“(..) Brīvības jēga nav šķirama no kalpošanas. Brīvībai ir tāda jēga, kāda jēga ir tam, kam tā kalpo, bet brīvībai, kas kalpo pati sev, nav nekādas jēgas.
Neba velti Kārlis Zāle “brīvības” vārdu Brīvības piemineklī ir iekalis pēcāk un zemāk par “Tēvzemes” vārdu. Jo mūsu brīvība – tā ir mūsu atbildība Tēvzemes priekšā. Apmainiet Brīvības piemineklī iekaltos jēdzienus vietām – un tie zaudēs jēgu. Abi.
Izcilais, dziļi ticīgais apgaismotāju laikmeta dabas zinātnieks un teologs Emanuēls Svēdenborgs saka: “Brīvība darīt labo un brīvība darīt ļauno savā starpā tā atšķiras un stāv tik tālu viena no otras kā debess no elles, lai gan no ārpuses tās abas izliekas līdzīgas. Brīvi darīt ļaunu arī izliekas kā brīvība, taču tā ir verdzība; bet brīvi darīt labu – tā ir brīvība pati.”
Tu vari brīvi izvēlēties darīt ļaunu. Bet šis lēmums ir tavas brīvības gals – tava pirmā narkotiku deva, tavs pirmais noziegums, tava pirmā nodevība, tavs līgums ar čeku, tava pirmā Lemberga vai Sorosa stipendija…
Arī brīvība darīt labu ir tavs lēmums. Šis lēmums ir tavas brīvības sākums. Ar to sākas brīvības process tava mūža garumā – tava mīlestība, uzticība, pārliecība un neuzpērkamība. (..)
Jā, tāda, izrādās, ir tā brīvība: it kā jau rotaļa, bet patiesībā – visaugstākā atbildības forma.”
I.Rībena,
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/inguna-ribena-par-brivibu.d?id=49685805
Par Tikumību! 