Bez kategorijas

Dziedātāji un mūziķi no visas pasaules ir ierakstījuši savas valsts vispopulārākās šūpuļdziesmas ekskluzīvā kolekcijā, kuras nosaukums ir “Pasaules šūpuļdziesmas”. Latvijā zināmākā šūpuļdziesma “Aijā žūžū lāča bērni” ir atzīta par labāko dziesmu!

Dziesmu mūzika ir autentiska un tiek spēlēta ar katras valsts nacionālajiem instrumentiem. Šūpuļdziesmu kolekcijā ir iekļautas tādas valstis kā Armēnija, Vācija, Beļģija, Ķīna, Somija, Francija, Grieķija, Indija, Itālija, Japāna, Koreja, Jaunzēlande un citas.

Latvija ir maza valsts, bet mēs noteikti varam lepoties ar savām tradīcijām, talantiem un cilvēkiem, kuri Latvijas vārdu nes pasaulē!

Lai salds miedziņš mūsu mazajiem…

Pēc http://www.skaties.lv materiāliem

Ruta Rulle – Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja.

“Mūsdienu skolēns, manuprāt, ir visai traģiska būtne, kurai uz katra soļa ir jāizdara neskaitāmas izvēles: būt kopā ar nopietnajiem darītājiem vai skaļajiem slaistiem, baudīt kultūru vai atbrīvot savus instinktus masu izklaidēs, iet izziņas ceļu vai, nospiežot taustiņu, iegūt jau gatavu atbildi. (..)

Negribu visu vainu uzvelt tikai jaunajiem, jo viņi ir sabiedrības attieksmes un vērtību produkts. Šodienas skolēnu stiprās puses ir lielāka uzdrīkstēšanās runāt, izteikties, prasme izmantot modernās tehnoloģijas darbu prezentācijā.”

Evita Vaišļa – Siguldas novada Laurenču sākumskolas 1.c klases audzinātāja.

“Mani satrauc visatļautība. Bieži nākas saskarties ar situācijām, kas skolēni neciena un nerespektē pieaugušu cilvēku. Te atkal jāsaka: ja bērni neciena, nerespektē savus vecākus, mēs kā pedagogi esam bezspēcīgi. Skolēni ir ģimenes spogulis! Mūsdienu skolēniem ir daudzas stiprās puses – viņi ir ar spēcīgām ambīcijām, vēlmēm, par sevi daudz pārliecinātāki, zinošāki, drosmīgāki un apņēmīgāki. Tas nav slikti, bet, vai virzoties uz mērķi, mēs procesā nepazaudējam cilvēciskās vērtības un apziņu, kas dzīvē būtiskākais?

Vājās puses – atbildības un cieņas trūkums, visatļautība, egoisms, sevis vērtēšana augstāk par citiem, nerēķināšanās ar citiem, kas izpaužas attieksmē, uzvedībā. Mana vēlēšanās, lai savu mērķu sasniegšanā, dzīves skrējienā mēs nepazaudējam līdzcilvēkus, cieņu, atbildību un sapratni. Tikai tā mēs varam veidot pozitīvu, patīkamu vidi, kurā dzīvot.

Mēs nevaram prasīt no bērniem “pareizu” uzvedību, attieksmi, cieņu, ja paši neesam labs piemērs. Lai mums izdodas atrast spēku sevī būt par labu piemēru mūsu bērniem!”

/No intervijas “Rīgas un Apriņķa avīzē”/

Lai zemei sāpes nav,

kad manas kājas to min.

Lai puķei jācieš nav,

kad bērns viņu vainagā pin.

Lai avotam raudošos viļņus

auklēt nav grūt,

kad nakts ir tumša un gara,

un lai nav neviena

-ja tas nav grūt –

dvēsle bez saules stara.

 

Fricis Bārda,

no dzejoļu krājuma “Dziesmas un lūgšanas Dzīvības kokam”, 1911-1919

 

 

Patiesi vērtīgs ir tas, ko nevar nopirkt par naudu, – mīlestība, veselība, sirdsmiers. Dieva mierā dzīvot. Šie trīs vārdi ir svarīgākie gan kopā, gan katrs pats par sevi atsevišķi.

