Bērnu aizsardzības dienā

berni-smaids-bralis-masa-46882027

“Ir jābūt globālai humanitārai izglītībai ar obligātu mākslas vēstures, visas pasaules vēstures, reliģijas vēstures, moderno komunikācijas līdzekļu mācīšanu. Tieši plaša pieeja un vislabāko jaunrades paraugu apgūšana kā zinātnē, tā mākslā, kādi cilvēcei ir pašreizējā posmā un ko cilvēce ir saņēmusi mantojumā no iepriekšējām paaudzēm.

Izglītībai jābūt ar ļoti daudzpusīgu, vispārēju humanitāru raksturu. Zinātkārais bērna prāts, kas ir brīvs no jau nobriedušajai paaudzei raksturīgām dogmām, reliģiskām dogmām un bezcerīguma uzslāņojumiem, spēj kā sūklis uzņemt zināšanas un izpratni, kuras ir cilvēces rīcībā.

Cilvēks, kas ir saņēmis pilnvērtīgu izglītību un, galvenais, saņēmis priekšstatu par Dievišķo Likumu, kalpos par pamatu, par fundamentu, uz kura mēs varēsim uzcelt nākotnes ēku, Jaunā Laikmeta ēku, kas nāk nomainīt veco.

Sevišķa uzmanība ir jāvelta izglītībai reliģijas laukā. Nekad nevajag bērna apziņā nostiprināt jebkādas uz Zemes jau pastāvošas reliģijas pamatus. Bet vajag dot zināšanas un izpratni par Ticības pamatiem. Dievišķā izjūta sākotnēji piemīt katram bērnam, kas atnāk šai pasaulē. Sevišķi tām dvēselēm, kas pieder pie jaunās Sestās Pamatrases un kas jau ir sākušas iemiesoties uz Zemes.

Šai Dievišķajai izjūtai, Ticībai Dievišķajam Likumam un Dievišķajam taisnīgumam jāļauj brīvi attīstīties bērna apziņā, nepakļaujot to nekādu baznīcas dogmu iedarbībai. Atvērtā bērna apziņa ir spējīga ļoti ātri atrast vispārīgo būtību, kopīgo Sākotni pāri visām pastāvošajām ticībām un reliģijām. (..)

Rūpes par bērnu izglītību ir tas uzdevums, kas pēc savas nozīmības un svarīguma nav salīdzināms ne ar vienu citu. Valsts, kas neraizējas par savu nākotni, nevar būt dzīvotspējīga valsts.

Laiks atgriezt ikdienišķajā dzīvē tādus jēdzienus kā cieņa un gods. Sabiedrībai steidzami ir vajadzīga tikumisko orientieru atjaunošana.”

N.Rērihs

http://www.sirius-riga.lv

Nosargāt Sabiedrisko N. Rēriha muzeju!

“…Cilvēki, esiet modri! Neļaujieties mierinājumam, ka viss ir labi, un ziniet, ka jebkurš uzbrukums Rērihiem ir to spēku uznāciens, kuri var novest līdz tam, ka reiz pamodušies, mēs izdzirdēsim: “Ak, nē, tā vairs nebūs! Un tas, kurš nevēlas atteikties, dosies uz koncentrācijas nometni…” Tas vienmēr ir jāpatur prātā, un es to gribu teikt tieši Helēnas Rērihas dzimšanas dienā, jo viņa bija gan tikumiskā, gan kultūras iedvesmotāja visiem tiem, kas tagad iet priekšgalā un kam tagad ir ļoti grūti.” L.Šapošņikova. 1999

obshchestvenny-muzey-reriha-1-1000x642

Pašlaik Muzeja pastāvēšana atkal ir apdraudēta (kopš 1.05.2017. muzeja darbība ir apstādināta):

Kultūras ministrija, kuru vada V.Medinskis, tiecas atņemt SRC Rērihu mantojumu, un tādējādi iznīcināt sabiedrisko Muzeju;

– Maskavas īpašuma departaments daudzus gadus novilcina atvieglojumu piešķiršanu SRC nomāt Lopuhinu muižu, kurā atrodas Muzejs, un tādējādi nomas maksa ir sasniegusi 24 miljonus rubļu;

– Muzeja mecenāts ir zaudējis iespēju sniegt palīdzību, un muzejs ir palicis bez eksistences līdzekļiem.

