzikā, N. Solovjovas vārdos.
Dziesma aizskāra bērnu dvēseles. Viņiem sagribējās uzzināt, kas ir autors. Parādīju portretu. Bērni skatās uz autoru ar pateicību un cieņu par skaisto melodiju. Bet vārdi? Cik tie skaisti! Tādu dzeju var uzrakstīt tikai ļoti skaists cilvēks ar skaistu dvēseli un lielu sirdi. Bērni piekrīt. Diemžēl man nav portreta, ko parādīt, bet bērni saka, ka autore ir sieviete ar labsirdīgām acīm un gaišiem matiem.
Sākumā mācības notika vienu reizi nedēļā, bet tad bērni izteica vēlmi mācīties biežāk. Sākām dziedāt dziesmu uz fonogrammas turpat grupiņā. Bija grūti, bet interesanti. Jāpiezīmē, ka korī dziedāja ne tikai talantīgie bērni, bet visi, kas gribēja…
Mācību process ritēja apmēram mēnesi. Pienāca uzstāšanās diena. Šķita, ka bērni, skaisti saposti, kļuvuši pat augumā garāki, skaisti, pārliecināti par savām spējām, viņi priecājās par pilno zāli.
Tagad atkal piedāvājām uzzīmēt dzimteni. Krāsas košas, gaišas. Zīmējumos vairāk gaismas, siltuma un prieka. Lūk, daži apraksti:
Ksjuša: “Dzimtene – tā ir zeme, kur daudz lauku, puķu, pilsētu, upju, ezeru un mežu. Pats skaistākais koks Krievijā ir bērzs: tas dod cilvēkiem siltumu un skaistumu, putniņiem ēdienu: visādus tārpiņus un vaboles. Laukos aug labība, bet virs laukiem lido tauriņi un skanīgi dzied putni. Tur strādā cilvēki. Viņi vāc labību un dažādus dārzeņus ziemai. Mežā aug ogas un sēnes. Mūsu dzimtene – bagāta zeme. Tā ir ļoti liela un laba.”
Stasis: “Es mīlu, kad spīd saule un līst sēņu lietutiņš, lido un dzied dažādi putni. Mīlu tos vērot un barot ar maizi. Es sapņoju kļūt par galveno kapteini uz liela krievu kuģa un meklēt dažādas mantas nogrimušajos kuģos. Gribu, lai Krievija kļūtu skaistāka un bagātāka, lai mammai būtu skaistas kleitas un dārgumu lādīte.”
Vitja: “Krievija ir stalta kā bērzs, viņai ir garas, gaišas bizes un zilas acis. Tie ir zilie ezeri. Zilā jaciņa – tās ir debesis, un svārki – zeme ar zāli un ziediem. Tā staigā pa celiņu un dāvā ļaudīm prieku, labo, laimi un skaistu dabu.”
Tā mūzika, māksla, literatūra formē bērnu pasaules uztveri!
Pianists, komponists Danils Kramers: “Vienīgais, kas cilvēku dara par cilvēku – viņa dvēsele. Mēs nevaram runāt par patriotismu, mīlestību, ja cilvēkā nav dvēseles. Pēc būtbības, fiziskā nācijas izdzīvošana ir saistīta ar kultūru.”
Pedagoģe E. Lučina: “Pareiza un harmoniska muzikālā audzināšana vairo bērnos vērtīgas sociālās īpašības, dara tos smalkjūtīgākus, emocionālākus, tīrākus, tikumīgākus, attīsta dvēseles.”
Materiāls sagatavots pēc profesora, medic. zin. doktora, Audzēkņu harmoniskas attīstības centra zinātniskā vadītāja V. Bazarnija lekcijas konferencē “Skaņa un mūzika mūsu dzīvē” (Maskava, 2010).
***
G. Strūves kora dziesma “Mana Krievija”, kas tika izmantota eksperimentā.
Par Tikumību! 