Amazones upe – saukta arī par visu upju karalieni. Amazones upes baseins aizņem milzīgu teritoriju un tā ir īsta neskartas dabas paradīze. Tomēr arī šeit pēdējos gados notikušas lielas izmaiņas cilveka darbības ietekmē un nu dabas trauslā harmonija ir nopietni apdraudēta.
Latvijā ir “dzimusi” pirmā pašvaldības izglītības iestāde, kura šogad noslēdza pirmo mācību gadu kā skola, kura pāriet uz Montesori mācību metodēm – Striķu pamatskola. Skola, kurā skolotāji ir gatavi mācīties kopā ar saviem audzēkņiem. Skola, kurā bērnus mīl, un viņi ir šīs skolas vērtība un kodols. Un tieši ap šiem bērniem pedagogi drosmīgi “auž” savu jauno pieredzi.
Stāsta Striķu skolas direktore Daina Zandberga:
Viss sākās pirms 15 gadiem, kad saviem bērniem gribējām izveidot izglītības iestādi, kur mācību process būtu balstīts ne tikai uz katra bērna individuālo attīstības tempu, bet ļoti vēlējāmies, lai mācību priekšmeti būtu integrēti un mācības nenoritētu vienmuļi, sēžot klasē. No sirds vēlējāmies, lai mūsu bērniem ir iespēja ar pilnu krūti izbaudīt patieso skolas garšu. Vēlējāmies bērniem parādīt, ka mācību process var būt patiesi aizraujošs.
Skola ar siltumnīcu, sakņu dobēm un trušu pāri
Piedaloties projektos, kopā ar bērniem organizējam daudz un dažādus pasākumus. Ja jūs redzētu, cik bērni ir laimīgi un pilni entuziasma, kad viņi tādā neformālā gaisotnē, kopā ar skolotājiem var vārīt zupu, kraut malku, pat nakšņot skolā vai iet uz dārzu, lai kopā iesētu redīsus un iestādītu tomātus. Mūsu bērni ļoti novērtē šīs personīgās attiecības. Tieši tas mūs arī saista ar Montesori mācību metodēm, jo Montesori pamatprincips ir parādīt “mazo dzīves modelīti” – viss, ko tu dari tagad, tev lielajā dzīvē būs noderīgs!
Mums ir ļoti maz tādu stundu kā klasiskajā skolā. Bērniem lielākā daļa priekšmetu tiek integrēti. Bērni ļoti labprāt iesaistās dažādu pasākumu organizēšanā. Paši izstrādā pasākuma sižetu, izdomā, kā un ko mums rādīs. Viņiem ļoti patīk būt pašiem kā radītājiem.
Šogad pēc Montesori mums ir tikai pirmā klase. Kad nākamgad viņi būs otrie, mēs liksim klāt pirmo klasi. Pārējie bērni, kas ir lielāki, šobrīd turpina mācīties pēc parastās sistēmas, bet mēs, cik vien varam, mācību procesā integrējam Montesori principus. Savukārt pilnībā uz Montesori sistēmu mēs pāriesim kopā ar šo pirmo klasīti – bērni augs, un mūsu skola izaugs, mainīsies kopā ar šiem bērniem. Visa skola uzreiz nevar pāriet uz Montesori sistēmu, jo Montesori bērns ir jāizaudzina no pirmās klases. Mēs ļoti ceram, ka nākotnē arī no valsts puses būs izmaiņas, piemēram, bērnu vērtēšanas sistēmā.
Sētā ir mūsu siltumnīca, kuru uzcēla 9. klases zēni. Un tur – sakņu dobītes. Katrai klasei ir sava dobīte. Tas ir mūsu lielais sakņu dārzs. Man tagad jāizdomā, kur dabūt mazu, smuku dārza traktoriņu, lai varam efektīvi saimniekot.
Patiesā vērtību sistēma
Ir tā, ka mēs bērniem mācām pieņemt vienam otru tieši tādu, kāds viņš ir. Mēs no sirds strādājam, lai bērni ātri izprastu patieso vērtību sistēmu – tas, kas tev ir mugurā, ne tuvu dzīvē nav pats galvenais. Galvenais ir dvēsele! Dievs redz tikai tavu dvēseli. Kristīgā mācība ir tas, kas mūsu darbā ļoti palīdz. Savukārt tie skolotāji, kuri nevadās pēc kristīgās mācības, vadās savā darbā pēc latviskās dzīvesziņas principiem. Šīs ir tās vērtības, kas mācību procesā ļoti tiek uzsvērtas.
