“#LViedvesmo” – aicina skolēnus darīt labus darbus

photo

#LViedvesmo ir sociāla kampaņa, kas silda Latvijas sirdis ar labiem darbiem un iedvesmojošām personībām, aicinot arī skolēnus no visas Latvijas sekot viņu piemēram.

Kampaņas mērķis ir vairot patriotismu un piederības sajūtu valstij, kā arī veicināt pozitīvu domāšanu Latvijas iedzīvotāju vidū. Pašlaik kā pelēks mākonis pār mums veļas uzskats, ka Latvijā viss esot slikti. Savu nākotni ārpus Latvijas uzreiz pēc skolas beigšanas plāno veidot tikai 19 % vispārīgās un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, bet 39 % plāno aizbraukt no valsts mācību vai darba nolūkos. Ar katru gadu pieaug to jauniešu īpatsvars, kas savu turpmāko dzīvi redz ārpus Latvijas, skaidro kampaņas veidotāju pārstāve Elīna Ansaberga.

“#LViedvesmo” mērķis ir pievērst jauniešu un pārējās sabiedrības uzmanību savai un valsts nākotnei: izcelt pozitīvo, runāt par darba un izglītības iespējām, kā arī iedvesmot ar uzņēmēju, zinātnieku, sportistu, citu slavenību un stipru latviešu ģimeņu panākumu piemēriem. Ir svarīgi veidot jauniešu apziņu, ka valsts ir viņi paši un pozitīva iesaiste veicina pozitīvas pārmaiņas.

Sociālās kampaņas vēstnieki labprāt palīdz vardarbībā cietušajiem, patversmes dzīvniekiem, sakopj vidi un izpaužas radoši, veltot Latvijai savus mākslas darbus. Aicinot veikt labus darbus, kampaņas veidotāji vēlas parādīt, ka ikvienai rīcībai mūsu valsts labā ir nozīme. Mums ir nepieciešama rīcībspējīgu jauniešu paaudze, kas praksē redz, ka spēj ietekmēt sociāli ekonomiskos un politiskos procesus. Tas palīdzēs ikvienam noticēt sev un ieraudzīt savu nākotni Latvijā, norāda E. Ansaberga.

Skolēnu iesaiste ir plānota, izplatot aicinājumu sekot panākumiem bagātu Latvijas iedzīvotāju piemēram, proti, kopā ar klasi paveikt labu darbu un ar padarītā video vai foto materiāliem palepoties tiešsaistē. Klasei, kuras labais darbs iegūs visvairāk balsu, būs iespēja klātienē tikties ar saviem elkiem un uzzināt viņu veiksmes noslēpumu.

Labo darbu vēstnesis Rīgas skolēniem ir sporta žurnālists Reinis Ošenieks, kurzemniekus uzrunās vieglatlēte Lauma Grīva, kopā ar Latgales skolēniem labos darbus veiks “Dziedošo ģimeņu” zvaigzne Dagnis Tihovskis, savukārt zemgaliešus iedvesmos izglītības programmas “Iespējamā misija” skolotājs Bruno Bahs, informē E. Ansaberga.

Visus video ar reģionu vēstnešu labajiem darbiem var noskatīties Youtube” kanālā. Savu klasi var pieteikt labo darbu kampaņai, aizpildot veidlapu tiešsaistē. Plašāka informācija par kampaņu pieejama vietnēs “Facebook” un “Instagram“.

 

Pēc http://www.aprinkis.lv materiāliem. 

Advertisements

“Nedari ļaunu un tev nav no kā bīties!”

1a6167925e9c9102a7fd15e472ffd8fa

  • Ja kas akūti apdraud mūsu valsti un sabiedrību, tad tā ir mūsu pašu alkatība un  negodīgums visdažādākajās lietās un līmeņos. Nekas labāks nav gaidāms, ja turpināsim ikdienā viens otram melot, apkrāpt, negodīgiem līdzekļiem izshēmot sev lielāku labumu.
  • Mums ir tik slima  un nelaimīga sabiedrība, jo tik daudz cilvēku nav īstajā vietā, nedara to, kas ir viņu aicinājums. Dzīvē jāizvēlas tas, ko patiešām patīk darīt, nevis tas, kas modīgāk vai kur vairāk maksā.
  • Pasaule ir plašāka, sarežģītāka un daudz dziļāka, nekā to redzam, dzirdam, taustām un saprotam.