Pats svarīgākais ir mīlestība. Mūsu Gaismas pils idejā to esam traktējuši kā gara gaismu, izglītību un gudrību, bet īstenībā galvenā Gaismas pils ir mīlestība. Un tā, iespējams, vēl ir jāsauc, lai celtos augšā. Netiekam vaļā no īgnuma pret pasauli, naivi uzskatot, ka pasaule, apkārtne nedod to, ko man vajag, bet nesaprotot, ka vienīgais laipnības, maiguma, gaismas, rīcības, devuma avots esam mēs paši.

/Dzejniece Māra Zālīte/

Latviešu tautasdziesma “Dieviņš bija, Dievs palika”, izpilda Inga Karpiča.

 

 

 

“Valsts mēdijiem ir jāatspoguļo augstas morāles paraugs, tikai tādā valstī spēj attīstīties psihiski stabila, tātad vesela sabiedrība !”
K.Dimiters

Fragmenti no indiešu domātāja un garīgā skolotāja Svami Vivekanandas grāmatas ,,Džāna Joga. Praktiskā Vēdanta”:
“Īstenībai nav jāklanās nekādas sabiedrības priekšā. Sabiedrībai ir jānoliecas īstenības priekšā vai jāmirst. Visādām asociācijām un visām būtnēm pamatā ir īstenība, un īstenībai nav jāpielāgojas tām. [..] Tā sabiedrība ir visdižākā, kurā visaugstākās patiesības ir arī vispraktiskākās. Un, ja sabiedrība vēl nav piemērota tam, lai tajā īstenotos augstākās patiesības, tad padariet to par tādu. Padariet to par tādu, un jo ātrāk, jo labāk. Sasparojieties, uzdrošinieties ticēt patiesībai un īstenot patiesību. Mūsdienu sabiedrībai ir liela nosliece pārāk daudz runāt par darbu un nopelt jebkādu domu. Darbs ir ļoti laba lieta, bet tas nav nekas vairāk kā domas rezultāts. Kur nav domas, tur nebūs arī darba. Tāpēc piepildiet smadzenes ar cildenām domām, augstākiem ideāliem un turiet tos priekšā dienu un nakti. Rezultātā tas atnesīs milzīgu darbu. [..]

Māciet, ka visi, pat visvājākie, savās izpausmēs ir skaisti, ka viņi ir nemirstības bērni. Lai pozitīva, stipra, dziedinoša doma no pašas bērnības iemājo viņu prātos. Esiet paši atvērti diženām domām. Jūsos ir koncentrēti bezgalīgie pasaules spēki. Dzeniet prom māņticību, kas līdz šim aptumšojusi jūsu prātu. Esiet drosmīgi. Ziniet patiesību un īstenojiet to. Mērķis var būt tāls, tomēr atmostieties! Sasparojieties! Cīnieties un neapstājieties, kamēr sasniegsiet mērķi! [..]

Ja šī istaba tūkstošiem gadu būtu bijusi tumša un jūs ienāktu tajā un sāktu raudāt un kliegt: ,,Vai, cik te tumšs!” – vai tad tumsa izgaistu? Ienesiet tajā sveci, uzraujiet sērkociņu, un vienā mirklī kļūs gaišs. Ienesiet gaismu, un ļaunums atkāpsies vienā acumirklī. Nostipriniet savu īsteno iedabu, kļūstiet starojošs, mirdzošs, mūžīgi šķīsts un izraisiet to ikvienā cilvēkā, ko sastopat. Es gribētu, lai katrs no jums sasniegtu tādu stāvokli, lai pat vissliktākajā cilvēkā varētu saredzēt Dievu, un tā vietā, lai cilvēku nosodītu, varētu teikt: „Celies, starojošais, celies, mūžīgi šķīstais, neradītais un nemirstīgais, celies, visuvarenais, un izpaud savu īsteno iedabu! Zemās izpausmes tev nepiedien!””

Par ĢMO problēmu koncentrēti rakstījām sadaļā ĢMO – vai tikumīgi?

