P.Apinis: Bisfenols A kā globāla superinde un ķīmiskā kara deformētas izpausmes Latvijā

 

pudele-liet-avots-47742175

Ķīmiskais piesārņojums, kādā dzīvo mūsdienu zemeslode, atbilst jēdzienam “ķīmiskais karš”. 2020. gadā pasaules okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju un jūras iemītnieku.

Plastmasas sadalīšanās process ilgst ap tūkstoti gadu. Plastmasu cilvēce pazīst nedaudz vairāk par 100 gadiem. Tātad visa plastmasa, kas saražota, uz šīs zemeslodes atrodama joprojām, ja vien nav sadegusi un piekvēpinājusi atmosfēru indīgiem dūmiem, iznīcinot mūsu vienīgo aizsardzību pret saules un kosmosa stariem – ozona slāni.

Cilvēka un dzīvnieka organismam bīstamākās vielas šodien medicīnā definē kā iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus izraisošas vielas. Bīstamākās iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus izraisošās ķimikālijas ir bisfenols A, ftalāti (plastmasas mīkstinātāji, smaržu pastiprinātāji), broma liesmu novērsēji (bieži izmanto mājsaimniecības tekstilizstrādājumu un mēbeļu ražošanā), kā arī smagie metāli, piemēram, svins, bismuts un dzīvsudrabs.

Bisfenols A ūdens pudeļu plastmasā kā ķīmiskais karš pret Latvijas iedzīvotājiem

Šobrīd Eiropa jau ir atzinusi tieši bisfenolu A par cilvēka veselībai bīstamāko ķīmisko vielu. Mazās devās šī viela nav īpaši kaitīga, bet bisfenolu mēs pamanāmies ražot tik daudz, pievienot visam, kam vien iespējams, ka kopumā tas atstāj paliekošas pēdas katra cilvēka un visas cilvēces veselībā.

Iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus izraisošā viela bisfenols A ir mākslīgs estrogēns (sievišķais dzimumhormons), kas no plastmasas pudelītes (tostarp arī zīdaiņa pudelītes), birojā novietotās lielās, cietās ūdens pudeles vai trauka var nonākt produktos vai ūdenī. Kā mākslīgs estrogēns tas ietekmē abu dzimumu augļu attīstību, bremzē hormonālās sistēmas attīstību, veicina krūts un prostatas audzējus. Tomēr visvairāk bisfenoli negatīvi ietekmē testosterona produkciju un spermas kvalitāti vīriešiem, palielina insulīna rezistenci un veicina aptaukošanos.

Bērniem nevajadzētu vispār lietot plastmasas traukus. Francija kā pirmā šogad aizliegs plastmasas vienreizējos traukus. Visvairāk bisfenola A ir plastmasā, kas apzīmēta ar 7. Neko cilvēkam nevajadzētu lietot no traukiem, kas apzīmēti ar ciparu 7, un šādos traukos drīkstētu ieliet tikai motoreļļu (nevis, piemēram, ūdeni: apskatieties savā birojā novietoto ūdens trauku – ja tas apzīmēts ar ciparu 7, jūsu priekšniecība nolēmusi jūs noindēt).

Par bisfenolu A kases aparātu izsistajos termopapīra čekos

Vislielāko bisfenola koncentrāciju asinīs atrod cilvēkiem, kuri strādā ar pesticīdiem (zemnieki ir daudz vairāk pakļauti ķīmiskai nāvei nekā pilsētnieki, kas nesmidzina laukus ar indēm), un veikala pārdevējām. Iedomājieties – “Maxima” un “Rimi” pārdevējas, kas ikdienā izsit simtiem termopapīra čekus, katru no tiem paņem pirkstos, ir visvairāk bisfenola A ietekmei pakļautā iedzīvotāju daļa (es pieņemu, ka līdzīgas problēmas ir arī atsevišķu iestāžu grāmatvežiem, kas arī visu dienu apbružā šos termopapīra čekus).

