Tā kā mēs dzīvojam duālā pasaulē, tad tajā notiek divu spēku – labā un ļaunā – pretstāve, cīņa starp šiem spēkiem. Kaut kā pretējie spēki ir pacentušies, lai Karmas likums tiktu aizmirsts daudzās reliģijās. Kāpēc tas bija vajadzīgs?
Ja mūsu apziņā nav sapratnes par to, ka katra mūsu darbība šajā pasaulē izraisa to, ka ar šīs darbības sekām mēs sastapsimies vai nu šajā vai nākamajās dzīvēs, ja mums šīs izpratnes nav, tad viss ir atļauts. Tad var nogalināt, zagt, melot, un nekāda atmaksa par to nesekos.
Bet kāpēc bija vajadzīgs izņemt Reinkarnācijas likumu? Ja mums nav sapratnes par to, ka mēs dzīvojam ne jau vienu vienīgo mūžu, ka mūsu priekšā būs arī citas dzīves, tad kāda jēga mums saudzīgi izturēties pret dabu, kāda jēga mums darīt labu? Vajag gluži vienkārši ņemt no dzīves visu, lai gūtu baudu no tās.
Mūsu sabiedrībā visas galvenās problēmas ir saistītas tieši ar to, ka mēs gluži vienkārši vairs pienācīgi nepievēršam uzmanību Dievam. Tikai no tā ir radušās visas mūsu problēmas.
(..)
Patiesībā morālei un ētikai nav nekādas jēgas, ja ar tiem nesaprot saistību ar Dievu.
/T. Mikušina, no uzrunas SSK “Par Tikumību!” II kongresā/