Šobrīd ir kļuvis zināms, ka Monsanto, lielākais GMO gigants, ir iesūdzēts tiesā par veselības graušanu miljoniem cilvēku un dabas piesārņošanu milzu apmēros. Tiesa paredzēta 2016. gada oktobrī.

https://www.youtube.com

Par ĢMO bīstamību ir norādījuši ne tikai atsevišķi neatkarīgi zinātnieki un pētnieciskie centri, bet par to ir brīdināts arī 2000.g. “Pasaules zinātnieku ziņojumā”, ko parakstīja 828 zinātnieki no 84 pasaules valstīm.

Zeme, uz kuras mēs šodien dzīvojam, pastāv jau vairāk nekā četri miljardi gadu. Cilvēks kā tāds uz Zemes ir parādījies, aptuveni, trīs miljoni gadu atpakaļ. Bet mazāk nekā par vienu gadsimtu tas ir novedis planētu līdz galēji bīstamam stāvoklim…

Planēta, tās ekosistēma un nākamo paaudžu veselība ir mūsu katra atbildība un pilsoniskais pienākums, tādēļ atgādinām, ka joprojām turpinās parakstu vākšana pret ĢMO izplatīšanu Latvijā.

To var izdarīt šeit: https://manabalss.lv/steidzams-aizliegt-gmo-audzesanu-latvija/show

 

Iecietība ir viena no augsti tikumīga cilvēka īpašībām, kura pieļauj, ka citiem ir savs,  atšķirīgs viedoklis. Iecietība prasa apslāpēt savu “ego”, augstprātību un iedomību, saglabāt nosvērtību, iekšēju mieru un apzināties, ka citu cilvēku uzskatiem un darbībām var būt ļoti dažādi iemesli, pamatojumi un cēloņi, dažkārt pilnīgi atšķirīgi no mūsu pieredzes un zināšanām. Iecietība sakņojas cieņā pret cita cilvēka un sabiedrības uzskatiem, tradīcijām, uzvedības normām, tā izpaužas tieksmē panākt savstarpējo saprašanos, saskaņojot dažādas intereses un viedokļus, bet nelietojot piespiešanas līdzekļus, un tā nedrīkst tikt vispārināta, izkropļota vai pārprasta kā visatļautība – kā to nereti redzam mūsdienās. Tā piemēram, iecietība pret  ļaunprātību, netikumisku darbību, melošanu, svešas vai nepieņemamas ideoloģijas uzspiešanu, jebkāda veida kaitējumu cilvēkam, dzīvniekam vai dabai u.tml. – šais gadījumos iecietība jeb tolerance iegūst negatīvu virzienu un kļūst par manipulācijas instrumentu. Īstai iecietībai nav nekā kopīga ar visatļautību un anarhiju.

“Mēs varam uzdot sev jautājumu, vai tiešām cilvēce ir garīgi tik tālu evolucionējusi, lai katrs varētu runāt un rīkoties, kā viņam labpatīkas, bez jebkādām robežām? Patiesībā, lai būtu tādas brīvības cienīgs, ir jāattīsta sevī ļoti augsta personības ētika un jāsaglabā visstingrākā cieņa pret otru cilvēku. Tāpēc labākais veids, kā būt vai kļūt patiesi iecietīgam – tas ir pārliecināt sevi, ka katram no mums ir dvēsele, kas vēl tikai attīstās, un ka mēs no absolūtas Patiesības viedokļa esam neizglītoti. “(S.Tusēns)