Termopapīrs sastāv no papīra pamata, kas pārklāts ar vairākiem ķīmiskiem slāņiem, kuri satur bisfenolu A. Pārklājums siltuma ietekmē maina krāsu, ļaujot uz tā parādīties drukātajiem simboliem. Lai cik tas liktos dīvaini, Eiropā cīņu pret šo termopapīru sāka nevis mediķi, bet tirdzniecības darbinieku arodbiedrības, tiklīdz kļuva skaidrs, ka tieši tirdzniecības darbinieku vidū ir lielākā saslimstība ar dzimumsistēmas onkoloģiskām slimībām. Jāuzsver, ka bisfenols A kā mākslīgs estrogēns cauri ādai uzsūcas tikpat labi kā kosmētika.

Eiropas regulas attiecībā uz cilvēka veselību nāk lēni, bet labi. Tā, sākot ar šā gada 12. janvāri, bisfenols A un tā avots – termopapīra čeki – ir iekļauti Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras īpaši bīstamo vielu un izplatītāju kandidātvielu sarakstos. Pērnā gada 12. decembrī Eiropas Komisija pieņēma regulu ES 2016/2235, kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 2. janvāri, šādi termopapīra čeki Eiropā vairs nav izmantojami. Tas nozīmē – termopapīrs jau nepazudīs, bet atļautais bisfenola A līmenis būs daudzkārt zemāks – mazāks par 0,02 % no papīra masas.

Ar pilnu rakstu var iepazīties http://www.aprinkis.lv

Veselas sabiedrības pamatā ir tikumīga ģimene

Veselas sabiedrības pamatā ir zināšanas, par kurām praktiski neko nemāca skolās un nestāsta medijos – tās ir zināšanas par ģimeni kā augstas tikumības avotu. Viss ir svarīgi: gan laulības slēgšanas motīvs, seksuālās enerģijas pareiza izmantošana un laulāto savstarpējās attiecības, gan zināšanas par bērna ieņemšanu un audzināšanu, gan sievietes un vīrieša lomas izpratne, gan apzināta Augstākā Tikumiskā likuma ievērošana un izkopšana ikdienas dzīvē.

Video teksta autors T.Mikušina (krievu val.)

 

Nevajag cīnīties pret, bet vienmēr – par. Par to, kas tev tuvs un dārgs.

harijs trumans

Izvilkumi no intervijas ar vēstures doktoru, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Hariju Tumanu portālā http://www.diena.lv par aktuālo situāciju mūsdienu tehnokrātiski – demokrātiskajā civilizācijā, kas uzņēmusi vienvirziena kustību “uz ciklopu līmeni”. Kas notiek un kāpēc? Un ko varam darīt katrs savā dzīvē?

 