Pēc IZM datiem šobrīd M.Montesori izglītības metodes Latvijā izmanto:
Integratīvs bērnu izglītības un attīstības centrs “Montesori bērnu māja”, pirmskolas izglītības iestāde Montesori izglītības un attīstības centrs “Kates skola”, privātā Montesori sākumskola, privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Montesori bērnu attīstības centrs “Nākotnes māja””, privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Montesori māja”, Rīgas Montesori sākumskola.
Pēc http://www.calis.lv materiāliem
Atbildīgākajos planētas iedzīvotājos arvien lielākas raizes izraisa tas ceļš, pa kuru tagad iet civilizācija: nesaudzīga dabas resursu ekspluatācija, apkārtējās vides piesārņošana, nekvalitatīvi pārtikas produkti, ĢMO, iedzīvotāju apmuļķošana caur plašsaziņas līdzekļiem. Tas viss ir sekas tai izvēlei, ko apzināti vai neapzināti izdara cilvēce: vēlmju un tieksmju uzkurināšanas, pārmērīga patēriņa, savu vēlmju apmierināšanas ceļš par katru cenu. Pirmajā vietā ir nauda, peļņa. Tās dēļ tiek izraisīti kari, arī hibrīdie un informācijas kari.
Arvien vairāk cilvēku saprot, ka tas ir strupceļš. Un nepieciešams atrast tam alternatīvu.
Alternatīvais ceļš paredz pirmajā vietā likt garīgās vērtības, vajadzību saprātīgu ierobežošanu, saudzīgu attieksmi pret dabu, akcenta pārbīdi tikumības jomā. Tādu īpašību attīstību kā žēlsirdība, līdzcietība, mīlestība pret tuvāko, dabu, Dzimteni, Zemi.
Mūsu pasaule ir duāla, tajā notiek pastāvīga cīņa starp Labā un ļaunā spēkiem.
Robeža iet ne starp valstīm un kontinentiem, ne starp baznīcām un politiskajām partijām.
Robeža iet caur cilvēku sirdīm. Katrs cilvēks katru minūti un katru sekundi izdara izvēli savā sirdī: Labuma, Dieva labā vai ļaunuma, sātana labā.
Nav ideālas valsts vai ideālas baznīcas, vai ideāla politiska spēka. Visur ir Labā un ļaunā sajaukums.
Tikai katrs cilvēks pats ar savām pūlēm ir spējīgs atšķirt Labo no ļaunā, ilūziju no realitātes un darboties saskaņā ar saviem iekšējiem centieniem.
Mūsu apkārtējā pasaule ir mūsu apziņas atspoguļojums. Tātad, mainot savu apziņu, mēs varam mainīt mūsu apkārtējo pasauli.
Protams, lai notiktu ātra apziņas pārmainīšanās, ir nepieciešama gan politiskā griba, gan politiskie līderi, kas ieviestu dzīvē jauno Labā ideoloģiju.
Taču tie cilvēki, kas ir valsts priekšgalā, politiskie līderi atbilst valsts iedzīvotāju vidējam apziņas līmenim. Ja iedzīvotāji degradējas, tiek apmuļķoti caur plašsaziņas līdzekļiem, izglītības līmenis pazeminās, tad reizē ar valsts iedzīvotāju degradāciju degradējas arī vara.
Tālab nepieciešams pēc iespējas ātrāk aizvākt no ekrāniem visu banalitāti, visu vardarbību – uz to laiku, kamēr ar pilnu jaudu sāks darboties jaunā izglītības sistēma, kas pirmajā vietā liks tikumiskā likuma, taisnīguma un Labā likuma ievērošanu.
Izvilkums no intervijas ar sabiedrisko darbinieci, filosofi Tatjanu Mikušinu
http://sirius-ru.net/books/interviu-o-rossii.htm
Ministru kabinets š. g. 15.jūlijā apstiprināja izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību jeb tā dēvētās “tikumiskās audzināšanas” vadlīnijas.
Šie noteikumi nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, tostarp reglamentē Latvijas valsts simbolu lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos. Tāpat tie nosaka pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku svinēšanai izglītības iestādēs. Minētie regulējumi neattiecas uz augstskolām. Papildus tie nosaka arī kārtību, kādā izvērtējama informācijas, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus.
Par šo noteikumu ievērošanu izglītības iestādē ir atbildīgs tās vadītājs.
Noteikumu izpratnē audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tostarp tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā.
Izglītības procesā ir jāveicina izglītojamā izpratne par atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina tādas vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts.
Audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamajam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā. Tāpat mērķis ir veicināt izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to praktizēšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un tās Satversmei.
Noteikumos ietverti 12 būtiskākie izkopjamie un praktizējamie tikumi – atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.
Izglītojamo audzināšanu jāīsteno mācību stundās, klases vai grupas audzinātāja stundā, ārpusstundu aktivitātēs. Tāpat tas darāms, pedagogiem sadarbojoties ar vecākiem.