 JUNESKO iecietības principu deklarācija

1955.gadā JUNESKO pieņēma iecietības principu deklarāciju. Šai deklarācijā tiek atzīmēts: Iecietība ir tikums, kas dara iespējamu panākt mieru un sekmē kara kultūras nomaiņu ar miera kultūru (1.1 pants); tā nav piekāpšanās, līdzcietība vai izdabāšana, bet gan visupirms aktīva attieksme, kas veidojas, pamatojoties uz cilvēka universālo ttiesību un pamatabrīvību atzīšanu. Nekādos apstākļos iecietība nevar kalpot par attaisnojumu šo galveno vērtību apdraudējumam (1.2 pants); pienākums veicināt cilvēka tiesību, plurālisma (tostarp kultūru plurālismu), demokrātijas un tiesiskās kārtības ieviešanu, to nostiprinošās normas, kuras pauž starpatautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā (1.3. punkts) nenozīmē iecietīgu attieksmi pret sociālo netaisnību, atteikšanos no saviem uzskatiem vai piekāpšanos citu uzskatiem. Tas nozīmē, ka ikvienam ir brīv saglabāt savus uzskatus, atzīstot tādas pašas tiesības arī citiem. Tāpat tas nozīmē, ka viena cilvēka uzskatus nedrīkst uzspiest citiem. (1.4. punkts). Komunikāciju līdzekļi spēj uzņmeties konstruktīvu lomu, veicinot brīvu un atklātu dialogu un diskusiju, izplatot iecietības vērtības un izskaidrojot, kādas briesmas draud, ja vienaldzīgi izturas pret grupām un ideoloģijām, kuras sludina neiecietību un aizvien pieņemas spēkā (1.4. punkts); audzināšana iecietības garā sākas, iemācot cilvēkiem viņu vispārējās tiesības un brīvības, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu un veicinot tiekšanos aizsargāt citu tiesības (4.1. punkts); tai jāsekmē, lai jaunatnē veidotos prasme neatkarīgi domāt, kritiski vērtēt un izdarīt spriedumus, kas pamatojas uz morāles vērtībām (4.3. punkts); tas nozīmē, ka nepieciešams pievērst īpašu uzmanību labākas pedagoģiskās sagatavotības, mācību plānu, mācību grāmatu satura un nodarbību līmeņa paaugstināšanai, citu mācību līdzekļu pilnveidei – ieskaitot jaunas izglītības tehnoloģijas – ar mērķi izaudzināt jūtīgus un atbildīgus pilsoņus, kas ir atvērti citu kultūru uztverei, spēj novērtēt brīvību, respektēt cilvēka cieņu un individualitāti (4.4. punkts).

„Mēs varam būt patiesi Evolūcijas līdzstrādnieki. Šajā lietā īstās zināšanas balstās uz patiesu iecietību; no patiesas iecietības nāk absolūta izpratne; no absolūtas izpratnes dzimst tieksme uz mieru, kas attīra un svētī”. N.Rērihs

Pēc http://www.pietiek.com, http://www.pravoslavie.lv, http://www.rozenkreicers.lv materiāliem.

Inga Gaile, dzejniece.

Tagad mums tikumība ir modes vārds. Mēs runājam par tikumību kā par kaut ko tādu, ko var noteikt ar likumu. Bet, kurš tad kontrolēs tā cilvēka, kurš izdod likumu, tikumību? Manuprāt, tikumība ir apzināta sevis kontrolēšana, spēja būt godīgam pašam pret sevi par savas rīcības motīviem un citu cilvēku neizmantošana savu mērķu sasniegšanai.  Tikumība ietver arī citu cilvēku nekontrolēšanu un nevainošanu savās nelaimēs. Tikumība ietver arī rīkošanos tai brīdī, kad kādam tiek darīts pāri. Tikumīgs cilvēks domā par sevi –  ko un kāpēc viņš/viņa dara, vai viņš nedara pāri kādam ar savu rīcību.

Kāds sakars tikumībai ar literatūru?

Literatūrai ir sakars ar tikumību, ja divas sievietes –  Literatūra un Tikumība satiekas un sadraudzējas, tad viņām var izveidoties sakars.

Tikumīgs cilvēks ir pieaudzis cilvēks, kurš uzņemas atbildību par savu rīcību, apzinās tās motivāciju un sekas.

Pēc http://www.satori.lv materiāiem.

Sievietei…
tu bagāta-
ir par ko lūgt
ko sargāt
tu bagāta-
tev ir ko mīlēt
lolot
tu bagāta
ja vari
mīlot piedot
tu bagāta
ja vari dot
un ziedot…

/I.Tora/