  • Špengleram pieder vārdi par kultūras nākotni, kas man šķiet ļoti precīzi: “Pienāks laiks, kad beigs pastāvēt Mocarts un Rembrants, bet nevis tāpēc, ka vairs nebūs to gleznu un nošu pierakstu, bet tāpēc, ka nebūs to ausu un acu, kas spēs viņas uztvert.” Mēs šo laiku gandrīz jau esam sasnieguši.   (..) klasiku arvien biežāk cenšas “modernizēt”, “uzlabot”, bet par teātriem vispār nav ko runāt: klasikas klasiskie iestudējumi jau ir retums… .
  • Cilvēkam ir dabiska tiekšanās pēc naudas un baudas, bet, ja cilvēkam dod vaļu to darīt, tad sabiedrība izjūk. Ja katrs sāk dzīvot tikai pats priekš sevis un “par citiem neliekas zināt”, tad notiek atgriešanās pirmatnējā mežonībā, ciklopu pasaulē.
  • Civilizācija nozīmē instinktu un patvaļas ierobežojumus.
  • Globalizācijas ceļu rullis samaļ citas kultūras.
  • Eiropa jau sen nedzīvo pēc kristīgiem principiem, te valda nauda un bauda (..) – Dieva vietā.
  • Ja mēs liekam cerības uz kriminālkodeksu, tas ir novecojošas sabiedrības simptoms. Augšupejošās kultūras vispār iztiek bez rakstītiem likumiem vai ar minimāliem likumiem. Jo sarežģītāka ir tiesiskā sistēma, jo zemāks sabiedrības tikumiskais līmenis. Tad bailes no soda ir vienīgais sabiedrības regulēšanas līdzeklis. Normāli būtu otrādi – kad cilvēks nepārkāpj morāles normas tāpēc, ka viņa apziņa to neļauj.
  • Tiesību mudžeklis un tiesāšanās mānija ir viens no civilizācijas novecošanas simptomiem. Tas norāda uz to, ka ir zuduši tādi jēdzieni kā gods un goda vārds, ka visi no visiem baidās un neviens nevienam neuzticas.
  • Mēs dzīvojam masu kultūras samazgu telpā, bet šīs samazgas tiek radītas apzināti, tikai neviens par to neatbild. (..) Ļoti ērta pozīcija: pārlikt atbildību uz patērētāju!
  • Vārda “izglītība” celms ir “glīti”, tātad izglītībai ir jāpadara cilvēks glīts, skaists, jāveido vispusīgi attīstīta personība. 20.gadsimta otrajā pusē no tā atteicās, un faktiski izglītības sistēma sāka veidot nevis vispusīgi attīstītas personības, bet cilvēkus – funkcijas.
  • Katram jāatrod sava vieta šai pasaulē saskaņā ar sirdsapziņu. Lai viss apkārt iet, kā iet, bet tu dari savu, rīkojies pēc savas sirds pārliecības. Nepatīk kolektīvais ārprāts – nepievienojies. Turi sevī savu gaismu un izstaro to apkārt. Nes Kultūras, izglītības, ticības gaismu.
  • Nekādā gadījumā nevajag cīnīties pret, bet vienmēr – par. Par to, kas tev tuvs un dārgs.

Pilnu interviju lasīt šeit.

Dievs, tikumība, sirdsapziņa. Kāpēc noliedzam?

Ko nozīmē dzīvot pēc sirdsapziņas?

koks

Sirdsapziņa cilvēkā veic tikumisko paškontroli un tā vienmēr zina, kas ir labi, kas – slikti, kur ir Labais, bet kur – ļaunais. Sirdsapziņa ir Dievs mūsu dvēselē. Dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu nozīmē dzīvot saskaņā ar Dievu.

Jēdziens Dievs galvenokārt tiek saistīts ar reliģiozitāti, ar baznīcu. Turklāt pastāv pieņēmums, ka Dievs atrodas kaut kur ārpus cilvēka. Tāpēc arī cilvēki iet dievnamos, meklēdami Dievu. Bet Dievs ir mums daudz tuvāk, Viņš vienmēr ir ar mums – mūsu sirdīs. Mums tikai vajag apjaust šo svarīgo patiesību un panākt, lai Dievs atgriežas mūsu dzīvē, ienāk mūsu apziņā.

Tātad jēdzienus sirdsapziņa, tikumība, Dievs mēs varam attiecināt uz to vienoto priekšstatu jomu, kur Dievs ir uztverams kā Augstākais tikumības likums, kas ir spēkā Visumā un tāpēc ir viens visām dzīvajām būtnēm. Bet sirdsapziņa un tikumība atspoguļo Dievu cilvēkā, palīdz apzināties savu darbību atbilstību Augstākajam tikumības likumam.

Vārds tikumība ir jēdzienu ētika un morāle sinonīms, kas nāk no pirmskristietības laika Eiropas. Terminu ētika (ethos) pirmais lietoja Aristotelis – seno grieķu gudrais, un tā nozīme ir “ieradums” vai “raksturs”. Bet Cicerons – senās Romas filozofs radīja šī termina latīnisko analogu moralis. Vārdi ethos moralis apzīmē labo tikumu kopumu. Analoģiskajā krievu vārdā нравственность, kas radies no senslāvu vārda нрав, ir ielikta arī vēl apslēptā nozīme: saikne ar Dievišķo Gudrību.

