Starptautiskās sabiedriskās kustības „Par Tikumību!” Lietuvas grupas aktīvisti 1.jūnijā piedalījās Nacionālajā forumā „Ģimenes un partnerības politika Lietuvā”. Notika diskusija par jauno likumprojektu, kurā tiek piedāvātas izmaiņas Civilkodeksā ar mērķi apstiprināt tajā reģistrētas partnerattiecības, tai skaitā starp viena dzimuma pārstāvjiem.
Lūk, ko stāsta Lietuvas aktīvisti.
„(..) Reģistrētās partnerattiecības pagaidām jaunajā likumprojektā neparedz iespēju adoptēt bērnus, bet visādi citādi partneru tiesības būtu vienlīdzīgas ar laulībā esošu cilvēku tiesībām. Iniciatori skaidro, ka šis likums nepieciešams tiem pāriem, kas nevēlas slēgt tradicionālo laulību un dzīvo kopā kā vīrs un sieva, arī bērni viņiem ir, taču pagaidām viņiem nav tādu tiesību, kādas ir laulības noslēgušajiem pāriem. Šādi pāri Lietuvā, kā runā, esot 26 %.
Zem šī „partnerattiecību” apzīmējuma tiek ietvertas, protams, arī visas viendzimuma „ģimenes”. ”
Konferencē uzstājās Parlamenta pārstāvji, profesori, filosofi, rakstnieki, pazīstami sabiedriskie darbinieki. Visi pārstāvji bija pret šādu “partnerību”.
Nebija tā, ka neaicinātu cita viedokļa paudējus. Aicināja, bet viņi neieradās. Precīzāk, sākumā sarunās piedalījās pati likumprojekta iniciatore – fanātiska likuma aizstāve, bet kad jau tuvojās uzstāšanās laiks, viņa izgāja un vairs neatgriezās.
Konferencē pieņēma rezolūciju–petīciju, vēršoties pie visām Lietuvas partijām, Parlamenta pārstāvjiem un citu valsts institūciju parstāvjiem, kā arī visiem Lietuvas pilsoņiem – sargāt un stiprināt ģimenes laulību saites starp vīrieti un sievieti.”
Ar pilnu rakstu un SSK „Par Tikumību!” Lietuvas grupas sagatavoto ziņojumu „Nejaušs vai mērķtiecīgs solis attīstības ceļā?” var iepazīties šeit (kr.val.):
“Nožēlojama ir tāda izglītība, kas nepāriet tikumībā un dievbijībā. Jo kas gan ir izglītība bez tikumības. Kurš gūst panākumus zinātnēs, bet atpaliek labos tikumos, tas vairāk atpaliek nekā iegūst. Līdzīgi kā dārgakmeņus iestiprina nevis svina, bet zelta ietvarā, kas tiem piešķir īpašu mirdzumu, tāpat arī zināšanām jāsavienojas nevis ar izlaidību, bet ar tikumību, un tad palielinās gan zināšanu pašu, gan tikumības skaistums. Ja tām vēl pievienojas patiesa dievbijība, tad rodas pilnība.”
Par Tikumību! 