Autors: ilutap

Starptautiskā Sabiedriskā kustība”Par tikumību!” tika nodibināta  2013. gada aprīlī. Tās dibinātāji bija Krievija, Ukraina un Latvija. Pārējās valstis pakāpeniski piebiedrojās.

Tika paveikts liels darbs, bet tas laikam kādam nebija izdevīgi, lai cilvēks dzīvotu saprātīgāk, zinātu pasaules pārvaldīšanas likumus, būtu ar Dievu un Sirdsapziņu, saprātīgi audzinātu bērnus, saudzīgi izturētos pret vecākiem. Dzīvot godīgi, izrādījās, ir “reliģiskais ekstrēmisms” – kustība “Par tikumību!” tika nosaukta par sektu. Ierēdņi, pareizticīgās baznīcas pārvalde un pat prokuratūra sāka ierobežot aktivitātes, neatļaut pasākumus, noņemt plakātus.

 Lai nepiedzīvotu cilvēku vajāšanu, 2015. gada 7.augustā kustības koordinācijas padome vienbalsīgi   slēdza kustību esošajā nodibinājumā. Iesaistītās valstis lems pašas par kustības turpmāko likteni savās teritorijās, vidēs, kopienās, kur apziņas līmenis ir atbilstošāks kustības mērķim.
 Kustības “Par Tikumību!” viceprezidente Veronika Lāce.

Krusta gājiens pret Tikumību

Mūsu kustības darbības jēga un mērķis bija veicināt cilvēka uzmanības koncentrēšanos pie paša labākā, tīrākā un augstākā, kas ir viņā pašā, iekšējās saiknes ar Dievu atklāšanā. Lai pamodinātu katra paša iekšējo regulatoru – viņa Sirdsapziņu. Un parādīt, ka dzīvot pēc Sirdsapziņas – ir iespējams. Pat mūsu ne-vienkāršajā laikā.

Lai sasniegtu šo mērķi, uz pasaules labāko paraugu pamata tika izstrādāti 10 principi – 10 kustības Kodeksa punkti:

1. Es pret citiem izturos tā, kā gribu, lai citi izturētos pret mani.

2. Es nedaru ļaunu ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne Dabai.

3. Es ar mīlestību un saudzīgi izturos pret tuvākajiem un pret dzimtajām mājām – planētu Zeme.

4. Es esmu par darbu Vispārības Labumam.

5. Es izvēlos godīgumu, taisnīgumu un patiesīgumu, tikumisku tīrību, vienkāršību un pieticību sabiedriskajā un personīgajā dzīvē.

6. Es tiecos uz savas apziņas paaugstināšanu un pozitīvu domāšanu.

7. Es piekopju veselīgu dzīves veidu.

8. Es priecājos par citu sasniegumiem tāpat kā par saviem.

9. Es esmu par visu tautu brālību.

10. Es dzīvoju saskaņā ar Sirdsapziņu.

Vai ekstrēmisms ir nedarīt otram ļaunu, darbs kopējam labumam? Varbūt tiekšanās pēc veselīga dzīvesveida vai, varbūt, dzīvot pēc sirdsapziņas – te izpaužas ekstrēmisms?

Taču mūsu duālajā pasaulē jebkuru gaišu ideju var apgriezt ar kājām gaisā, kas arī notika: Starptautiskā Sabiedriskā kustība “Par Tikumību!” Krievijā pēkšņi pārvērtās par reliģiski-ekstrēmu organizāciju.

Par to, kā notikumi šai valstī realizējās dzīvē, var izlasīt šeit (krievu val.):

http://http://z-n.center/news/2015/08/11/krestovyy_pokhod.htm

Neskatoties uz notikušo, iesāktais darbs Latvijā turpināsies!

Jo, kā teicis bīskaps Boļeslavs Sloskāns, “latviešu tauta varēs pastāvēt vienīgi kā ticīga tauta ar augstu morāli, kāda bija mūsu tautai cauri gadu simtiem. Ne ienaidnieki iznīcina tautu, bet tauta pati sevi iznīcina, kad morāle pagrimst.”