Mūsu laikā vārds tikumība pamazām izzūd no ikdienas aprites. Jo cilvēks ir jaunāks, jo mazāk viņam pazīstams šis vārds. Arvien biežāk tikumības jēdziens tiek saistīts ar baznīcas dogmām un aizliegumiem, kas tiek uztverti kā personības brīvības apdraudējums. Jēdziens sirdsapziņa iziet no modes, kļūst nemoderns, ne vienmēr to saprot pozitīvā nozīmē, jo ne visos gadījumos sirdsapziņa ir racionāla un saprātīga no materiālā viedokļa, kas dominē patērētāju sabiedrībā.

mūsdienas.jpg

Arī jēdzienam Dievs dažkārt tiek piešķirta negatīva nozīme. Šo tendenci veikli un prasmīgi uztur daudzi plašsaziņas līdzekļi.

Atteikdamās no tikumības, no Dieva kā Augstākā tikumības Likuma, mūsu civilizācija ir sākusi degradēties. Sekas ir acīm redzamas.

Sabiedrībā, kas zaudējusi garīgumu un sirdsapziņu, kā nezāles sakuplo visi netikumi, agresija, negatīvais. Tieši tikumības trūkums rada visas pārējās problēmas: terorismu, noziedzību, zādzības, tieksmi pēc nepelnītas bagātības, korupciju, seksuālas perversijas, viendzimuma laulības, negatīvā dominanti plašsaziņas līdzekļos, agresīvas datorspēles, aiziešanu virtuālajā realitātē, stresus, dvēseli pazudinošu dārdošu mūziku, smēķēšanu, alkoholu, narkotikas…

Sabiedrības problēmas vēršas plašumā kā vēža šūnas, un sabiedrība sāk deģenerēties.

Baušļi “nenogalini”, “nezodz”, “nemelo” pastāv tūkstošiem gadu daudzās pasaules reliģijās, taču noziedzība aug ar katru gadu. Valstīm ir jāuztur milzīgs tiesībsargājošais aparāts, lieli līdzekļi jātērē cietumu uzturēšanai. Bet visi šie milzīgie resursi taču varētu tikt izlietoti sabiedrībai daudz noderīgākiem projektiem, ja cilvēkos būtu izpratne par Augstāko tikumības likumu – Dievišķo Likumu.

Ierēdņi, kas ņem kukuļus un negodprātīgi izpilda savus pienākumus, cer dzīvot ilgi un laimīgi. Taču, ja viņiem sirdī būtu Dievs un viņi zinātu, kā darbojas Dievišķais Likums, tad viņi saprastu, ka viss, ko viņi iesējuši, agri vai vēlu atgriezīsies pie viņiem kā bumerangs.

sex-city-style-season-1

Plašsaziņas līdzekļi, kas ietekmē miljoniem cilvēku prātus un caurām diennaktīm translē ekrānos reklāmu, negatīvus jaunumus, “ziepju operas” un detektīvus, ir ieinteresēti tikai naudas pelnīšanā. Ja telekanālu vadībā būtu augsti tikumīgi cilvēki, kas nepieskaņotos vidējam apziņas līmenim, bet veltītu savu laiku un spēkus audzinošu, filozofisku un estētisku filmu un pārraižu radīšanai, tad sabiedrības problēmas automātiski sāktu samazināties.

Kāpēc mēs esam izraidījuši Dievu no savas dzīves? Cilvēces labākie pārstāvji: komponisti, rakstnieki, dzejnieki, kultūras darbinieki, zinātnieki – visi viņi savā dzīvē ir nonākuši pie Dieva sapratnes.

Zinātnieki, arī mūsu laikabiedri, veikdami pētījumus katrs savā zinātnes nozarē, ir pierādījuši mūsu pasaules Dievišķību. Dažādu pasaules valstu matemātiķu, fiziķu un astrofiziķu – J. Rozentāla, V. Ņikitina, S. Vainberga, R. Broiera, F. Daisona, D. Polkinhorna, D. Barou, F. Triplera, D. Džina u.c. pētījumu rezultāti ļāva zinātniekiem izdarīt secinājumus par Supersaprāta esamību, kas vada Visumu.