Vadlīnijas nosaka, ka izglītības iestādē ir jāievēro tiesiskums un vienlīdzība pret visiem izglītojamajiem, jārespektē katra izglītojamā attīstības individuālās īpatnības, reliģiskās, lingvistiskās, kultūras un sociāli emocionālās vides atšķirības, dažādas spējas, atšķirīgās izglītības un speciālās vajadzības.
Izglītības procesā izglītojamajiem jāveicina ne tikai izpratne par vērtībām un tikumiem, bet arī jānodrošina kritiskās domāšanas un morālās spriestspējas attīstība, kā arī jāmotivē tikumiskai rīcībai.
Tāpat ir jāveicina izglītojamā izpratne par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē. Izglītības iestādei ir jāstiprina izglītojamā valstiskuma apziņa, jāveicina pilsoniskā līdzdalība un iniciatīvas, lojalitāte un patriotisms. Papildu jāveicina izglītojamo un pedagogu valsts valodas lietošana un izkopšana.
Pedagogs savukārt vadlīniju izpratnē uzskatāms par neatkarīgu un atbildīgu par izglītības procesā izmantojamās informācijas un mācību līdzekļu atbilstību izglītojamā audzināšanas mērķiem un uzdevumiem.
Pedagogam ir jābūt objektīvam un lojālam Latvijas valstij un tās Satversmei, kā arī pedagogs neveic aģitāciju un ievēro politisko un reliģisko neitralitāti. Papildu pedagogs ar savu rīcību un pausto viedokli nedrīkst diskreditēt izglītības iestādi un valsti.
Attiecībā uz izglītības procesā izmantojamajiem materiāliem noteikumi nosaka, ka tiem ir jāatbilst Satversmei un citos saistošos tiesību aktos paustajām cilvēktiesībām, izglītības standartos noteiktajam, kā arī vispārdidaktiskiem principiem.
Materiāli nedrīkst aicināt uz cietsirdību un vardarbību, saturēt pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības un atkarības izraisošu paradumu propagandu, kā arī tie nedrīkst būt vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu, sociālā vai reliģiskā naida izraisīšanu un radikalizāciju. Tāpat tie nevar būt vērsti uz personas vai to grupas diskrimināciju, kā arī uz PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu. Materiāli tāpat nedrīkst aicināt likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.
Informācijas resursu atbilstības izvērtēšanu veic pedagogs patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem pedagogiem vai iestādes administrāciju. Savukārt izglītojamo vecākiem ir tiesības vērsties pie pedagoga un saņemt pamatojumu par izmantoto resursu atbilstību tikumiskās audzināšanas nodrošināšanai.
Fragments no intervijas ar bērnudārza audzinātāju Ivetu, kas ar mazuļiem ikdienā ir kopā jau 17 gadus. (Publicēts http://www.aprinkis.lv)
“Bērni kopā ar mums pavada vairāk laika nekā ar savu ģimeni. Protams, visiem ir darbi un dzīves ritms ir saspringts, tomēr tas ir ļoti bēdīgi, jo zaudētāji ir bērni. Izpaliek dzīvošanās pa āru, izklaides ģimenes lokā, peldēšanās, dauzīšanās, bērnības izbaudīšana, jo bērnudārzā ir stingrs režīms, arī vasarā. Turklāt siltajā laikā bērnudārza telpās ir tveicīgi, bērni kļūst niķīgi, jo ir pārkarsuši un noguruši. Kā bērns var zināt, kas ir ģimene, ja katru dienu no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā tiek atstāts kopā ar svešiem cilvēkiem?”
Iveta vecākus nenosoda, saprot, ka mūsdienu pasaule uzliek mums standartus, pēc kuriem dzenamies, visiem gribas nopelnīt vairāk. Protams, citiem tas ir vienkārši izdzīvošanas jautājums – ir jāstrādā, lai pabarotu bērnus. Bet šie vecāki parasti izdomājot veidus, kā bērniņu no dārziņa izņemt agrāk, tiekot piesaistītas omes vai kaimiņi. Sirds sāpot par tiem bērniem, kuru vecāki nejūt interesi par savām atvasēm.
“Reizēm mammas sēž mājās ar mazu bērniņu, bet trīsgadnieks katru dienu no agra rīta līdz dārziņa slēgšanai pavada pie mums. Bērns man jautā – Ivetas audzinātāj, kāpēc es nevaru palikt mājās kopā ar mammu un brālīti? Ko man atbildēt šādā situācijā? Turklāt, nedēļas nogalē vecākais bērniņš tiekot sūtīts pie omes,” stāsta audzinātāja. Bērni jūtot vecāku attieksmi, bet vēlāk tieši audzinātājām jāuzklausa pārmetumi, ka bērns ir agresīvs vai kaut ko neprot. “Mīļie vecāki, samīļojiet savus bērnus, tas novērsīs daudzas problēmas!” iesaka Iveta.