Avienoto Nāciju organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padome savā 29.sesijā š.g. 3.jūlijā ir pieņēmusi vēsturiski nozīmīgu rezolūciju “Par ģimenes aizsardzību”.
Rezolūcija kopumā ir vērsta uz to, lai palīdzētu ģimenēm pārvarēt dažādas grūtības un uzlabotu to ekonomisko situāciju. Tajā tika mudināts valstis meklēt veidus kā nodrošināt un veicināt vecāku un darba pienākumu apvienošanu, īpašu uzmanību pievērst vientuļo vecāku, atraitņu un bāreņu vajadzībām, izmantojot veselības apdrošināšanas un sociālās palīdzības resursus, veidot finansiāla un materiāla rakstura programmas, piedāvājot dienas centru pakalpojumus, zīdīšanas telpas darba vietās, bērnudārzus, nepilna darba laika iespējas, apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu, apmāksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, elastīgu darba grafiku, reproduktīvās un bērnu veselības aprūpes pakalpojumus.

Vai brīvība ir visatļautība vai iekšēja kvalitāte?

Fragments no kustības “Par Tikumību!” iniciatores T.Mikušinas intervijas lietuviešu žurnālam “Raktas” (“Atslēga”).

Kā Jūs domājat, ko tieši mēs varētu saukt par patiesu brīvību?

(..) Mēs atrodamies šai pasaulē, un mums liekas, ka šī pasaule ir laba. Bet patiesībā tā ir tālu no pilnības. Kamēr mums šī pasaule liksies laba, pievilcīga, mēs pie tās turpināsim pieķerties, piesaistīties, mums liksies, ka vēlamies brīvību, vēlamies darīt to, ko vēlamies. Piemēram, vēlamies lietot narkotikas, nodarboties ar seksu vai kādām citām lietām. Un līdz mirklim, kamēr mēs pieķeramies šīm lietām, t.i. kamēr tās mūs interesē, mēs turpināsim iemiesoties šai pasaulē – vienu reizi, otru, trešo…

Bet tad pienāks mirklis, kad sapratīsim, ka tas vairs mūs neapmierina, ka ir kas vairāk, un tas atrodas viņpus šīs pasaules. Šai gadījumā mēs, droši vien, jau pāriesim citā pasaulē, un tur jau būs cita brīvības izpratne, bet pie nosacījuma,  ka mēs pakļausimies tam Likumam, kas pastāv šai Visumā. Jeb viens nosacījums: mēs nesekojam savai brīvajai gribai un nedaram to, ko gribam, bet pakļaujamies tam Likumam, kas pastāv Visumā. To var nosaukt par Dievu, var nosaukt par Mīlestību. Un tad, kad mēs pakļaujamies šim Likumam, mēs iegūstam daudz lielāku brīvību, tāpēc ka mūsu pasaule ir ļoti ierobežota.

Kāda, jūsuprāt, ir tā nepareizā brīvības izpratne, kā mēs to izprotam?

Mēs saprotam brīvību, kā vēlmi darīt to, ko gribas un kad to gribas, nerēķinoties ar citiem cilvēkiem, citām zemēm, valstīm vai organizācijām. Mēs ar to saprotam brīvību. Taču ja mēs tā saprotam brīvību, tad agri vai vēlu mūsu intereses sadursies ar citu cilvēku, citu valstu, citu organizāciju interesēm, un radīsies konflikts.

 Droši vien, frāze, ka brīvības robeža ir tur, kur sākas cita brīvība – ir pareiza?

Ļoti svarīgs ir cilvēka apziņas līmenis. Kad cilvēks atrodas ne visai augstā apziņas līmenī un viņu vada ego, tad viņš vēlas parādīt sevi, pierādīt, ka viņš ir svarīgāks, un iesaistās konfliktā. Taču kad mēs paceļamies sava apziņā augstāk, mēs jau varam savā starpā vienoties, atrast saskares punktus un darboties kopīgi. Šai gadījumā nenotiek brīvības pārkāpšana, mēs vienkārši kaut ko kopīgi daram pēc savas brīvās izvēles. Tas ir cits apziņas līmenis.

