Mūzika, kas diriģē pasauli

“Tauta, kurai trūkst tīras un gaišas mūzikas, ir lemta deģenerācijai.”

/Konfūcijs/

mlarge_fbef2f0d

Muzikālās skaņas, kas veido mūzikas skaņdarbu, kārtojas noteiktā ritmā. Zināmākie ritmi 4/4, 2/4, 3/4, 6/8… tieši atbilst cilvāka dzīvības procesu ritmiem, savukārt cilvēka audu un orgānu strukturālā uzbūve atbilst dažādām muzikālo skaņu frekvencēm. Tādā veidā pēc akustiskās rezonanses principa mūzika ietekmē praktiski visas ķermeņa funkcijas, arī emocijas, vēlmes un jūtas.

Piemēram, valša ritms 3/4 atstāj dziļi harmonisku iespaidu uz dzīvības procesiem, īpaši sirds ritmu, taču vēlāk no šī ritma atdarinātie tango, fokstrota un citu deju ritmi jau ir sākotnējā ritma izkropļojumi. Tik populārais džezs ir attīstījies no seno vudu rituāliem, kuru mērķis bija nonākt transā. Vudu ritmus izmantoja arī nāvessodu izpildei. Džeza pamatā ir sarežģīts, raustīts ritms, kāds nepastāv nekur dabā. Ja paseko līdzi slavenu džezmūziķu darbībai, tad daudzi no viņiem ir beiguši dzīves psihiatriskajās slimnīcās…

Šo sakarību lieliski zināja un izmantoja visas senās tautas un civilizācijas, to apzinājās visi ievērojamākie pagātnes komponisti. Piem., Hendelis vairākkārt ir teicis, ka viņš ar savu mūziku negrib izklaidēt klausītājus, viņš grib viņus “padarīt labākus”. Vai mūsdienu mūziķi zina, kādu ietekmi atstāj viņu spēlētā mūzika?

Izrādās, vismaz daļa rokmūziķu patiešām zina, ko dara, un dara to apzināti. Tā, piem., Deivids Krossbi atzinās, ka viņš pārveido viņa auditorijas pasaules redzējumu un pat apzog to viņu vecākiem. Miks Džegers: “Mūsu pūles vienmēr ir veltītas tam, lai valdītu pār cilvēku domām un gribu, lielākā daļa citu grupu dara to pašu.” Greiems Nešs: “Popmūzika ir tāds saziņas līdzeklis, kas sasaista tās klausītāja personīgo domu. Mēs varam diriģēt pasauli. Mūsu rīcībā ir nepieciešamais spēks.” Džimmijs Hendriks 1969.g. žurnālam “Life” paziņoja: “Ar mūzikas palīdzību man labāk izdodas pārliecināt cilvēkus. Caur cilvēkus hipnotizējošu mūziku, novedot tos primitīvā līmenī un tur, atrodot to visvārgāko vietu, tu vari iegalvot visu, ko vēlies.”

Jūs gribat, lai kāds jūs diriģē?

 rs-8016-121110-rollingstones-8-rect-1352578067Ko publikai iegalvo lielāku un mazāku rok-grandu hīti, to paši varam uzzināt, ieklausoties dziesmu vārdos, kas dažkārt ir tiešs elles, agresijas un visa tumšā slavinājums. Savukārt “vieglās rokmūzikas” tēmu loks ir maksimāli notrulināts līdz “rozā kurpēm”, “dzelteniem cāļiem” un “bon-vojage” līmenim. Šādu mūziku klausoties, cilvēkam ir liegta iespēja augt garā, attīstīties, tiekties pēc arvien augstākiem mērķiem un ideāliem. Viņš kļūst “kā visi”, viens no masas, jo šīs mūzikas frekvences diapazons ir gaužām ierobežots.

Latviešu operdziedātājs Jānis Sproģis ir teicis: “Garīgā mūzika netiek popularizēta  (..). Redzu, kā cilvēka dvēseli ietekmē smalkās vibrācijas un cik ļoti garīgo matēriju noārda, piemēram, rokmūzika. Bērniem garīgā mūzika ir pretpols tai aurai, kas mājās, pilsētā.”

Mūsdienās par mūzikas ietekmi ir veikti neskaitāmi pētījumi, kas visi atklāj vienu patiesību – harmoniska mūzika dziedē, “paceļ”, savukārt neharmoniska – grauj. Harmonijas un disharmonijas likumi ir zināmi, izpētīti un pierādīti. Jautājums paliek atklāts – kāpēc par to klusē masu mēdijos, kāpēc jauniešus neapmāca skolās un augstskolās, kāpēc atļauj publiskās vietās atskaņot visu pēc kārtas? Kāpēc pie katras koncerta biļetes un afišas uz kārtējo roka, repa, soul utt. pasākumu nav tāds pats uzraksts, kā uz cigarešu paciņas – disharmoniska mūzika grauj jūsu fizisko, garīgo un emocionālo veselību!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s