Izcilā krievu gleznotāja Nikolaja Rēriha kultūras mantojuma nozīme ir milzīga, un to atzīst daudzās pasaules valstīs. Mantojumā ietilpst vairāk nekā 7000 gleznu, desmitiem literatūras, zinātnisku un filozofisku darbu. Nikolaja Rēriha miera un humānisma idejas ir nenovērtējams ieguldījums Krievijas un pasaules kultūras dārgumu krātuvē. Akadēmiķis D. Ļihačovs N.Rērihu nosauca par „pasaule mēroga kultūras varoni”, bet KF kultūras ministrs А. Avdejevs par „ХХ gadsimta lielāko humānistu”.

Apzinoties N.Rēriha mantojuma ārkārtīgo nozīmi, PSRS vadība 1989. gadā atbalstīja viņa jaunākā dēla Svjatoslava iniciatīvu nodot mantojumu no Indijas Krievijai bez atlīdzības, lai Maskavā izveidotu N.Rēriha muzeju. Tika pieņemti divi galvenie S.Rēriha noteikumi: muzejam ir jābūt sabiedriska statusa iestādei un tas ir jāizvieto Lopuhinu muižā. Attiecīgās garantijas tika nostiprinātas dokumentos. Svjatoslavs Rērihs nodibināja Starptautisko Rērihu centru (SRC), par kura pamatu bija jākļūst N.Rēriha sabiedriskajam muzejam, un novēlēja SRC viņam piederošo vecāku mantojuma daļu.

Starptautiskais Rērihu centrs sava dibinātāja cerības attaisnoja. Savas darbības 24 gados, pateicoties aktīvam sabiedrības un mecenātu atbalstam, nesaņemdams nevienu kapeiku valsts līdzekļu, SRC praktiski no drupām ir atjaunojis Lopuhinu muižu un izveidojis pasaules līmeņa muzeju. SRC ir organizējis N.Rēriha un S.Rēriha gleznu pārvietojamās izstādes gan Krievijā, gan ārvalstīs (tās apmeklējuši vairāk nekā 4 miljoni cilvēku), ikgadējās starptautiskās zinātniskās konferences, veicis plašu izdevējdarbību (publicētas vairāk nekā 200 grāmatas), izdevis žurnālu „Kultūra un Laiks” (kurš apbalvots ar Goda zīmi „Preses zelta fonds”), kā arī rīkojis lekcijas, tautas daiļrades festivālus, mūsdienu gleznotāju kosmistu izstādes utt. SRC darbību ir atzinīgi novērtējušas lielās starptautiskās organizācijas (ANO, UNESCO, Europa Nostra, u.c.) un tas ir saņēmis augstus starptautiskus, valsts un sabiedriskos apbalvojumus.

Taču izrādās, ka augsti panākumi nav garantija sabiedriskā muzeja drošībai un stabilai pastāvēšanai Krievijā.

Šobrīd muzeja darbība ir brutāli apstādināta, neskatoties uz sabiedrības un daudzu kultūras cilvēku iebildumiem.

Lai palīdzētu likumīgā ceļā atjaunot muzeja darbību un saglabātu N.Rēriha un viņa ģimenes kultūras devumu, tiek vākti paraksti Petīcijai: Nepieļaujiet N.Rēriha sabiedriskā muzeja iznīcināšanu! iesniegšanai Krievijas prezidentam V.Putinam.

Starptautiskā Rērihu centra mājaslapa

Nosargāt Sabiedrisko N.Rēriha muzeju Maskavā

Par Rēriha muzeja sagrābšanu

Īsa Rēriha muzeja sagrābšanas hronika

T.Mikušinas komentārs attiecībā uz notiekošo Krievijā

Atklātā vēstule

V.Avotiņš “Alkatība pret kultūru”. Latvijas saistība ar Rērihu

Aizsākta grāmatu sērija “Tikumības Gaismas Mācība”

gatas

“Ievadvārdi grāmatu sērijai.

Ar šo grāmatu apgāds „SolVita” sāk jaunu izdevumu sēriju Tikumības Gaismas Mācība.