Ar līdzīgiem apgalvojumiem savā laikā ir nākuši klajā: A. Einšteins, M. Planks, Č. Darvins, K. Flammarions, N. Pirogovs, F. Krīks, A. Saharovs, P. Garjajevs, S. Zeņins un daudzi citi pasaules zinātnieki.

Ja zinātnieki jau ir pierādījuši Dieva esamību, tad kāpēc mēs kaunīgi noklusējam vai apzināti atsakāmies no Viņa esamības atzīšanas? Kāpēc mēs norobežojamies no Dieva savā dzīvē? Aizvākdami no savas dzīves Pašu Galveno, mēs zaudējam kodolu, asi, orientieri, dzīves jēgu un pārstājam evolucionēt, tikai haotiski virzāmies uz izmiršanas pusi.

erglis

Dievišķais Likums ir viens visai cilvēcei, tas ir ielikts kā pamats visās patiesajās reliģijās, ticībās un garīgi tikumiskajās mācībās. Gadu tūkstošiem uz Zemes ir nākuši lielie Skolotāji, Gudrie, nesdami Dievišķos tikumības baušļus. Tur, kur tie ir likti sabiedriskās iekārtas pamatā, tur sabiedrība ir uzplaukusi. Tiklīdz Dievs un tikumiskās vērtības tika izmestas no ikdienas aprites, tur tūlīt sākusies degradācija līdz pilnīgam pagrimumam un iznīcībai.

Ja Dievs atgriežas katra cilvēka un sabiedrības dzīvē valsts ideoloģijas līmenī, mēs saņemam visus īstos labumus: fizisku, psihisku un garīgu veselību, stipru ģimeni, kas balstās Mīlestībā un patiesā savstarpējā cieņā, jaunas sadarbības formas, pasauli bez kariem un konfliktiem, kur attiecības starp visiem un katru ir brālīgas.

Pasvītrojam, ka ar jēdzienu “atgriežas Dievs” mēs nedomājam kādas reliģijas vai ticības virskundzības noteikšanu. Ar vārdu “Dievs” mēs saprotam Tikumības Likumu.

Augsti tikumīgas, Dievišķas kārtības radīšana valstī spēj vienas paaudzes laikā izveidot šajā valstī sabiedriskās attiecības, kas atbilst visaugstākajiem morāles un tikumības kritērijiem. Kā sekas tam būs valsts uzplaukums.

Visu mūsu dzīvē nosaka tas, cik mēs spējam savā dzīvē ievērot Dievišķo Likumu. Ir pienācis laiks pārskatīt visu vērtību sistēmu, visas savstarpējās attiecības visās dzīves jomās. Tikumības jēdzienu vajag iecelt valsts ideoloģijas rangā. Tautas apziņā vajag ieaudzināt izpratni par Dievu kā par Augstāko tikumības likumu, kas ir spēkā Visumā. Valsts līmenī nepieciešams propagandēt tikumiskos jēdzienus: godu, patiesīgumu, labo, vienkāršību, labvēlību u.c. Katram cilvēkam savā dzīvē vajag sākt izvēlēties tikai to, kas ir tikumīgs. Lai no augšas, no valsts varas un no apakšas, no tautas sirds izaugtu šis tikumības jēdziens. Lai beidzot Dievs ieņemtu mūsu dzīvē galveno vietu. Lai Jaunajā Laikmetā cilvēce justos kā Dieva bērni, apzinātos savu Dievišķo izcelsmi un iegūtu pelnītu harmoniju, mieru, prieku, laimi!

sirdsapzina

 

 

Viss būs iespējams, ja katrs cilvēks sāks dzīvot saskaņā ar Sirdsapziņu!