Kongresā tika runāts par brīvību darboties saskaņā ar Augstāko Tikumisko Likumu. Ko nozīmē šis minētais Augstākais Tikumiskais Likums?

Visi patiesie pravieši vai sūtņi, vai gudrie, kad tie atnāca pasaulē, deva izpratni par to Likumu, kas pastāv šai Visumā. Ir Likums – Labā Likums, Mīlestības Likums, pakļaušanās Augstākajai sākotnei Likums. Mūsu pasaulē šis Likums pārveidojas kā morālie un tikumiskie principi: bijā Dievu, cieni vecākus, nenogalini, nezodz, nemelo, esi tikumīgs visās izpausmēs. Lūk šis likumu kopums mūsu apziņas līmenim arī ir Augstākais Tikumiskais Likums.

Es vēl arī vakar dzirdēju, ka Augstākais Tikumiskais Likums – ir Dievs.

Mūsu apziņas līmenī mēs saprotam tā, ka ir kaut kādi rāmji, ko mēs labprātīgi apņemamies izpildīt, nepārkāpjot: nenogalināt, nezgat… Taču tas viss jebkurā gadījumā atrodas tā lielā Likuma ietvaros, ko var nosaukt par Dievu.

Kā Jūs domājat, vai mēs varētu šo pareizeo tikumības, brīvības izpratni iepotēt mūsu sabiedrībai?

Tur vajadzīgs, lai cilvēki, pietiekami liels daudzums cilvēku, gribētu kaut ko izmaintīt uz labo pusi mūsu sabiedrībā. Pietiktu vienkārši ar šo daudzu cilvēku vēlmi…

1% Zemes cilvēku. T.i., vien 1 % Zemes cilvēku, kas vēlētos mainīt mūsu dzīves tecējumu uz Dievišķo pusi, visu varētu izmainīt. Tikai 1%!

Sākumā vajag ļoti stipri vēlēties. Pēc tam?

Vajag, lai tas atnāktu no iekšienes. Dievs taču darbojas no mūsu iekšienes. Ja 1% cilvēku atļaus Dievam darboties caur viņu, tad viss izmainīsies momentā, viss notiks zibenīgi, kā brīnums.

Bet ko varam izdarīt mēs – iedvesmot cilvēkus, lai tie sagribētu?

Katram jādara savs darbs… Katram jādara sava lieta, kā tas uzskata to par vajadzīgu un kā tā pie viņa atnāk no iekšienes.

Video filma par Dievišķo Brīvību, kas izskanēja SSK “Par Tikumību!” II kongresa noslēgumā:

Cauri gadu simtiem un tūkstošiem senās tautas ir ievērojušas tikumiskās dzīves normas, mācījušas saviem bērniem tikumiskos dzīves principus un turējušas godā mūžīgās, nepārejošās cilvēciskās vērtības. Kāpēc? Tāpēc, ka zināja, ka tas ir tautas pastāvēšanas un attīstības pamatu pamats.

Šobrīd mūsu realitāte ir tāda, ka tikumiskās vērtības nav vairs savienojamas ar izpratni par “demokrātiju” un “cilvēktiesībām”. Tīrība, šķīstība, skaidrība, garīgums, dievbijība, askētisms – īpašības, kas tiek aizstātas ar izvirtību, egoismu, baudkāri, nepiesātināmību, vulgaritāti.

Vai mēs apzināmies, kādu ceļu izvēlamies un uz kurieni tas aizvedīs?

Fragments no T.Mikušinas uzstāšanās Starptautiskās sabiedriskās kustības “Par Tikumību!” II kongresa š.g. 6.jūnijā:

“Kādreiz, desmitiem tūkstošu gadu atpakaļ pastāvēja Zelta laikmeta civilizācija, kas aprakstīta indiešu “Upanišadās”. Tur ir teikts, ka bērnu no 7-8 gadu vecumam audzināja ģimenē, kur to apmācīja ģimenes dzīvei, ģimenes tradīcijām. 7-8 gadu vecumā bērnu atdeva mācībās klosterī. (..) Līdz 25 gadu vecumam bērns tika audzināts klosterī. Svētie, mūki, skolotāji deva bērniem zināšanas. Šīs zināšanas galvenokārt attiecās uz tikumisku audzināšanu un tikumiskā likuma ievērošanu, tāpat – savas seksuālās enerģijas kontrolēšanu un šīs enerģijas pacelšanu augstākajās čakrās. Lūk, kam tika veltīti 17 bērna mūža gadi klosterī. Šīs audzināšanas pamats – tikumība. 