Nav nejaušs pirmās šīs sērijas grāmatas izdošanas laiks. Tie ir pavasara saulgrieži – jauna Saules gada sākums, dzīvības atdzimšanas sākums dabā, Lielā diena latviskajā gadskārtā un arī lielākie gada svētki Zaratustras Labajā ticībā.

Gaisma – dzīvības avots. Mūsu grāmatās būs stāstīts par neredzamo gaismu, garīgo un mūžīgo gaismu uz kuru mēs visi, kā dvēseles, esam aicināti pēc Zemes skolas pabeigšanas.

Šajā laikā, kad pasaulē ir tik daudz tumsas, kad ētiskās vērtības bieži liekas kaut kas abstrakts un relatīvs, kad pats vārds tikumība daudziem izsauc nepatiku vai nievas, gribam runāt par tikumības gaismu, kas, kā bāka, dod iespēju katram izvēlēties pareizo ceļu. Tikumība nav abstrakta, tā reāli palīdz praktiskajā dzīvē, tā dod iekšējā miera sajūtu, veicina garīgo un fizisko veselību.

Tikumības gaismu ir nesuši daudzi skolotāji, par to māca visas patiesās reliģijas un mācības.

Taču aiz visas šīs daudzveidības ir jaušama viena mācība, no daudzajiem fragmentiem veidojas viens attēls.

Vienotās Tikumības Gaismas Mācības atsevišķo fragmentu izvēli nav noteikušas tikai mūsu simpātijas, bet arī vēlēšanās iepazīstināt lasītājus ar latviešu valodā mazāk zināmiem skolotājiem un mācībām.

Šajā grāmatā dosim vārdu, iespējams, pirmajam cilvēces skolotājam Zaratustram.

Sekos par bibliogrāfisko retumu kļuvušo Ernesta Brastiņa „Latvju tikuma dziesmu” atkārtots izdevums.

Mūsu tuvākajos plānos – palūkosimies, kā šajā vardarbības laikmetā dzīvo Indijas senās reliģijas džainisma sekotāji ar savu ētiskā maksimālisma mācību, sniegsim arī ievadu pēdējā laikā Rietumos populārajai džainu meditācijai, kurai ir izcila pretstresa iedarbība.

Turpināsim rakstīt par izcilo XX gadsimta garīgo skolotāju, saules dziesminieku Pēteri Dunovu, dažus viņa darbus „SolVita” jau ir izdevusi.

Ave Sol!”

 

Pirmā skola ar rakstura izglītības jeb vērtību ieaudzināšanas programmu

tikumiba

Ir pagājuši gandrīz divi gadi kopš Saeima pieņēma grozījumus, kas noteica izmaiņas izglītības saturā, ieviešot tajā tikumiskās audzināšanas vadlīnijas. Kas pa šo laiku mainījies? Diemžēl, vērojot bērnu mācību procesu kā vecākam, kā arī aprunājoties ar pašiem skolēniem dažādās skolās, nākas secināt, ka izmaiņu nav nekādu vai arī tās ir minimālas. Kā nu kura skola strādājusi, tā arī turpina strādāt, jo noteiktās “tikumiskās vadlīnijas” nenosaka veikt konkrētas darbības, organizēt tematiskus pasākumus, lekcijas v.tml. Viss atstāts paša audzinātāja izpratnes, labās gribas, iniciatīvas rokās.

delfi-foto-misc-53637-48772975

Taču portālā “Delfi” publicētajā rakstā Anna Jermakoviča: Vai skolās iemāca vērtības? redzam arī ļoti pozitīvu piemēru – Rīgas Katoļu ģimnāzija ir uzsākusi t.s. rakstura izglītības jeb vērtību ieaudzināšanas programmu, apzinoties to, ka skolai ir milzīga nozīme bērnu un jauniešu personības veidošanās procesā. Kā precīzi atzīmē skolas direktore A. Jermakoviča:

“Ja vēlamies mūsu sabiedrībā redzēt gudrus jauniešus ar spēcīgu raksturu un izkoptu vērtību sistēmu, trīs elementiem – izglītībai, prasmēm un attieksmei – jābūt vienotiem un vienam otru papildinošiem. Iemācot bērnam cieņu pret līdzcilvēkiem un vidi, kurā viņš atrodas, sabiedrībā varam sasniegt izcilus panākumus.”