Mācītājs un LU Teoloģijas fakultātes docents Ralfs Kokins

Juris Rubenis “VIŅA UN VIŅŠ”

 

rubenis

  • “Mēs gandrīz vienmēr esam gatavi mainīties tikai tad, ja reāli nonākam strupceļā.”
  • “Šajā pasaulē mēs visi esam nevis gatavie, bet topošie cilvēki.”
  • “Laime ir nevis atrast ideālu partneri, bet partneri, ar kuru mīlestībā varam kopīgi augt.”
  • “Cilvēka galvenais ētiskais uzdevums ir augt.”
  • “Mīlestība ir vislabākais apgaismojums dvēseles telpas iepazīšanas ceļā.”
  • “Arī cilvēka dzimums ir garīgs uzdevums.”
  • “Mums nav nepieciešama dzimumu vienādošana, bet līzsvarošana.”
  • “Caur sava dziļuma atklāšanu mācāmies satikt cita cilvēka dziļumu, lai tad atklātu mūsu kopīgo dziļumu – Dievu.”
  • “Tas, kas es esmu patiesībā, atklājas tad, kad mīlu. Tu esi tas, kas tu esi mīlot. Nekad to neaizmirsti!”

300x0_rubenis

Sabiedrības lakmusa papīrīts “Matilde” – filma, kas nav tikai izklaidējoša filma

stop-matilda-1

Te vairs nav runa par tiem cilvēkiem un tautām, kas dzīvo Krievijas teritorijā, jo mēs visi dzīvojam uz planētas Zeme, un planēta Zeme ir vienots organisms. Kad cilvēkam sāp sirds vai aknas, vai nieres vai pat pirksts, viss organisms jūtas slims. Tāpēc cilvēki, kas dzīvo citās valstīs un kam ir sirdsapziņa, viņi nevar teikt, ka uz viņiem tas neattiecas, ka tas ir krievu cars un viņš dzīvoja pirms 100 gadiem, mums ir cita valsts un cita vēsture.

Tā nav taisnība. Vajag aizstāvēt katru svēto, katru cilvēku, kas tiek apmelots pilnīgi nepelnīti, aizstāvēt viņa labo vārdu nepieciešams visiem kopā.

T. Mikušina

Stop Matilda

Kāpēc notiekošais ap mākslas filmu “Matilde” (m.f. “Matilde”) attiecas arī uz Latviju? Tāpēc, ka latvieši bija starp tiem, kas, it kā cīnoties par savas tautas brīvību, iesaistījās Krievijas cara Nikolaja II valdības gāšanā, kas noveda pie visas cara ģimenes nežēlīgas noslepkavošanas bez tiesas un izmeklēšanas, kā arī neskaitāmu cilvēku dzīvību zaudēšanas turpmākajos gados. Tātad – Latvijas brīvība tika iegūta brutālā, agresīvā, uz meliem un nodevību balstītā ceļā. Līdz pat šai dienai neviens Latvijā nerunā par to, kas īstenībā notika pirms 100 gadiem. Netiek stāstīts par to, kāds patiesībā bija cars un viņa ģimene, kā cara valdīšanas laikā uzlabojās Krievijas impērijas ekonomikas un tautsaimniecības rādītāji – gluži pretēji: visa informācija, kas parādās saistībā ar Krieviju, ir tikai negatīva un bieži vien klaji melīga.

“Matilde” ir tieši tāds pats kārtējais “indes produkts” – domāts cilvēku masām, kas labprātāk uzsūc to informāciju, ko viņiem padevīgi sniedz masu mediji, nevis cenšas paši aizrakties līdz patiesībai.

Par aizliegumu savā teritorijā kinoteātros rādīt filmu “Matilde” jau izteicies Čečenijas līderis R. Kadirovs. Viņam sekoja Dagestāna, kā arī viens no Maskavas kinoteātru tīkliem.

Vistuvākā nākotnē arī Latvijai var nākties otrreiz 100 gadu laikā izlemt, kuru ceļu iet – nodevības, melu, sensāciju ceļu vai vēsturiskās patiesības izgaismošanas un sirdsapziņas ceļu. Jāizvēlas ir katram, kaut vai sirdī. Tieši šādos brīžos tautas izlemj savu nākotni.

Patiesības moments. Izvēles moments. Tā nav tikai izklaidējoša filma “Matilde”

“Matilde” – sabiedrības tikumības problēma

 

Iznākusi grāmata “Bērnu un jauniešu tikumiskā audzināšana”

Tikumiskā-audzināšana-1

Sokrata tautskola ir izdevusi grāmatu “Bērnu un jauniešu tikumiskā audzināšana”.

Grāmata “Bērnu un jauniešu tikumiskā audzināšana” ir domāta tam, lai izglītotu pedagogus tikumiskās audzināšanas jautājumos un sniegtu viņiem metodisko palīdzību tikumiskās audzināšanas nodarbību vadīšanā.