 

 

 

No grāmatas “Sarunas par tikumību”,

aut. Tatjana Mikušina, Jeļena Iļjina

“Latvijas Grāmatu izstādē 2017” skolēnus sagaidīs ATBILDĪBAS stundas

No 24.-26. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala norisināsies grāmatniecības pasākums “Latvijas Grāmatu izstāde 2017”.

lurda

 

Pasākuma ietvaros Labo un radošo darbu apvienība (LURDA) aicina skolniekus piedalīties Atbildības stundā, kas notiks gudrāko un izzinošāko Latvijas svētku – „Latvijas Grāmatu izstādes” – laikā Ķīpsalā 24. februārī. Atbildības stunda vienlaikus ir sirsnīgs un ļoti izglītojošs pasākums, kurā bērnus rosinam domāt un just.

Sarunas ir domātas visa vecuma un plašuma auditorijām. Par atbildību stāsta 8 gadus jauna, izglābta Austrumeiropiete Lote un viņas saimniece – žurnāliste, fotogrāfe un skolotāja Zanda. Sarunas ir arī kā uzvedums dzejā un mūzikā. 12 skaudru, sirsnīgu un patiesu dzīvnieku stāstu “Mums vienas asinis tev un man” un mazās Pogas dvēseles ceļojuma “Poga – pasaka maziem un lieliem. Sirds dziesmas” fragmentus lasa rakstniece un aktrise Dace Priede. Skolniekiem ir iespēja piedalīties interesantos konkursos par grāmatām, kuras vēsta par sirsnību un nesavtīgu attieksmi pret mūsu mazajiem brāļiem, pārbaudīt savas zināšanas dzīvnieku labturībā, minēt un kopā dziedāt dziesmas par dzīvniekiem.

Zinošākajiem balvas – grāmatas!

Gaidīsim Jūs 24. februārī „Jautrajā lasītavā”!

Pirmās stundas sākums plkst. 12.15.

Otrā stunda sāksies plkst. 13.20.

Īsfilma ‘Stāsts par lietām’ (The Story of Stuff) – latviešu valodā.

Īsfilma vienkāršā valodā par nopietniem jautājumiem, ilustrēta ar kustīgiem attēliem, tālab ir viegli saprotama gan pieaugušajiem, gan bērniem. Izmantojama kā mācību materiāls skolā un skatāma ģimenes lokā. Filmiņas autore Annija stāsta, kā līdz mums – cilvēkiem, nonāk veikalos iegādājamās preces. Kā tiek panākts, ka mēs tikai pērkam, metam ārā, pērkam atkal, un kāds tikai ražo..  Un uz kā rēķina, tas viss?

http://www.tautasforums.lv

Rožu dārzs – antidepresants un ekoterapija

Ekoterapija: depresijas ārstēšanai iesaka iekopt dārzu
Lielbritānijā pērn tika veikts plašs pētījums, ko pasūtīja žurnāls BBC  Gardeners’ World. Tajā tika secināts, ka 80% dārznieku jūtas apmierināti ar savu dzīvi (starp tiem,kam nebija sava dārza, apmierinātības rādītājs bija krietni zemāks – 67%). Turklāt –  jo vairāk laika pavada dārzā, jo laimīgāks ir cilvēks. Šo pašu sakarību apstiprināja arī iepriekš Amerikā veikts pētījums, tajā arī tika secināts, ka tie, kas nododas dārza darbiem vairāk kā piecas stundas nedēļā ir laimīgāki kā tie, kam dārziņa nav. Turklāt šis pētījums pierādīja, ka dārziņu saimniekiem ir arī labāks veselības stāvoklis.
Tas, ka ciešam kontaktam ar dabu, ir terapeitisks efekts, ir pierādīts un zināms jau sen. Gudri prāti to sauc par ekoterapiju, taču lielākoties cilvēki to vienkārši paši labi “zina” – ja nepieciešama atpūta, atslodze, miers un veselīga vide, mēs tūlīt pat lūkojamies parku, lauku, dārzu, jūras u.c. virzienā.
Ekoterapiju īpaši iesaka cilvēkiem, kas cieš no depresijas un šizofrēnijas. Interesanti, ka Lielbritānijā šobrīd uzsākts pilotprojekts, kas antidepresantu un citu zāļu vietā šo slimību pacientiem kā alternatīvu piedāvā iziet dārzkopības kursus.