Direktore arī skaidro, ka bērnu vērtību sistēmai ir tieša kopsakarība ar šobrīd tik ļoti aktuālajiem jauniešu disciplīnas pārkāpumiem. Veidojas absurda situācija – “lai ieviestu disciplīnu, skolas izvēlas pielietot sodu sistēmu – pēcstundas, skolas, klašu tīrīšanu vai citu darbu veikšanu. Neapšaubāmi, bērniem jāieaudzina kārtības un tīrības mīlestība, darba tikums, taču jāieaudzina, nevis darbs jāizmanto kā soda elements”.

Kā tad izpaužas jaunieviestā rakstura audzināšanas programma Rīgas Katoļu ģimnāzijā? Direktore A.Jermakoviča stāsta savu pieredzi:

“Piemēram, ik mēnesi mēs izvēlamies kādu no vērtībām, kam tas veltīts. Un tieši audzināšanas stundās mēs apzināmies un runājam par šo vērtību, par tās izpausmēm, izvērtējam to, nepārvēršot šo laiku par papildus mācību stundu, klases saimniecisko jautājumu risināšanas, disciplīnas jautājumu vai savstarpējo konfliktu risināšanas stundu.”

Paldies šādiem aktīviem, radošiem, drosmīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, kuru pašaizliedzīgais darbs ir nenovērtējams!

freiberga

«Karma pārstāv visu to, ko cilvēks ar labiem vai ļauniem darbiem un domām agrākos mūžos savā likteņa pūrā iekrājis. Katra jauna reinkarnācija cilvēkam sniedz jaunas iespējas karmisko nastu padarīt vieglāku, darot labu tur, kur kādreiz darīts ļaunums. Arī cilvēku ciešanas nav domātas kā dievu vai Dieva sods, bet gan kā līdzeklis, kas palīdz pārkausēt cilvēka dabas zemāko, ļaunāko pusi un mācoties no savām kļūdām, sliktu karmu pārstrādāt un izdzēst.»

Vaira Vīķe – Freiberga

Vienmēr pastāv izvēle

flower-white-summer-beauty-beautiful-tree-nature-wallpaper-1
Vienmēr pastāv izvēle, pa kuru ceļa pusi iet.
/Mākslinieks – sudrabkalis O. Auzers/
Uzsmaidīt otram vai uzlikt vienaldzības masku?
Paņemt balsotāju ceļa malā vai pabraukt garām?
Izmest tukšo pudeli upē vai turēt laivā līdz iespējai izmest miskastē?
Savākt citu cilvēku izgāzto atkritumu kaudzi tuvējā mežā vai izlikties neredzam?
Lietot pesticīdus savā zemnieku saimniecībā vai pāriet uz bioloģisko audzēšanu?
Skaļi notaurēties krustojumā pie luksofora, kad priekšāstāvošais nedaudz aizdomājies, vai nogaidīt pāris sekundes?
Ražot produktus dabīgus un kvalitatīvus vai “kā visi”?
Pildīt solījumus tautai vai aizmirst?
Izvēle ir vienmēr. Visa sākums ir katrs pats, jo sākas viss ar mazām lietām – ikdienas lietām.

Ar mūzikas palīdzību – no mežoņa par skaistu cilvēku

harijs trumans

Muzikāla intervija ar vēstures doktoru, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Hariju Tumanu par dzīves jēgu un to, kā vēsture pierāda seno filosofu domu pareizību: mūzika ietekmē cilvēkus, veselas kultūras un veicina to attīstību vai norietu.

 

  • “Grieķi ļoti labi saprata, ka mūzika cilvēku audzina, jo tā izraisa attiecīgas jūtas un emocijas. Tāpēc grieķi bija ļoti norūpējušies par to, lai skanētu tāda mūzika, kas izraisītu pareizās jūtas.”
  • “Polībijs un Aristotelis, piemēram, uzskatīja, ka ar mūziku un pareizu dzīvesveidu vislielākos mežoņus var padarīt par normāliem, civilizētiem, skaistiem cilvēkiem.”
  • “Romas impērija gāja bojā ne jau tādēļ, ka barbari to iekaroja, bet gan tāpēc, ka romieši paši bija kļuvuši par barbariem.”

Intervijas ieraksts:

http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/vestures-profesors-harijs-tumans-senie-grieki-ari-kauja-gaja-ar-.a83124/