Šajā grāmatā aplūkoti tikumiskās audzināšanas pamatjautājumi: tikumība, tās principi un kodekss, cilvēciskās vērtības, pozitīvās un negatīvās cilvēciskās īpašības; sniegtas arī tikumiskās audzināšanas nodarbību tēmas un nodarbību plāni, kā arī nodarbību paraugi no pirmsskolas līdz 12. klasei.

Grāmatas autori cer, ka šī grāmata palīdzēs audzināt mūsu jauno paaudzi garīgi stipru, garīgi bagātu, ar plašu redzesloku. Lai tā būtu stipra savos tikumos un pārliecībā par savu noturīgumu, nelokoties līdzi nekādiem svešzemju vējiem, lai vai cik koši tie nebūtu izreklamēti.

Grāmata tirdzniecībā nebūs pieejama. Tā tiks izplatīta caur pedagogu tikumiskās audzināšanas konferencēm un semināriem, kurus organizēs Sokrata tautskola un/vai Biedrība “Dzīvot pēc Sirdsapziņas”.

Sokrata tautskolas kontakti:

Tālrunis:+371 29463326

e-pasts: info@sokratatautskola.lv

www.sokratatautskola.lv ; www.domatajs.lv

Krievija un pasaule apvienojas ideālu aizstāvībai

image009

Krievijā jau ilgāku laiku nerimst diskusijas par A. Učiteļa (А. Учитель) mākslas filmu “Matilde”, kas stāsta par pēdējā cara un viņa ģimenes dzīvi it kā vēsturiskās patiesības gaismā. Tomēr, kā atzīst vēsturnieki, kā arī speciālā izmeklēšanas grupa, filma apzināti nes sagrozītu, apmelojošu un apmelnojošu informāciju, kas dažviet ir pilnīgi pretēja faktiem, atrodamiem dažādos vēsturiskos materiālos. Nepamanīts arī nepaliek fakts, ka filmas pirmizrāde tika plānota tieši 2017. gada pavasarī (šobrīd pārcelta uz rudeni), kad Krievijā aprit 100 gadi kopš cara valdības gāšanas 1917. gadā.

Pēdējais Krievijas cars Nikolajs II un visa viņa ģimene bija dziļi ticīgi cilvēki, kas pieņēma savas tautas nodevību un, paļaujoties uz Dieva Gribu, nepameta savu dzimteni, kaut arī apzinājās draudošās briesmas. Vieni no pēdējiem cara Nikolaja II vārdiem 1918. gadā vēstīja, ka viņš visiem piedod un par visiem lūdzas; un lai visi atceras, ka tas ļaunums,  kas tagad ir pasaulē, būs vēl lielāks, tomēr nevis ļaunums uzveiks ļaunumu, bet tikai mīlestība…

Tā kā Krievijas Pareizticīgā baznīca caru Nikolaju II un viņa ģimeni ir kanonizējusi kā svētmocekļus, tad mākslas filma “Matilde” ir uzskatāma ne tikai par vēsturiski nepatiesu, bet arī reliģiski aizskarošu, ideoloģiski un tikumiski zaimojošu, tādēļ pret filmas parādīšanos kinoteātros cilvēki cīnās gan apvienojoties organizācijās un meklējot likuma atbalstu, gan arī veicot kopīgu lūgšanu prakses, kas nu jau iegūst starptautisku apmēru.

images

Tā š.g 1. augustā tika rīkots lūgšanu nomods “Ticības, Tēvzemes, Tautas un Cara aizstāvībai un pret filmas “Matilde” demonstrēšanu”, kas aptvēra visu Krieviju, kā arī Eiropu un citas zemes.

Šobrīd tiek plānots vēl viens lūgšanu nomods 12. augustā, troņmantinieka Alekseja dzimšanas dienā: 

“Visas tautas un starptautisks aizstāvības pasākums Krievijā: par Ticību!, par Tēvzemi!, par Tautu un Caru! apturēsim “Matildi”!:
pl. 11:00 pēc vietējā laika no Kamčatkas līdz Eiropai, Svētās Krievzemes, Eiropas un pasaules pilsētās notiks pareizticīgo akcija: “10 stundas lūgšanās Cara ģimenes mocekļiem!””

(Vairāk:

http://ostanovimmatildu.ru/

http://sirius-ru.net/

http://sirius-riga.lv/Lugsanas%20Krievijai%202017%2008%2012.html)

T.Mikušina:

“Dievs var aizstāvēt tad, kad Viņš redz Ticības izpausmes. Citādi nekādas aizstāvības nebūs, un Krievija Dievam nenozīmēs absolūti neko. Tāpēc, ka tā neizpildīja savu uzdevumu. Tā ir traģēdija.