Pēc audzinātājas stāstītā, grupiņās esot vērojama atšķirība starp mammas mīlestību saņēmušiem mazuļiem un tādiem, kuru mammas ir bērnudārza audzinātājas: “Bērniem, kuri mājās saņem vecāku uzmanību un rūpes, parasti nav uzvedības problēmu, nav agresijas pret citiem. Viņi negaida uzmanību no citiem, jo saņem to mājās. Šādi mazuļi arī intelektuāli ir attīstītāki, runā labāk, ir redzams, ka vecāki ir ieguldījuši darbu bērna attīstībā. Mēs runājam par bērnu uzvedības problēmām, bet nesaprotam, ka viss nāk no ģimenes!”
Iveta arī vēlas apgāzt mītu, ka nelabvēlīgas ir tās ģimenes, kurās ir mazāk naudas. “Reizēm mammas, kam ar rocību paknapi, sapērk bērnam modernākās drēbes un kancelejas piederumus. Bet tētis, kurš piebrauc pie dārziņa glaunā džipā, pasmejas, kad atgādinu – nopērciet, lūdzu, bērnam aplikācijas papīru un plastilīnu, un atbild – vai tad man neatradīšoties lieka papīra lapa!” Iveta norāda, ka nereti bērnudārza audzinātājas pilda vecāku lomu. “Šādos apstākļos strādājot būtu tikai loģiski, ja arī atalgojums būtu atbilstošs.”
Vaicāta vai strādājot bērnudārzā 17 gadus, audzinātāja ir novērojusi, ka bērni ir mainījušies, Iveta atbild: “Bērni paliek bērni visos laikos, viņi grib spēlēties un tikt mīlēti, mainījušies ir vecāki un viņu attieksme pret ģimeni.”
“Labāk iedegt vienu sveci, nekā lādēt tumsu.
Tik daudz ļaužu saka, ka viss ir zudis, vai arī, ka pārdzīvot ir bezjēdzīgi. Bet, ja tu iededz vienu sveci, tad tevi var ieraudzīt otrs cilvēks ar sveci rokās. Tā arī sākas īstas pārmaiņas.
Sāc ar kaut ko vienu!
Atrodi kaut ko savu!”
Citāts no dokumentālās filmas “RACING EXTINCTION” (“Гонка на вымирание”).
Filma vēsta par cilvēka un dabas mijiedarbību, par pēdējo gadu desmitu satraucošajiem faktiem un par to, kā katrs no mums var ietekmēt Dzīvības attīstību uz Zemes.
Kādu planētu mēs atstāsim saviem bērniem? Tas ir atkarīgs no mums un no tās paaudzes domāšanas veida, kas tagad ir pusaudži. Mūsu rīcībā ir pavisam maz laika. Bet vēl ir. Ja iedegsim katrs savu sveci, tāpat kā to izdarīja filmas galvenie varoņi – uzņēmīgi cilvēki, kas seko savai sirdsbalsij.
Filmu”RACING EXTINCTION” kr. val. var noskatīties te:
http://gidonline.club/2015/12/gonka-na-vymiranie/
Vairāk uzziniet:
Ja kāds Tev nodara pāri, atbildi viņam – ar labu! Tu esi citādāks – daudz labsirdīgāks.
“(..) Rietumu civilizācija ir norieta fāzē. Vietā nāks kas cits.
Lūk, aiz loga skan viegls džezs, cilvēki atpūšas ielas kafejnīcās un izgaršo vasaru. Viņi bauda komfortu, ko radījusi kristīgā Rietumu civilizācija. Arī mēs te sēžam pie atvērta loga, baudām to visu, bet tā dunoņa zem kājām kļūst arvien spēcīgāka… Tur tiek nojaukti mūsu dzīves pamati. Ķieģeli pa ķieģelim no tiem top izvilktas vērtības, kas tos turēja kopā.”
Citāts no E.Veidemanes intervijas ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapu Jāni Vanagu – NRA,2016.g. 3.jūl.
Visam redzamajam ir saknes neredzamajā pasaulē.
Formas mainās, bet Būtība ir nemainīga.
Katrs skaists skats izgaisīs,
Katrs salds vārds izbālēs –
Bet neskumsti.
Avots, no kā viss rodas, ir mūžīgs,
Tas plūst plaši, dāvājot jaunu dzīvību un prieku.
Kādēļ tu raudi?
Avots ir tevī.
Un visa pasaule izriet no tā.
/Rūmī/
Par Tikumību! 