25 gadu vecumā bērnam tika atļauts precēties. Tas nozīmē, ka līdz 25 gadu vecumam kā puiši, tā meitenes, dzīvoja šķīstībā. Un tad sekoja dzīves pamatmoments – “garīgā dēla ieņemšana”. Tas bija reliģiozs rituāls, kad vīrietis un sieviete attiecīgā brīdī guva iespēju veltīt visu labāko, kas viņos ir, bērna ieņemšanai. Proti, viss 17 gadu garumā sakrātais milzīgais garīgais potenciāls vienā mirklī tika koncentrēts sēklā, nākamajā pirmdzimtajā. 

Cik stipri šāda pieeja audzināšanai atšķiras no tā, kas notiek mūsu laikā. (..)

Visa pamats – bērna ieņemšana. 

Šobrīd tā vietā runā par to, no kāda vecuma cilvēki var nodarboties ar seksu, un ka nav svarīgi, kāds ir cilvēka dzimums, ar ko tas nodarbosies ar seksu. Sabiedrībai potē šādu informāciju.

Cilvēkus var nogalināt karā, cilvēkus var iznīcināt ar GMO palīdzību, bet pats vienkāršākais veids – tas ir liegt viņiem iespēju vairoties. Pēc 25 gadiem jebkuras valsts vietā paliks tuksnesis, jo vienkārši nebūs cilvēku.”

Tikai pareiza bērna ieņemšana, pareiza tā iznēsāšana, pareiza audzināšana, pareiza izglītība un pareizs dzīvesveids ved uz izaugsmi, uzplaukumu un vispārēju labklājību. “Mūsu sabiedrība ar to nenodarbojas, jo tā ir atrāvusi sevi no Dieva, un sabiedrības mērķi tad ir pavisam citi” (T.Mikušina).

Tatjanas Mikušinas lekcija Starptautiskās sabiedriskās kustības “Par Tikumību!” II kongresā.

“Vienmēr visu šai pasaulē ir noteikuši labākie cilvēces pārstāvji. Es ļoti ceru, ka katrs no mums šobrīd izdarīs visu iespējamo, lai šī pasaule dzīvotu.. “

T.Mikušina

Ļaudis ir nesaprātīgi, neloģiski un pašcentrēti,
BET MĪLI VIŅUS TIK UN TĀ!

Ja tu darīsi labu, cilvēki tevi vainos par savtīgiem, slēptiem nodomiem,
BET DARI LABU TIK UN TĀ!

Dažas Mātes Terēzes atziņas, kura savu mūžu veltīja Dievam un Indijai:

Ja esi sekmīgs, tu iemanto neīstus draugus un īstus ienaidniekus, BET ESI SEKMĪGS TIK UN TĀ!

Labais, ko esi paveicis, tiks aizmirsts jau rīt, BET DARI LABU TIK UN TĀ!

Godīgums un atklātība padara tevi ievainojamu, BET ESI GODĪGS UN ATKLĀTS TIK UN TĀ!

Tas, ko tu cēli gadiem ilgi, var tikt sagrauts acumirklī, BET TURPINI CELT TIK UN TĀ!

Cilvēkiem tiešām nepieciešama palīdzība, taču viņi var uzbrukt, ja tu viņiem palīdzēsi, BET PALĪDZI CILVĒKIEM TIK UN TĀ!

Dod pasaulei labāko, kas tev ir, un par to tu saņemsi spērienu zobos, BET DOD PASAULEI LABĀKO TIK UN TĀ!

