Dārgie draugi, domubiedri!
Mūsu mīļajai Kustībai ir jau 8 mēneši. Ja to salīdzina ar bērnu, tad šo 8 mēnešu laikā bērni ir iemācījušies turēt galviņu, izrunāt pirmos vārdus un aktīvi rāpot, apgūstot telpu ap sevi. Savukārt daži bērni jau pārliecinoši stāv kājās un sper pirmos soļus.
Kopā ar jums mēs esam izgājuši cauri pirmajam aktīvas attīstības un veidošanās posmam. Tagad sākas jauns posms, kura laikā bērns mācās patstāvīgi staigāt un runāt. Visveiksmīgāk šis process notiek vecāku mīlestības atmosfērā. Vecāku gādīgais atbalsts dāvā bērnam pārliecību, prieku un mērķtiecību viņa ceļā.
Pirms mēs runāsim par to, kā mums iemācīties „patstāvīgi staigāt un runāt” nākamajā Kustības attīstības posmā, īsi apkoposim iepriekšējā posma rezultātus un iezīmēsim nākamā uzdevumus.
Mūsu rindās ir vairāk kā 4 tūkstoši dalībnieku no 50 pasaules valstīm!
Tas ir daudz! Un tai pašā laikā ar to ir par maz.
Kā tikko notikušajā Kustības aktīvistu tikšanās reizē izteicās tās garīgā līdere T. Mikušina, ja mūsu būtu 400 tūkstoši vai 4 miljoni, tad tikumiskā situācija uz Zemes sāktu uzlaboties automātiski, jo tāda daudzuma tikumisku cilvēku lēmumi nenovēršami sāktu mainīt sabiedrības uzskatus visās dzīves jomās.
Ir laiks izmētāt akmeņus, un ir laiks salasīt akmeņus. Tā kā kvantitātes posmu mēs nerealizējām tā, kā bija iecerēts, tad tagad mums ir svarīgi akcentēt kvalitāti un nostiprināt savas pozīcijas tā, lai šie 4 tūkstoši cilvēku spētu strādāt par 4 miljoniem. Kā to izdarīt?
Citēšu Tatjanas Mikušinas vārdus. Nostiprināt pozīcijas „mēs varam vispirms sevī. Lai enerģētiski uzturētu apkārtni, iekšēji ir jābūt milzīgam dievišķajam potenciālam… Kad jūsos ir Dievs, tad jūs spējat nest šo liesmu visai apkārtnei. Tas ir galvenais uzdevums, uz ko mums šobrīd ir jātiecas: ar garīgo prakšu palīdzību iegūt ļoti lielu garīgo potenciālu”.
Mēs varam to iemācīties – tam arī tika radīta Dzīves Ētikas universitāte. Universitāte dod iespēju katram no mums attīstīties divos virzienos:
- Iegūt dievišķas zināšanas, kas mums tiek dotas kā Gudrības Valdoņu Mācība, piesātināt sevi ar tām un tādējādi paaugstināt savu apziņu.
- Iemācīties sadarboties, mijiedarboties, apgūt prasmi klausīties un saprast citam citu.
Tas ir pats galvenais. Bez tā 4 tūkstoši nespēs izdarīt darbu 4 miljonu vietā.
Tikumības un morāles jēdziena izpratnei ir dažādas nozīmes un nokrāsas atkarībā no sabiedrības, kurā tas tiek sludināts. Tā, piemēram, kapitālistiskajā sabiedrībā, kur pirmajā vietā ir „zelta teļa” pielūgsme, būs viena morāle, bet sociālistiskajā, kur pirmajā vietā ir cilvēka intereses, – cita; tomēr tajās trūkst paša galvenā – Dieva. Augsti tikumīgā sabiedrībā, kā apgalvo mūsu Augstas Tikumības Doktrīna, pirmajā vietā vērtību sistēmā būs Dievs un Viņa Likuma ievērošana. No šejienes izriet arī viss pārējais: gan stipra ģimene, gan cilvēku veselība, gan pasaule bez kariem un konfliktiem.
Mums priekšā stāv uzdevums pacelt tikumības izpratni jaunā līmenī un panākt, lai Dievs atgriežas mūsu dzīvē. Tas ir mūsu Kustības pamatuzdevums! Tāpēc no mums visiem ir atkarīga jaunu tikumības ideālu iedzīvināšana.
Jauns tikumības līmenis atbilst arī jaunai iekārtai – kopienai, kurā šīs sabiedrības locekļi izturas cits pret citu kā brāļi un māsas. Kopienas dzīves principus gadu tūkstošu laikā veiksmīgi ir realizējuši labākie cilvēces pārstāvji.
Mēs zinām par sengrieķu gudrā Pitagora radīto Pitagoriešu savienību. Šajā kopienā galvenais mērķis bija cilvēka tikumiskā attīrīšanās, un pitagoriešu draudzība, savstarpējais atbalsts un palīdzība kļuva leģendāra. Seno irāņu zoroastrisma pamatlicējs Zaratustra, pamatojoties uz saņemto Mācību, radīja kopienu un deva saviem sekotājiem īpašu morāles likumu – dzīvot atbilstoši labām domām, labiem vārdiem un labiem darbiem, kas veda uz vispārēju tikumību un atbildību par apkārtējo pasauli. Dižākais Krievzemes kopienu radītājs Radoņežas Sergijs vēl savas dzīves laikā organizēja apmēram 40 klosterus, kas bija pašaizliedzības un nesavtīgas kalpošanas tuvākajam augstākā skola. Tieši paaugstinot tikumības līmeni, Krievijas valsts spēja pacelties garā, apvienot spēkus un uzvarēt iebrucējus.
Tagad ir pienācis mūsu laiks! „Tik, cik mēs spēsim šo kopienu izveidot paši sevī, tik tā arī izplatīsies ārējā pasaulē, – teic T.N. Mikušina. – Kopiena netiek ne celta, ne radīta, ne organizēta. Kopiena dzimst. Tā dzimst no mūsu sirdīm… Ja mēs paši sevī nespēsim pieņemt šo jaunās tikumības, jaunās kopienas veidolu, mēs nespēsim izpildīt savu dievišķo uzdevumu – to, kā dēļ mēs atnācām iemiesojumā šai grūtajā laikā”.
Tātad jaunais Kustības attīstības posms paredz lielu katra tās dalībnieka iekšēju darbu: dievišķo zināšanu pamatu izpratni, jaunu īpašību izstrādi, māku sadarboties. Jo, lai būtu, ko dot, vispirms ir pašam tas jāuzņem.
Kustības aktīvisti varēs mācīties paši un nodot iegūtās zināšanas un prasmes citiem Kustības dalībniekiem – tiem, kurus viņi piereģistrējuši un par kuriem tagad ir atbildīgi. „Mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši”.
Mēs darīsim tieši tās pašas lietas, taču ar lielāku apzinātību un atbildību, augstākā kvalitātē, nedzenoties pēc skaitļiem. Katrs jaunais cilvēks, kas piereģistrēsies Kustībā, būs tāds, kas apzināti nolems dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu, tiecoties par vadošajiem savā dzīvē pieņemt mūsu Kustības dalībnieka kodeksa principus.
Viss ir atkarīgs no mums pašiem. Pirmajā Kustības kongresā mēs jau saņēmām svētību varoņdarbam dzīvības vārdā. Mums jākļūst par īsteniem Gara Bruņiniekiem, kas katru dienu kalpo ar konkrētiem darbiem. Laimīgu Ceļu!
Ar mīlestību un ticību Jeļena Iļjina
No krievu valodas tulkojusi Iluta Pavezska
Par Tikumību! 