Gan tie, kas pret “Matildi”, gan tie, kas par Rērihu centru, gan tie, kas vēl par kaut ko labu, kāpēc viņiem neapvienoties kopā? Viņi cīnās katrs ar kādu savu mazu problēmu. Bet cīnīties vajag ar globālu problēmu. Vajag uzveikt šo tumsonību Krievijā. Ne ar spēku, bet ar gara spēku – tās ir dažādas lietas. Ja ir gara spēks, tad fizisko spēku pat nevajag lietot.”

 

Labklājības IKP un cilvēka laimes sajūta

 

kate-moss1

BMW, villa pie Vidusjūras, jahta, pērļu virtenes sazin cik metru garumā, kaviārs rītā un vakarā, kamēr nelaba dūša, jeb lauku māja skaistā vietā ar klusumu un stirnu izbradātu sakņu dārzu – tāds varētu būtu standarta aprīkojums cilvēkam, lai viņš varētu teikt: «Jā, esmu bagāts, jā, manā mājā valda labklājība.» Taču… Veidi, kā mērīt valsts labklājību, izrādās, var būt dažādi. Visiem pierastais iekšzemes kopprodukts (IKP), kas tiek uztverts kā visizsmeļošākais no rādītājiem, nebūt nav vienīgais un neatspoguļo labklājību pilnībā. Eksistē vēl arī kāds cits – tas rāda, cik laimīgi ir valsts iedzīvotāji, jeb «laimības» indekss valstī.

Mazliet vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem Himalaju karaļvalsts Butānas karalis ieviesa jaunu mērījumu veidu, kas, viņaprāt, precīzāk atspoguļo labklājības līmeni jaunattīstības valstī. Butānas karalis Džigme Singais Vangčuks (Jigme Singye Wangchuck) savā runā reiz teicis, ka valstī ir jānodrošina vienāds labklājības līmenis valsts iedzīvotājiem, saglabājot nacionālās tradīcijas un vidi. Karalis, kuram ir tikai 49 gadi, joprojām turpina īstenot paša uzsākto politiku valsts iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai. Šis precedents rosināja ekspertus visā pasaulē strādāt pie jauna modeļa izstrādes labklājības līmeņa noteikšanai. Tas lika atzīt, ka IKP nav pietiekami izsmeļošs rādītājs, pēc kura varētu spriest par dzīves līmeni. Šai sakarā tiek apskatīti ne tikai ekonomiskie rādītāji valstī, bet arī, piemēram, pieejamība veselības aprūpei, laiks, ko pavada kopā ar ģimeni, dabas daudzveidības saglabāšana un vēl citi ar ekonomiku tieši nesaistīti faktori. Kanādiešu politikas filozofs Džons Ralstons Sauls (John Ralston Saul) laimi ir definējis kā līdzsvara stāvokli starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Mazi, ņipri un laimīgi

Konferencē, kas tika organizēta Skotijā par godu šai teorijai, uzstājās daudzi vadoši pētnieki un speciālisti, tai skaitā pārstāvji no Butānas valsts, kas demonstrēja pēdējā laika sasniegumus, īstenojot laimīguma politiku. Vidējais dzīves ilgums valstī šo gadu laikā ir pieaudzis vidēji par 19 gadiem, valsts vara tiks nodota demokrātiski ievēlētai valdībai, noteikts mērķis apmežot 60% valsts teritorijas, kā arī ierobežots tūristu skaits, orientējoties tikai uz samērā turīgu tūristu apkalpošanu. Pētījumi, kurus veikuši Mičiganas Universitātes profesori, rāda paradoksu, ka dažās valstīs, piemēram, Latīņamerikā, cilvēki ir daudz laimīgāki, nekā tiem teorētiski vajadzētu būt, ja laimes sajūtu apskata tikai no materiālās puses.

Kā pietrūkst latvietim, lai Latvija ierindotos laimīguma ziņā pirmajās vietās pasaulē, laikam jau pašreiz nepateiks neviens. Varbūt tā ir māja, mašīna, ceļojumi uz tālām zemēm… Varbūt mums vajag vairāk laika sev un ģimenei, drošības sajūtu par darba vietu, biežāk paskatīties pāri horizontam un ieelpot svaigu gaisu spirgti zaļā mežā, kur šalc koki, nevis brēc radio, kas ziņo tikai par sliktiem notikumiem? Tāpēc ir vērts vērīgāk paskatīties uz mazu valstiņu Himalajos, iedvesmoties un izveidot savu laimes formulu. Un tad to īstenot.

Aiva Apša

Publicēts 2006.gada februārī.

http://www.videsvestis.lv