Un beigu beigās tu sapratīsi, ka tas viss ir noticis starp
TEVI UN DIEVU !
Un nekad tās nav bijušas attiecības starp tevi un viņiem …

Māte Terēze

2015. gada 6. jūnijā Rīgā, koncertzālē “Rīga” notika Starptautiskās sabiedriskās kustības “PAR TIKUMĪBU!” II kongress.

Mūsdienu sabiedrībā tikumības līmenis ir salīdzināms ar Bībeles laiku Sodomu un Gomoru. Lai principiāli mainītu situāciju, jāmaina sabiedrības attieksme pret pamatjēdzienu Dievs, ar to saprotot Augstāko tikumisko likumu, – kā valsts līmenī, tā ģimenes un katra cilvēka apziņā.

2015. gada 6. jūnijā Rīgā notika SSK “PAR TIKUMĪBU!” II kongress. Kongresa darbā piedalījās pārstāvji no 15 pasaules valstīm: ASV, Baltkrievijas, Bulgārijas, Čehijas, Īrijas, Kanādas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Meksikas, Monako, Turcijas, Ukrainas un Vācijas.

Lielākā daļa kongresā uzstājušos runātāju pievērsās bērnu garīgajai un tikumiskajai audzināšanai, tikumīgas gaisotnes radīšanai ģimenē un valstī. Kongresa darbā piedalījās ievērojami izglītības, zinātnes un kultūras darbinieki: sabiedriska darbiniece Tatjana Mikušina (Krievija), Montesori pedagoģe Karolina Gomez del Valle (Meksika), Krievijas Montesori biedrības prezidente Jeļena Sitina (Krievija), Sokrāta Tautskolas vadītāja Elvita Rudzāte, Tautskolas “99 Baltie zirgi” vadītājs Ojārs Rode (Latvija), pedagoģisko zinātņu doktore, profesore Marina Skuratovska (Krievija).

Kongresā tika izgaismotas jaunas metodes un reāla pieredze bērnu audzināšanā un izglītībā (starptautiski pazīstamā Montesori pedagoģijas sistēma, humānas pedagoģijas pieredze, garīgu un tikumisku zināšanu apgūšanas pieredze), tika aplūkoti zinātniskie dati un atzinumi par televīzijas un interneta ietekmi uz bērnu un pusaudžu attīstību.

Kā sarkans pavediens kongresā teiktajās runās vijās cauri Dievišķās Brīvības patiesās nozīmes tēma – ne kā visatļautība, bet gan kā brīvprātīga visas savas būtības pakļaušana universālajam Visuma likumam, kā atbildība par mūsu darbībām.

Kustības prezidente J. Iļjina savā runā atzina faktu, ka tikumības līmenis mūsdienu sabiedrībā ir salīdzināms ar Bībeles laiku Sodomu un Gomoru. To, kas tiek pieļauts pasaulē, plašsaziņas līdzekļos un internetā nevar nosaukt nekā citādi kā par pilnīgu tikumības pagrimumu. Korupcija, terorisms, vardarbība, zādzības, “zelta teļa” pielūgšana, ģimenes institūta iziršana – tas viss ir tikai Dievišķā likuma ignorēšanas sekas.

Lai principiāli mainītu situāciju sabiedriskajās attiecībās, cilvēku sabiedrībā ir jāmaina attieksme pret pamatjēdzienu Dievs. Mūsdienu sabiedrībā – patērētāju sabiedrībā šis jēdziens vairs netiek uztverts kā absolūto vērtību avots, kas nosaka visu cilvēka dzīvi. Tā vietā tiek kultivēta materiālo vērtību pielūgšana, valda naudas kults, bet reliģiozās jūtas tiek aizstātas ar formālu reliģisko rituālu ievērošanu.

Dievišķais likums jeb Augstākais tikumiskais likums ir viens visai cilvēcei. Tie ir tikumiskie baušļi, ko gadu tūkstošiem cilvēcei ir nesuši Lielie Skolotāji, Gudrajie visos laikos un dažādām tautām. Šie tikumiskie principi vēl šobaltdien pastāv visās patiesajās pasaules reliģijās un filozofiskajās mācībās.