Dārza labvēlīgā ietekme
Kādēļ darbošanās dārzā mūs ietekmē tik pozitīvi? Psihologi skaidro, ka dārzkopība ir viena no tām nodarbēm, kas sniedz iespēju “atslēgties” – nonākt tādā prāta stāvoklī, kurā zaudējam laika sajūtu un kurā “pazūd trokšņi” mūsu galvā, apstājas nemitīgā domu straume un mēs jūtamies dzīvi un spējam saskatīt skaisto un brīnumaino sev apkārt. Tajā pašā laikā dārzkopība sniedz arī otru prāta stāvokli – koncentrēšanos uz vienu lietu, mēs esam šajā brīdī, “šeit un tagad”, nedomājot par pagātnes vai nākotnes problēmām. Stundas vai divu stundu laikā, strādājot dārzā, cilvēks regulāri pārslēdzas no šī viena prāta stāvokļa uz otra, un tie abi sniedz relaksējošu ietekmi.

Vēl viens dārza labvēlīgais efekts ir iespēja savai darbībai iegūt taustāmus, redzamus un jūtamus rezultātus – pat, ja jāgaida nedēļas un pat mēneši, taču tu redzi, kā tavs iestādītais stāds izaug, saklupo, pārtop par krāšņu ziedu krūmu vai kā no mazas sēkliņas, jo pavasarī iebakstīji zemē, vasaras vidū un rudenī novāc burkānu ražu.

Dārzniekiem kopumā esot labāks veselības stāvoklis, jo rūpes par dārzu nozīmē regulāras fiziskās aktivitātes, kā arī uzturēšanos svaigā gaisā un saulītē (D vitamīns!).
Darbošanās dārzā vecākiem cilvēkiem varot pat samazināt demences risku.

http://www.sievietespasaule.lv

Bezmaksas apmācību programma “Mīlestības terapija manam bērnam un man”

terapija

No 15. februāra trešdienās plkst. 13–16 Svētās Ģimenes mājā Vecrīgā, Klostera iela 5 vecāki un visi, kas darbojas pirmsskolas un sākumskolas bērnu audzināšanas jomā, aicināti pieteikties bezmaksas 10 soļu apmācību programmai “Mīlestības terapija manam bērnam un man”. Nodarbības vada psiholoģe, “Mīlestības pedagoģijas” autore Ina Grasmane un Mākslas terapeite Līga Ruttule.

Apmācību cikls iepazīstina ar ļoti praktiskiem instrumentiem, kurus savā darbā ar bērniem izmanto “Mīlestības pedagoģijas” profesionāļi. “Mīlestības pedagoģija” ir Latvijā tapis inovatīvs pedagoģijas virziens, kas met izaicinājumu mūsdienu laikmeta valdošajai pedagoģiskajai domai – par bērnu audzināšanu ļoti intelektuālā, virspusējā un steigas pilnā garā. “Mīlestības pedagoģija” ir stiprinoša pedagoģija, kuras mērķis ir palīdzēt bērnam apzināties sevi, ieraudzīt savas dzīves jēgu, savu patieso dziļāko aicinājumu un talantus.

Nodarbību tēmas:

– brīvā radošā spēle, svētki un ritms kā audzināšanas, apmācību un disciplinēšanas metode;
– galvenie disciplinēšanas likumi un veidi;
– bērnu emocionālās grūtības un to būtība;
– bērnu dusmas un darbs ar bērnu dusmām;
– bērnu bailes un darbs ar bērnu bailēm u.c. tēmas.

Nodarbības visas Latvijas iedzīvotājiem notiks no 23. februāra ceturtdienās plkst. 10.00–13.00.

http://www.aprinkis.lv