Visu izšķir tas, kā mēs spējam Augstāko tikumisko likumu ievērot savā dzīvē.

Kongresā tika pieņemta rezolūcija – aicinājums ANO ģenerālsekretāram un kongresā pārstāvēto valstu politiskajiem vadītājiem, kurā delegāti aicina panākt, lai Tikumiskais likums valsts ideoloģijas līmenī atgriežas sabiedrības un katra cilvēka dzīvē. Kopā ar šo rezolūciju valstu vadītājiem tiks nosūtīta arī “Augstas tikumības doktrīna”. Tā satur augsti tikumīgas sabiedrības ideoloģisko koncepciju, kas var būt valsts politikas veidošanas pamatā, lai izstrādātu mērķprogrammas tikumības paaugstināšanas jomā.

Kongresa noslēgumā tika nolikti ziedi – SSK “Par Tikumību!” simbols baltas liliijas – pie Brīvības pieminekļa. Mūsu gaišās domas, mūsu cerības, mūsu mīlestība un gādība tev, mūsu Latvija! Lai tavi dēli un meitas dzied un zied tēvtēvu tikumos!

Starptautiskās sabiedriskās kustības „Par Tikumību!” Lietuvas grupas aktīvisti 1.jūnijā piedalījās Nacionālajā forumā „Ģimenes un partnerības politika Lietuvā”. Notika diskusija par  jauno likumprojektu, kurā tiek piedāvātas izmaiņas Civilkodeksā ar mērķi apstiprināt tajā reģistrētas partnerattiecības, tai skaitā starp viena dzimuma pārstāvjiem.

Lūk, ko stāsta Lietuvas aktīvisti.

„(..) Reģistrētās partnerattiecības pagaidām jaunajā likumprojektā neparedz iespēju adoptēt bērnus, bet visādi citādi partneru tiesības būtu vienlīdzīgas ar laulībā esošu cilvēku tiesībām. Iniciatori skaidro, ka šis likums nepieciešams tiem pāriem, kas nevēlas slēgt tradicionālo laulību un dzīvo kopā kā vīrs un sieva, arī bērni viņiem ir, taču pagaidām viņiem nav tādu tiesību, kādas ir laulības noslēgušajiem pāriem. Šādi pāri Lietuvā, kā runā, esot 26 %.

Zem šī „partnerattiecību” apzīmējuma tiek ietvertas, protams, arī visas viendzimuma „ģimenes”. ”

Konferencē uzstājās Parlamenta pārstāvji, profesori, filosofi, rakstnieki, pazīstami sabiedriskie darbinieki. Visi pārstāvji bija pret šādu “partnerību”. 

Nebija tā, ka neaicinātu cita viedokļa paudējus. Aicināja, bet viņi neieradās. Precīzāk, sākumā sarunās piedalījās pati likumprojekta iniciatore – fanātiska likuma aizstāve, bet kad jau tuvojās uzstāšanās laiks, viņa izgāja un vairs neatgriezās.

Konferencē pieņēma rezolūciju–petīciju, vēršoties pie visām Lietuvas partijām, Parlamenta pārstāvjiem un citu valsts institūciju parstāvjiem, kā arī visiem Lietuvas pilsoņiem – sargāt un stiprināt ģimenes laulību saites starp vīrieti un sievieti.”

Ar pilnu rakstu un SSK „Par Tikumību!” Lietuvas grupas sagatavoto ziņojumu „Nejaušs vai mērķtiecīgs solis attīstības ceļā?” var iepazīties šeit (kr.val.):

http://http://z-n.center/news/2015/06/03/semya.htm

8.jūnijā plkst.13:00 Rīgas Domē plenārsēžu zālē notiks Inteliģences diskusiju forums “Laulība, ģimene un bērns mūsdienu krīzes sabiedrībā”.

Pasākumam lūgums iepriekš pieteikties, aizpildot pieteikuma formu, kas atrodama šeit: http://https://docs.google.com/forms/d/1785D6Ag0vtNbTkGeFskGimRZXhpeWyNvLrwhFidbE2Q/viewform?c=0&w=1